Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mākslīgais intelekts – palīgs iepazīt muzeju

Sarmīte Feldmane
00:00
31.07.2025
94
1
Tehnologijas

Ko var uzzināt? "XR Irland" kompānijas pārstāvis Dāvids Tūlans un Gerda Dīteriha mobilajā lietotnē testē  avataru. FOTO: Sarmīte Feldmane

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā pagājušonedēļ trīs dienas satikās gadsimti. Ezerpils dzīve 9.–10. gs. un mākslīgais intelekts.

“Informācijas tehnoloģiju kompānija “XR IRLAND”    uzrunāja sadarbībai starptautiskā pilotprojektā, lai testētu informācijas tehnoloģijas, kas varētu    palīdzēt apmeklētājiem ērtāk justies un vairāk uzzināt muzejā,” stāsta parka vadītāja Eva Kol­jera.

Interesentiem, kuri pieteicās testēšanai, vispirms tika uzliktas brilles, cilvēks pats ar balsi varēja uzdot jautājumus par ezerpili. Ja gribi zināt, kā ceļ mājiņas, virtuālajā realitātē tiek parādīts, kā lika sienām baļķus, kā gatavoja jumtu. Ja interesē, ko 9.- 10.gadsimtā cilvēki ēda, saņem atbildi un redzi, kā māla podos top ēdiens; kur ezerpilieši gulēja – ieraugi lāviņas. Arheoloģiskā parka vadītāja vērtē, ka virtuālās brilles ieinteresēs un noderēs ne tikai jauniešiem,    bet arī citiem. “Cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri fiziski netiek uz ezerpili, izmantojot brilles, varēs gūt priekšstatu par to,” skaidro E.Koljera un uzsver, ka tiek  arī pateikts, ka atbildes mākslīgajam intelektam ir sagatavojuši ar-heologi un tās ir precīzas.

Āraišu ezerpils parka vadītāja rāda citas digitālās brilles, kas izskatās pēc saulesbrillēm.    “Atnāc uz parku, gids vada ekskursiju vāciski,    gribi pievienoties, bet valodu nesaproti, uzliec brilles, lai tulko no vācu uz angļu valodu, brillēs parādās teksts. No angļu uz vācu valodu    mākslīgais intelekts tulko labi, nedaudz māk arī latviski. To pašu var izdarīt arī telefonā,” atklāj E.Koljera.

Vēl apmeklētāju vērtējumam mobilajā lietotnē bija nodots    avatars. Tēls ar zilajiem matiem rakstiski atbild uz dažādiem praktiskiem jautājumiem, piemēram, par darba laiku un biļešu cenu, kur atrodas tualete.    “Kad apmeklētājs piebrauc, var instalēt avataru un visu nepieciešamo uzzināt. Tiesa, avatars vēl nav labi apmācīts,” pastāsta parka vadītāja.

Trijās dienās testā piedalījās 30 interesenti. Katrs arī pauda viedokli par jaunajām tehnoloģijām, kā jūtas, tās izmantojot, cik viegli saprast mākslīgā intelekta atbildes un vai tad, kad produkti būs gatavi, iesaka muzejiem tos izmantot.   

Dīterihu ģimene bija atbraukusi no Līgatnes. Alberts un Gerda ir programmētāji. Viņi “Druvai” atzīst, ka sākums jaunajiem produktiem ir perspektīvs, galvenais, kāds būs rezultāts. “Bērniem patīk izglītojošas spēles, ne klausīties, ko kāds stāsta. Ja to dara tehnoloģijas, tas viņiem ir interesanti, tā pamazām tiek iepilinātas zināšanas,” vērtē Marga Monika Dīteriha. “Saņē­mu izsmeļošu informāciju. Tas, ko stāsta gidi par ezerpili, bija redzams.” Marga Monika ir gide un pauž pārliecību, ka tehnoloģijas darbu neatņems.

Testā piedalījās arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. “Virtu­ālās brilles ļauj daudz dziļāk un vizuāli uztveramāk uzzināt par ezerpils uzbūvi. Vizuālā tulkojuma sistēma mani fascinēja, jo saredzu, ka nākotnē, uzliekot brillītes, patiešām varēsim sarunāties ar cilvēkiem jebkurā valodā un uzreiz saprast viens otru,    jo sarunas tulkojums būs acu priekšā. Bet avatars ir liels jautājums, vai nākotnē būs vajadzīgi konsultanti aiz letes, ja visu priekšā pateiks virtuālais konsultants,” pārdomās dalās testa dalībniece.   

E.Koljera uzsver, ka jaunieši pieraduši pie tehnoloģijām,    ātri pateica savu vērtējumu, vecākā    paaudze sākumā jutās nedroši, bet ātri aizrāvās.

“Ezerpilī runājam par ļoti senu vēsturi, bet tas nenozīmē, ka pašiem jābūt seniem. Varam to darīt mūsdienīgi. Ir interesanti iesaistīties kaut kā jauna tapšanā,” uzsver E.Koljera un piebilst, ka pilotprojekts ilgs līdz gada beigām un tiek runāts par tālāko sadarbību.   

Jauno tehnoloģiju testēšana notika Eiropas projekta “Hori­zonts” ietvaros. Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks ir biedrs Starptautiskajā arheoloģisko brīvdabas muzeju asociācijā.    “Kad tika meklēts partneris, kam interesētu digitalizācijas izmantošana, kolēģi ieteica mūs.    Projekta izstrādātāji apkopos rezultātus, uzlabos tehnoloģijas, tad redzēsim rezultātu,” teic E.Koljera un piebilst, ka tagad var nojaust, ka visaugstāko vērtējumu ieguvušas virtuālās brilles.   

Testēšanai ir projekta finansējums, bet katrs dalībnieks dāvanā saņēma Āraišu pļavās vāktu medu.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Virsraksts – tipisks latviešu valodas kropļošanas paraugs.
    Ja būtu “Mākslīgais intelekts palīdz iepazīt muzeju”, tad taču neviens to nesaprastu, vai ne?

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    9

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    108

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    350
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi