Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Kad izaugs, būs makšķernieku prieks!

Sarmīte Feldmane
00:00
02.07.2025
405
Lidakas1

Lai peld un aug. Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības inspektors Agris Ķesa izlaiž līdaku mazuļus Āraišu ezerā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu novada septiņos ezeros ielaisti 34 500 līdaku mazuļu

“Ikdienas darbā vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt katra ezera resursus. Lai arī ihtiologi uzskata, ka līdaku krājumus papildināt nevajag, jo tie atjaunojas paši, tomēr to darām, jo šo zivju daudzums ūdenstilpēs ir paretināts,” stāsta      Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins.

Zivju mazuļi izaudzēti SIA “Rūjas zivju audzētava” . Zivkopis Jānis Priedītis pastāsta, ka patlaban laikapstākļi ietekmē mazuļu zveju. “Rūjas upe ir ārā no krastiem, un nevaram nolaist dīķus, lai zvejotu mazuļus. Lai varētu tikt pie mazuļiem, nākas atsūknēt ūdeni,” atklāj zivkopis un piebilst, ka līdacēni ir trīs mēnešus veci.

Zivju mazuļu ielaišanā klāt it ne tikai biedrības pārstāvji A.Šteins un Agris Ķesa, bet arī     Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Zie­meļvidzemes pārvaldes inspektore    Inese Petzāle un Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vecākais    inspektors    Ed­gars Mednis, un pašvaldības pārstāvis Jānis Mednis. Pie katra ezera tiek pārbaudīts, vai ievērota zivju mazuļu labturība konteinerā, kāda ir ūdens temperatūra. Tiek nosvērts, cik kurā ūdenstilpē ielaist. “Mazuļi ir veselīgi,” vērtē I.Petzāle.

Nedža un Juvera ezeros ielaisti 7000 līdaku mazuļu, Bānūžu, Ilzes, Āraišu, Auciema ezerā pa 4000, Riebiņu ezerā 4500. “Labāk laist biežāk un mazāk. Ja gadās kāda slimība vai ekoloģiskas problēmas, ir mazāki zaudējumi,” skaidro E.Mednis.

Pie Nedža, Ilzes, Bānužu, Juvera, Āraišu ezera varēja redzēt, kā tiek ielaisti zivju mazuļi, cik tie lieli, bija atnākuši interesenti. Gan makšķernieki, gan ģimenes, kuras dzīvo tuvumā.

Diemžēl laikapstākļi ietekmēja arī zivju ielaišanu, jo ne pie katra ezera varēja pievest laivu. Nācās brist ūdenī, cik tālu iespējams un no spaiņa izlaist līdacēnus jaunajā dzīvesvietā.

“Makšķernieki interesējās, kāpēc neielaižam zandartus. Tā ir zivs, kas interesē visvairāk. Tiek izvērtēts, vai ezers ir piemērots zandartiem. Bānužu ezerā, Juverī varētu krājumu papildināt, bet vispirms ir jānodrošina, lai makšķernieki var ezeram piekļūt, jāsakārto infrastruktūra,” stāsta A.Šteins un pauž gandarījumu par sabiedrības interesi būt klāt. “Kaut par mazuļu ielaišanu tika paziņots tikai iepriekšējā dienā, tiklīdz saņēmām ziņu no audzētavas, daudzi bija uzzinājuši un atnāca. Tas kliedē runas, ka zivju krājumi nemaz netiek papildināti, ka noteikti ielaiž mazāk. Viena līdacēna cena (ar PVN) ir 0,399 eiro, ezeros zivju krājumi atjaunoti par 13 775 eiro. Projektus finansē Valsts zivju fonds, Cēsu novada dome un Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība.

Daudzkārt dzirdēts, ka zivju mazuļus ezeros laiž katru gadu, bet makšķernieku lomi bagātāki nekļūst. “Pieprasījums pēc līdaku mazuļiem ir ļoti liels, nespējam izaudzēt,” saka J.Priedītis un pastāsta, ka, balstoties savā pusgadsimta pieredzē, vienu no iemesliem, kāpēc ezeros maz līdaku, atzīst makšķerēšanas noteikumus. “Aprīlī līdakas nārsto. Pirms tam neēd. Pēc nārsta nedaudz atpūšas, tad sāk baroties. 1.maijā sākas līdaku makšķerēšanas sezona, un copes ir labas. Par daudz tiek noķerts tieši šajā laikā. Savulaik līdaku makšķerēšana sākās 20.jūnijā,” pārdomās dalās J.Priedītis.

A.Šteins gan nepiekrīt, bet uzsver, ka vainojama makšķernieku negausība, nevis tas, ka var makšķerēt drīz pēc nārsta. “Malu zvejnieki ir ne tikai tie, kuri neievēro noteikumus, bet arī tie, kuri mājās nes vairāk zivju, nekā atļauts. Ziemā ūdu licēji, var pat teikt, izkāš ezerus. Novada ezeri ir nelieli, arī ar to ir jārēķinās,” viedokli pauž A.Šteins. Viņš atgādina, ka līdakas vairojas mūsu ūdenstilpēs, bet zandarti ne. Tā kā ar laiku,ja būsim atbildīgi pret dabu, līdaku mazuļus ezeros nebūs jāielaiž.   

Rudenī ezeros tiks ielaisti 100 000 zandartu mazuļi. Alaukstā un Inesī katrā pa 28 500, Ungura ezerā – 20 000, Sāruma ezerā – 11 000, Raiskuma ezerā – 7000. Zandartu mazuļi tiek pirkti no individuālā komersanta Igaunijā. “Latvijā zandartu mazuļi      ir deficīts, neviena zivjaudzētava neuzņemas piegādāt mums vajadzīgo daudzumu. Zandartu mazuļi tiek    audzēti dīķos, kas būtiski uzlabo to izdzīvošanas spēju dabiskā ūdenstilpē,” pastāsta A.Šteins un piebilst, ka viena zandarta mazuļa cena  ir    0,4235 eiro. Ezeros zandartu krājumu papildināšana izmaksās 42 350 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
213

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
477

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi