Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Baltie Priekuļu apvienības svētki Veselavā

Iveta Rozentāle
00:00
04.07.2025
104
Veselava (2)

AMATNIEKU RADOŠĀS DARBNĪCAS. Lieli un mazi labprāt piedalījās amatnieku radošajās darbnīcās. FOTO: Iveta Rozentāle

Priekuļu apvienības svētkos “Balts un ne tik balts” Veselavas muižā varēja pārliecināties, ka baltā krāsa ir kā svētku sākums un aiz katras baltas domas rodams krāsains stāsts, prieks un krāšņs piedzīvojums.

To radīja dziesmas un danči ar Priekuļu apvienības pašdarbniekiem un dažādām mūzikas grupām, mākslas plenērs un izstādes, teātra izrādes un ceļojošā cirka performances ar dzīvajām skulptūrām, amatnieku radošās darbnīcas, mednieku telts, lasīšana zem ābelēm, atrakcijas bērniem un pieaugušajiem – radiovadāmie bagiji, disku golfs, gaismas un sajūtu namiņš, kā arī neiztrūkstoši izjādes zirga mugurā un pajūgā, vizināšanās ar ziedu laivu dīķī. Kungu māja vēra savas durvis apmeklētājiem ar izzinošiem stāstiem, bet vakarā kājas izkustināt varēja ballē ar grupu “Dzelzs vilks” un “Putukvass”.

Svētku tapšanā iesaistās visa apvienības pārvalde. Pārvaldes vadītāja Evita Šīrante sacīja: “Vietējie iedzīvotāji šos svētkus gaida, tie notiek jau divpadsmito gadu,    cilvēki zina, ka katru gadu tos rīko citā apvienības pagastā, un tie ir tuvi vietējai kopienai. Visi iesaistāmies, darām darbus, lai radītu skaistus svētkus, un lielākais gandarījums ir, ka cilvēki nāk un bauda notikumu.” Tam piekrita arī Liepas un Mārsnēnu kultūras namu vadītāja Sandija Pētersone, pastāstot, ka neatkarīgi, kurā vietā svētki notiek, iesaistās apvienības visu kultūras iestāžu darbinieki. Kad pirmā svētku duna bija paskrējusi, Veselavas Tautas nama vadītāja Emerita Gruzde “Druvai” atzina, ka viss norisinās organiski: “Apmeklētāji skatās izrādes, bauda muzikālo grupu uzstāšanos, piedalās amatnieku darbnīcās un aktivitātēs, tagad varu uzelpot, viss ir izdevies.”

Lai gan ierasts, ka svētkos lielāko programmas daļu veido amatiermākslas kolektīvi, šogad, ņemot vērā, ka ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, novadā lieluzvedums “Māls”, apvienības svētkos pašdarbnieki varēja piedalīties pēc izvēles un iespējām. Bet tradicionāli apmeklētāji varēja baudīt pārvaldes teātra kolektīvu iestudējumus: Veselavas amatierteātra “Kurlās vardes” izrādi “Tās dullās Paulīnes dēļ”, Mārsnēnu amatierteātra skeču parādi “Pacietības mērs” un Liepas amatierteātra “Krams” izrādi “Skursteņskrāpis”.

E. Šīrante vērtē, ka katra vieta uzliek savus uzsvarus: “Muižā tik pašsaprotami ir zirgi, kalējs un smēde, senatnīgums, vēsture un tradīcijas. Atceros,    vienos no iepriekšējiem svētkiem Veselavā toreizējā Priekuļu novada priekšsēdētāja Māra Juzupa muižā ieradās karietē. Zirgi muižai ļoti piestāv. Un svētki šeit muižas jubilejas gadā ir vēl jo īpašāki.”

“Šogad svētkos vēlējāmies likt uzsvaru uz balto, tas redzams arī dekorācijās un svētku noskaņā,” teic E. Gruzde. Savukārt E. Šīrante aizdomājas: “Mums vienmēr visu gribas redzēt baltu. Bet baltais var būt arī ne tik balts, un tas nebūt nav sliktāks, jo katrā krāsā ir daļiņa baltā. No baltā viss sākas, un tad visi toņi sajaucas, radot krāsu daudzveidību. Ne viss ir tikai balts vai melns, dzīve krāsojas visās krāsās, tāpat kā starp sauli un negaisa mākoņiem izlaužas varavīksne un rada prieku katrā no mums.”

Rudīte Ignatjeva ne tikai baudīja svētkus, bet vadīja arī ekskursijas muižā. Viņa “Druvai” pastāstīja: “Man vienmēr ir patikuši svētki, priecājos, ka tos apmeklē arī jauni cilvēki ar bērniem. Tāpat labprāt vēroju, kā jaunā paaudze darbojas. Ilgus gadus šeit esmu vadījusi ekskursijas, piedzīvoti daudzi kuriozi un daudz interesanta. Cilvēkus vienmēr interesējusi muižas vēsture. ”

Veselavas piedāvājumu baudīja daudzas ģimenes ar bērniem. Arī priekuliete Ieva Dumbrovska uz svētkiem atbraukusi ar ģimeni, un viņai pievienojusies arī māsa ar ģimeni no Valmieras: “Mums ir tradīcija apmeklēt Priekuļu apvienības pārvaldes svētkus. Tajos vienmēr bērniem ir jaukas izklaides un ir daudz interesantāk nekā pilsētā, te ir ļoti skaisti. Turklāt atrakcijas ir bez maksas, nav jā­stāv garās rindās, kas arī ir būtiski. Bērni te visvairāk grib atbraukt zirgu dēļ. Mēdzam braukt arī Lieldienās, jo zinām, ka zirgi būs. Paliksim līdz vakaram, kad būs arī “Dzelzs vilka” uzstāšanās.”

No Priekuļiem bija atbraukušas arī Dzintra Freimane, Ģert­rūde Šulmeistere un Vija Enīte. Viņas pastāstīja, ka pa ceļam uz Veselavu bija jāpiestāj, jo notika riteņbraukšanas čempionāts, ar lielu entuziasmu jutušas braucējiem līdzi un atbalstījušas. Dzintra un Ģertrūde dejo dāmu deju grupā “Mežrozīte” un parasti arī piedalās svētkos, bet šoreiz varēja baudīt pasākumu kā skatītājas. Viņas gan atzina, ka mūzikas pavadībā tāpat nav varējušas nosēdēt, kājas pašas cilājās. Tāpat dāmas secināja, ka šoreiz svētkus var izbaudīt nesteidzīgi: “Brīnišķīga programma – teātra izrādes, ļoti interesantas darbnīcas un, protams, mūzika.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
11

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
112

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi