Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mūsu pašu rokās ir savas dzīves labklājība, katra spēkos ir iespēja to mainīt

Anna Kola
06:21
17.07.2025
72
Facetime Photo

Anita Kezami. FOTO: no albuma

Ir cilvēki, kas aizraujas ar ezoterisko pasauli un noslēpumiem, kas saistīti ar šo jomu. Anita Kezami pazīstama starp tiem, kam interesē rituāli, vārdojumi un ar to saistītais.

Tā kā pati par šo sfēru zinu pavisam maz, uzrunāju Anitu, lai piedāvātu lasītājiem iespēju uzzināt vairāk par to, ko šīs jomas lietpratēji īsti dara.

-Saprotu, ka cilvēki jūs uzmeklē un dodas uz Rīgu?

-Jā, ikdiena šobrīd paiet Rīgā. Dzimusi esmu te, bet jaunība pagāja Tukumā un Kandavas pusē. Jā, ezoterika ir mans pamata darbs. Savulaik gan ir darīts daudz kas, man ir juridiskā augstākā izglītība, esmu strādājusi arī tiesu sistēmā. Līdztekus gan arī tolaik gāju šo otru – ezotērikas – ceļu. Pienāca brīdis, kad tīri profesionāli sāku iet tikai šo vienu ceļu.

-Kā nonācāt līdz tam, ka varat ko tādu darīt?

-Jāsaka, ka kaut kas tāds ir bijis dzimtā. Mana vecāmāte lika kārtis, bet nedarīja to publiski, lika pa retam. Zinu, ka kaut ko darījusi ir arī vecvecmāte. Man bija 20 gadi, kad Tukuma novadā tika organizētas nodarbības, kurās mani uzrunāja dziedniece, aicinot pie viņas mācīties. Kad jautāju, kāpēc izvēlējusies mani, viņa man vienkārši atbildēja: “Es zinu, ka tu to darīsi tāpat, tāpēc, lai nesastrādātu kādas muļķības, labāk tevi apmācīšu.”

-Pastāstiet vairāk, kas īsti ir tas, ko darāt?

-Man viss sākās ar cilvēku auru redzēšanu. Ejot pa ielu, sāku redzēt cilvēku ēteriskos laukus – piemēram, zināju, kad garām aiziet ļoti gudrs, vieds cilvēks. Redzēju arī, kur kādam ir kāda veselības problēmzona. To visu parāda aura, enerģētiskais lauks. Vēlāk sāku strādāt ar taro kārtīm. Parastās kārtis es nepieņemu – man tās neder, bet ar taro varu strādāt. Pēc tam jau sāku strādāt ar rituāliem. Papildu visam, protams, dziedniecība.

Jo dziļāk šajā pasaulē ieiet, jo vairāk var ieraudzīt neredzamās lietas. Gribas gan sacīt, ka tās ir redzamas visiem, tikai daudzi esam aizvērti. Sabiedrības spiediens, bērnudārzi, skolas, tas viss mūs izveido kā tādus vienādus alvas zaldātiņus, un mēs zaudējam dabisko spēju saredzēt un sajust vairāk.

-Kādi cilvēki pie jums nāk, un ko viņiem piedāvājat?

-Ir ļoti dažādi. Es daudz strādāju ar negatīvo programmu neitralizēšanu. Tie var būt lāsti, skaudība, bet ir arī nolādējumi. Te jāmin, ka nolādējumi ir simtprocentīgi visiem cilvēkiem un nav nozīmes, vai tie izteikti skaļi, vai kāds tos nopurpinājis klusībā, piemēram, lielveikalā vai uz ielas. Pakāpeniski cilvēks uzkrāj visu negatīvo. Ir arī nāves lāsti. Arī “kovids” ir nāves lāsts.

Varu pastāstīt, ka pirms kovida ļoti labi jutu, kad cilvēkam uzlikts nāves lāsts. Bet, atnākot kovidam, sapratu – kaut kas ir nepareizi. Kovids radīja to pašu izjūtu gammu, pazīmes, ko nāves lāsti. To saku ne tikai es, esmu runājusi ar kolēģiem, daudzi par to ir ar mani vienisprātis. Ja cilvēks izslimojis kovidu, var just, ka tas viņā joprojām ir kaut kur ļoti, ļoti dziļi iekšā. Salīdzinājumam – nāves lāsts tik dziļi iekšā nav jūtams. Bet, lai to dziednieks saprastu, vajag laiku. Arī potes efekts ir negatīvs.

Pie manis nonāk daudzi, kas negatīvās enerģijas problēmas ir aizlaiduši daudz par tālu. Proti, cilvēki turas pie savu problēmu un veselības kaišu fizioloģiskā izskaidrojuma līdz pēdējam. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atnāk pie manis un saka: “Mans dakteris teica, lai nāku un meklēju “tantuku”, kas palīdzēs!” Es, protams, sevi neuzskatu par “tantuku”, bet tas domāts citā nozīmē. Citu atsūta kāds paziņa. Pamatā cilvēki atnāk tad, kad jūt – nav vairs citu variantu. Bet tas ir slikti, jo tad nākas ieguldīt ļoti lielu darbu, arī finansiālos līdzekļus. Ja cilvēki enerģētiski sevi attīrītu regulāri, tad šo problēmu būtu daudz mazāk un tās arī būtu daudz vieglāk risināt. Nebūtu slikti gan apmeklēt ārstu un lietot rekomendēto medikamentu, tajā pašā laikā apmeklējot arī dziednieku. Tad tas būtu pilns ārstniecības komplekss!

Daudz problēmu mūsdienās rodas tieši no sociālajiem tīkliem. Tur ir ļoti daudz negatīvās enerģijas. Visvairāk to jūtu “TikTok” vietnē. Jo aktīvāks cilvēks ir sociāli, jo vairāk pieejams publiski, jo vairāk jārēķinās ar negatīvo enerģiju. Tāpat enerģētiski ieteicams bieži attīrīt savas bankas kartes, naudas makus.

-Var saprast, ka cilvēki meklē palīdzību, ja ir problēmas ar veselību. Bet kā var saprast, ka ir uzlikta “ļaunā acs” vai kāds ir nolādējis? Ir pazīmes?

-Protams, ir. Veselība ir viens. Var būt tā, ka nekas nevedas – cilvēks ir aktīvs, veiksmīgs, bet nemitīgi kaut kas neizdodas, gadās ķibeles, aizķeršanās, ir sajūta, ka esi kaut kur iestrēdzis. Tie ir brīži, kad vari sisties kā tauriņš pret stiklu, mēģināt visu ko, bet nekas nekādi nevedas. Tad ir skaidrs, ka ir uzlikta kāda programma. Un to vajag risināt.

Pie manis reiz atnāca jauna māksliniece, bija paredzēts, ka intervija ar viņu būs publicēta kādā Šveices medijā. Kaut kas kavējās, un viņa nesaņēma nekādu ziņu par to. Vīrs katru dienu jautāja, vai intervija ir publicēta. Un sieviete juta – kaut kas nav tā, kā vajag. Tad nu pastrādājām, lai šis bloks viņu neskartu. Vārdojumi noder arī brīžos, kad vajag kādu cilvēku drusku pamācīt – un pamācījām mazliet viņas vīru. Bet nekas slikts ar viņu nenotiks.

Ir jāatceras, ka skaudība nāk vispirms no pašiem tuvākajiem. Ko redzam, kad kāds nomirst un jādala mantojums? Radi gatavi viens otram rīkli raut pušu. Tāpēc ir jābūt modram, gudram. Par saviem plāniem, idejām nevajag stāstīt nevienam, nekad. Tik daudz saprātam ir jābūt, ka situ­ācijās, kad cilvēkam pavisam kaut kas nevedas, ir jāaiziet palūgt palīdzību un padomu. Varbūt tas nav nolādējums, bet cilvēks vienkārši neiet savu ceļu. Tad var palīdzēt, kaut vai taro kārtis. Visbiežāk dzīves haosā paši neredzam risinājumu, tāpēc cilvēks no malas var norādīt, ko darīt, kā darīt, kā visu risināt, no kura gala sākt.

-Jūs sakāt, ka slikto var novēlēt tuvākie cilvēki. Kā tad sevi pasargāt?

-Vispirms jau jāatceras, ka enerģētiski spēcīgam cilvēkam nevar uzlikt ne vārdojumus, ne nolādējumus – tie netiek klāt, ja cilvēka enerģētiskais lauks ir stiprs. Un to var stiprināt dažādi, labi ir vienkārši fiziskie vingrinājumi. No rītiem enerģētiski vājākie cilvēki var paklanīties 12 reizes uz katru debess pusi – ar to vajadzētu sākt. Nākamais ir izkustināt gurnus – līdzīgi kā Maikls Džeksons. Pēc tam, uzliekot rokas uz vēdera, izapaļot vēdera dziļos muskuļus, tad desmit reižu atspiesties ar rokām. Un var iedomāties, ka no galvas, caur avotiņu, caur mugurkaulu iet tā kā caurule, caur kuru ieplūst gaisma, kas iziet cauri ķermenim un nonāk atpakaļ zemē. Var arī skaitīt populārās dziesmas rindas: “Bur man’ burvis, skauž man’ skauģis, nevar manis izpostīt!” To noskaita deviņas reizes, un jutīsies stiprāks! Vārdojums ir programma – tāpēc arī gaišie spēka vārdi strādā tik labi. Cilvēks kodē sevi, ar to var sevi mainīt un spēcināt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi