Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Svētku dalībnieki dodas uz galvaspilsētu

Iveta Rozentāle, Sarmīte Feldmane
00:00
05.07.2025
140
Dejo Kande

Priecīgi un satraukti. Ceturtdien, šīs vasaras pirmajā patiesi karstajā dienā, priecīgi satraukti uz galvaspilsētu devās arī Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīva “Kande” dalībnieki un vadītāji, lai jau vakarā piedalītos pirmajā mēģinājumā. FOTO: Iveta Rozentāle

3.jūlijā uz Rīgu devās pirmie novada kolektīvi – “Tūgadiņš”, “Randiņš”, “Kande” un “Virpulis” -, lai piedalītos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

“Druva” satika Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīva “Kande” vadītāju Andi Kozaku un dejotājus, kas posās ceļā. 12. klases absolvents, cēsnieks Kārlis Sietiņš pastāsta, ka jūlijā dzīvo dejošanas sajūtās, jo ir dalībnieks ne tikai “Kandē”, bet arī “Raitajā solī”, tāpēc šomēnes piedzīvojami vairāki lieli notikumi. Daudziem ģimnāzijas dejotājiem ir ne tikai deju, bet arī dziedāšanas sajūtas, jo ir skolas kora dalībnieki, kas arī piedalās svētkos: “Ir ļoti foršas sajūtas, jo visi, gan tie, kas tikko atnākuši, gan jau agrāk dejojušie, esam iepazinušies, varēsim kopā dzīvot Rīgā. Lielo svētku izjūtas izbaudīju jau pirms diviem gadiem, kad ar Ilgas Škenderes vadīto kori piedalījāmies lielajos dziesmu un deju svētkos. Es visvairāk sagaidu jauku laika pavadīšanu kopā gan deju, gan kora kolektīvā.”

Stāstot par repertuāra apguvi, Kārlis teic: “Tas, cik viegli vai grūti, ir atkarīgs no katra paša, cik esi gatavs ieguldīties. Ja ieguldies, tad arī viss izdodas. Visvairāk gaidu stadiona koncertu, tur dejojam “Govju kazaku”, kas ir mana mīļākā deja. To apguvu jau pamatskolā, kad dejoju “Tūgadiņā”, un ļoti labi, ka to varu dejot arī “Kandē”. Šajā dejā jāpievērš uzmanība ne tikai soļiem, tajā jāiejūtas konkrētā lomā, izmantojot    teātra spēles elementus.”

Kitija Tomiņa šogad pabeidza desmito klasi un ir priecīga, ka svētkos varēs būt jau no pašas pirmās dienas: “Ar kori piedalīsimies gan piektdien Koru karos, gan ar deju kolektīvu sestdien deju uzvedumā arēnā “Xiaomi”. Šie ir lielie latviešu svētki, kas notiek ik pēc pieciem gadiem, un esmu ļoti priecīga, ka man ir iespēja tajos piedalīties.” Jauniete vērtē, ka arvien, ja ne visiem, tad daļai jauniešu ir vēlme šo tradīciju uzturēt: “Tāpēc tā turpināsies arī nākamajos gados. Un arī es noteikti piedalīšos. Visa mana ģimene dejo un dzied, tāpēc citādi nemaz nav iespējams.”

Andis Kozaks, daloties sajūtās brīdi pirms braukšanas uz galvaspilsētu, teic: “Vienmēr ir prieks, jo braucam uz svētkiem. Turklāt tie ilgu laiku nav bijuši, jo iepriekšējie notika attālināti. Bet ir arī satraukums, jo piedalāmies divās programmās – “Viedvasarā” un “Es atvēru Laimas dārzu”. “Viedvasarai” jau šovakar (ceturtdien-aut.) sākas mēģinājumi, tāpēc mums ir dubulta slodze un dubulta atbildība. Arī tas mums ir liels piedzīvojums, jo tajā piedalās paši labākie un drosmīgākie kolektīvi. Es lepojos, ka esam vieni no tiem, kuri koncertā uzstāsies, kolektīvā ir izcili jaunieši, izcili dejotāji. Svētki būs skaisti, par tiem vienlaicīgi ir prieks, lepnums, ka pārstāvam savu skolu, Cēsu Valsts ģimnāziju, pilsētu un novadu.”

Pastāstot par koncertu “Viedvasara”, Andis Kozaks uzsver, ka tas ir atšķirīgs no lielkoncerta Daugavas stadionā: “Un tas ir ļoti labi, ka ir dažādi. Mums nav divus gadus jāgatavo tikai viens repertuārs. Tas uzmundrina arī dejotājus, jo ilgstoši viens repertuārs sāk kļūt apnicīgs. Jauna programma dod ne tikai dubultu atbildību, bet arī enerģiju un interesi. Tā mēs augam. Ir arī tehniskas atšķirības, lieluzvedumam ir raksturīgi zīmējumi, lielais laukums, savukārt “Viedvasarā” viss notiek kompakti, bet ar ļoti skaistu, pārdomātu skatuviskās dejas uzvedumu.”

Svētku dalībniekiem A. Kozaks novēl: “Izturību, svētku sajūtu, kas ir pašos un ar ko dalīties ar citiem, raitu deju soli!”

4.jūlijā, Rīgā jau notiek koru konkursa fināls, kurā piedalās 77 labākie kori. Konkursā tiks noteikts Lielās balvas ieguvējs, kurš tiks paziņots noslēguma koncertā. Tajā piedalās 1.pamatskolas zēnu koris, vadītāja Ilze Grinfelde, Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu koris un jauktais koris (Patriks Kārlis Stepe) un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris (Dace Ābrama). Tāpat sākušies koncerta “Viedvasara” mēģinājumi, sestdien būs ģenerālmēģinājums un koncerts arēnā.   

Sestdien, 5.jūlijā, A.Kalniņa Mūzikas vidusskolas koris ieradīsies Rīgā, lai kopā ar desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu koriem svētdien Rīgas domā piedalītos garīgās mūzikas koncertā.

Pirmdienas vakarā, 7.jūlijā, Rīgā iebrauks lielākā daļa dejotāju, jo otrdien astoņos no rīta sākas mēģinājumi. Otrdienas, 8.jūlija rītā, ieradīsies tie, kam mēģinājumi tikai pēcpusdienā. Trešdienas rītā sabrauks koristi, iekārtosies, paēdīs pusdienas un dosies uz mēģinājumu Mežaparkā.

Svētkos ir pasākumi, uz kuriem kolektīvi no rīta atbrauc, piedalās un vakarā brauc mājās. Ceturtdien ir koncerts popgrupām “Hey” un Cēsu Bērnu un jauniešu centra grupai, lietišķās mākslas pulciņi piedalīsies modes skatē, sestdien ir koncerts instrumentālajai grupai no Cēsu “YAMAHA”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
11

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
112

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi