Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

“Čikāgas Piecīši” atkal Cēsīs

Sarmīte Feldmane
07:13
09.07.2025
234
Armands Birkens Mūsu Mīlestība Čikāgas Piecīši Kopija (36

Armands Birkens. FOTO: publicitātes

“Čikāgas piecīši” vecākajai paaudzei saistās ar jaunību, kad grupas dziesmas skanēja magnetofonu nelegālos ierakstos, tās dziedāja ģimeņu saietos. Un, protams, ar Atmodu, kad tik zināmie, bet reizē nepazīstamie mūziķi no Amerikas koncertēja Latvijā. Pirmais koncerts bija Cēsīs. Pēc tam viņi vairākkārt uzstājušies un vienmēr guvuši klausītāju mīlestību.

Šovasar “Čikāgas piecīšu” ilg­gadējais dalībnieks, dziedātājs un komponists Armands Birkens ar pieciem koncertiem atvadās no skatuves. “Armands Birkens / Čikāgas Piecīši / Atvadu koncerts” 15.jūlijā būs Cēsu Pils parkā.

Pirms Jāņiem viņš ieradās Latvijā, lai strādātu pie koncertprogrammas. Katrs koncerts būs citāds. Sarunā ar A.Birkenu klāt ir arī ilggadējā piecīšu dalībniece Lorija Vuda-Cinkusa.

-Atgriežoties Latvijā, kad lidmašīna pārlido valsts robežu, kādas sajūtas pārņem?

A.Birkens: – Tā ir patīkama, emocionāla sajūta neatkarīgi no tā, cik te būts, tā ir atgriešanās dvēseliskajās senču mājās. Jūtos tik labi! Ir, par ko pārdomāt. Cik reižu ar piecīšiem nav būts dažādās koncerttūrēs un citās programmās. Ir jau saldsērīgi, ka tā ir pēdējā koncerttūre.

-Vai patiesi pēdējā?

A.Birkens: – Tas ir ļoti pārdomāts spriedums. No septiņu gadu vecuma esmu uz skatuves, tā pagājis viss mūžs. Negribu būt no tiem māksliniekiem, kurš paliek uz skatuves ilgāk, nekā ieteicams, kad cilvēki pēc koncerta runā, ka viņam jau nu gan vairs nevajadzētu dziedāt vai saka: “Ak Dievs, un viņš    vēl uzstājas!” To piedzīvot negrasos. Varbūt kādreiz ar kādu dziesmu piedalīšos kādā pasākumā, to nenoliedzu.

L. Vuda-Cinkusa: – Daudzi vaicā, vai tiešām Armandam pēdējais koncerts, viņam tik skaista balss. Viņš ir labā muzikālā formā, aizvien rada jaunas dziesmas, melodijas.    Viņš mutuļo, bet tāds ir viņa lēmums, to respektēju. Ja vien gribēs uzdziedāt, esmu gatava atbalstīt. Būt ar Armandu kopā    uz skatuves vienmēr ir prieks, tāpat mēģinājumos. Esam seni draugi, priecājos, ka viņš ir Latvijā, ka varam kaut ko darīt kopā.

A.Birkens: – Esmu pateicīgs par to, ko esmu piedzīvojis, ka  man bijusi tāda laime.To neviens nevar nopirkt. Uz skatuves kopā ar piecīšiem esmu no 1973.gada. Pirms tam dažās izrādēs biju kā viesis, arī kopā ar māsu Lauru ar dažām dziesmām.    Dzīve nav izstāstāma – koncerttūres Amerikā, Eiropā, Austrālijā, Kanādā.

Bieži jautā, kā piecīši spējuši tik ilgi pastāvēt. Atbilde vienkārša – mums patika darīt to, ko darījām. Mēs bijām īstie cilvēki īstajā vietā, liktenis izkārtoja pārējo, un viss notika. Visu darījām ar prieku, patīkami pavadījām laiku, tas nebija darbs. Visu laiku valdīja humors. Mēģinājumos bija reizes, kad smējāmies līdz asarām.    Mēs izcēlāmies ne vien ar mūziku, arī ar humoru. Muzikāli ansambļi  Amerikā bija,    bet tikai    “Trim no Pārdaugavas” vēl koncertos skanēja arī humora dziesmas, bet skeči bija tikai mums.  Piecīšu skečus varu norunāt no galvas.

Humors būs arī koncertā Cēsīs. Varu atklāt, ka arī no seniem laikiem. Man tas ļoti patīk.

L. Vuda-Cinkusa: – Kā maza meitene skatījos izrādes, mēs neteicām – koncerts. Īpaši gaidīja skečus, ja kādu no sabiedrības apcēla, piecīši pieminēja, tas nozīmēja, ka viņš jau ir kaut kas, tas bija kompliments. Atslēga uz klausītāju sirdīm bija vienkārša – cilvēkiem patīk smaidīt, smieties, un piecīši to ļoti labi apzinājās. Varu tikai piekrist, ka    mēģinājumos vienmēr bijis jautri.    Armands ir man skolotājs. Kāds viņš ir skečos! Iejūtas jebkurā lomā, var būt arī muļķis.

-Kāda būs “Čikāgas Piecīšu” dziesmu nākotne? Grupa “Sudden Lights”  dzied jū­su “Mūsu mīlestība”, arī vēl citi mūziķi tās izpilda.

A.Birkens: – “Ir septiņi no rīta” skan, aizkustināja, kā  Zemīšu ģimene dziedāja “Par mani, draudziņ, nebēdā”, “Mūsu mīlestība” dzīvo. Laila Ilze Purmaliete pirms diviem gadiem rīkoja Alberta Legzdiņa 90.jubilejas koncertu, abi ar Loriju piedalījāmies. Pērn bija koncerts, kurā skanēja Janī­nas Ankipānes dziesmas. Dzies­mas skan. Man Latvijā reģistrētas autortiesības ap 30 dziesmām. Starp tām ir arī tādas, kas nav skanējušas koncertos.

L.Vuda-Cinkusa: – Dziesmas par mīlestību, draudzību, Lat­viju, tās dabu vienmēr skanēs. Pēc kara sākšanās Ukrainā tās kļuvušas īpaši aktuālas.

-Būtiski arī tas, ka piecīšu dziesmas  var izdziedāt draugu lokā.

A.Birkens:    – Albertam tās īpaši izdevās. Amerikā šis žanrs no 50.līdz 70. gadiem bija ļoti populārs.    Kā 1961. gadā uzsākām, tā muzicējam visus pastāvēšanas gadus. Janīnai, man, Albertam – tas ir mūsu stils.    Alnis Cers un Lorija iekļāvās. Tā dziedot esam dzīvojuši.

-Dziesmās uzrunā ne tikai mūzika, arī vārdi.

A.Birkens: – Melodija bez laba teksta nav nekas un otrādi. Alberts kļuva par nepārspējamu dzejnieku, kurš prata radīt neatkārtojamus tekstus. Manām dziesmām “Mūsu mīlestība”, “Ir septiņi no rīta” un daudzām citām  ir viņa vārdi.    Albertam ir garš saraksts ar burvīgām dziesmām. Viņam bija ķēriens uzrakstīt tekstu un mūziku. Ir cilvēki, kuri domā, ka dažas Alberta dziesmas ir tautasdziesmas, kā    “Karavīru dziesma”, “Līgo”. Neaizmirstams, protams, Latvijā ir viņa “Sekss ir labs”. Meklējām dzejniekus. Ar       Valdi Krāslavieti man tapa “Mātei Latvijā”, kur ir vārdi: “Jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ,/ Māte savus dēlus vēl gaida atpakaļ.”    Ar Ramonas Frišmanes, kura dzīvo Jūrmalā,    vārdiem man ir četras dziesmas.  Vārdi ir dziesmas sākums un pamats.

-Kā ar jauno paaudzi Amerikā, vai cenšas saglabāt latviskās saknes?

A.Birkens: – Vecākā paaudze iet mazumā, jauno skaitliski ir mazāk, ir daļa, kas pazūd no latviešu sabiedrības. Daļai jauniešu interesē latvietība kultūrā, sportā. Viss dabīgi mainās, no tā izvairīties nevar. Latviešu sabiedrība tomēr turas, tā papildinājusies ar tiem, kuri iebraukuši pēdējos gados. Viņu, vismaz Čikāgā, skaitliski ir daudz.       

– “Čikāgas piecīši” ir spilgta lappuse latviešu kultūrā. Gru­pas vēsturi uzrakstīja Alberts Legzdiņš. Bet vēl ir nepierakstītas atmiņas.

-Alberts nepaguva uzrakstīt atmiņas, tagad mana kārta. Abi grupā bijām visilgāk. Ir daudz, ko teikt. Tas ir mans pienākums, lai tas, ko zinu, tiek pierakstīts. Padomā ir trīs grāmatas. Cilvēki prasa atmiņas, piecīšu piedzīvojumus.

-Koncerts Cēsīs 1989.gadā aizvien ir atmiņā?

A.Birkens: – Tā bija pirmā piecīšu izrāde Latvijā. Būdami uz skatuves, neticējām, ka kaut kas tāds notiek. Savā mūžā pirmoreiz mums bija pieci seši tūkstoši klausītāju. Cik īsti, neviens pateikt nevarēja. Lielākais koncerts līdz tam mums bija ap 1100    klausītāju Kanādas Dziesmu svētkos. Izgā­jām uz skatuves, cilvēki kliedza, aplaudēja. Viņi sēdēja arī kokos un uz pilsdrupu mūriem, kustinot kājas. Baidījos, ka kāds nenokrīt. Mūsu patriotiskās dziesmas dziedāja līdzi, tas bija pārsteigums. Arī citos koncertos bija tāpat.

L.Vuda-Cinkusa: – Ģērbtuve mums bija pilī. Lietus bija nolijis, gājām uz estrādi un    šļūcām pa kalnu lejā. Es augstpapēžu kurpēs, kur pieķerties, nebija, tobrīd    tikai domāju, kā noturēties. Neviens nenokritām. Tad ieraudzījām pārpildīto parku, ovācijas… To nevar aizmirst.

A.Birkens: – Ar Cēsīm mums ir emocionāla saikne. Te sākās koncerti Latvijā. Arī šoreiz tas būs īpašs koncerts. Skanēs dziesmas, kurām  bijusi īpaša vieta manā dzīvē: patriotiskas, romantiskas un jocīgas dziesmas un, protams, arī dziesmas par Latviju. Tāpat klausītāji man varēs uzdot jautājumus, un varbūt padalīšos ar īsām anekdotēm par dažām dziesmām, kā arī par saviem gadiem piecīšos.  Būs arī humors. Kon­certā piedalīsies ilggadējā “Čikā­gas Piecīšu” dalīb­niece Lorija Vuda-Cinkusa, no Čikā­gas atbraukusi Janīna Ankipāne un ilggadējais grupas ģitārists Alnis Cers. Būs jautri un arī pārsteigumi, būs īpašie viesi:    Māris Muktupāvels, Ivars Cin­kuss un vīru koris “Gaudeamus”, bērnu vokālā grupa “Dzegu­zīte” un citi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi