Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Izlaidumu dilemma

Madara Sidorčenko
00:00
28.06.2025
136
Izlaidums

FOTO: Marta Meldra Martinsone

Kad rīkot svētkus skolu beidzējiem – pirms vai pēc eksāmenu rezultātu uzzināšanas

Skolēni jau mācību gada sākumā skaita dienas līdz vasaras brīvlaikam. Taču devītās un divpadsmitās klases skolēniem skolas laika beigas ir daudz satraucošākas, jo jākārto eksāmeni, jāgaida to rezultāti, jāmeklē skaistākie tērpi izlaidumiem.

Bet kā ir, ja eksāmena rezultāti nav iepriecinoši, jo nav sasniegti nepieciešamie rezultāti eksāmena nokārtošanai? Vai izlaidumā jāpiedalās? Centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošana 9. klašu skolēniem bija 25. jūnijā, savukārt 12. klašu skolēniem būs 3. jūlijā.

Izlaidumu pēc eksāmenu rezultātu paziņošanas no visām Cēsu novada 20 skolām, kur iegūst vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību, rīko tikai sešās skolās: Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, Jauno Līderu vidusskolā, Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolā, Skujenes pamatskolā, Cēsu Jaunajā skolā, Rāmuļu pamatskolā. Pārējās Cēsu novada skolas ir izvēlējušās svinēt izlaidumu pirms eksāmenu rezultātu paziņošanas.

Cik 9.klašu beidzēji pēc nosvinētā izlaiduma tomēr varētu izrādīties neieguvuši pamata izglītību? Atbilstoši 2023./2024. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas pieejami Cēsu novada mājaslapā, redzams, ka pāris skolēnu nebija nokārtojuši kādu no eksāmeniem. Angļu valodā no 409 jauniešiem atbilstošu vērtējumu nebija ieguvuši divi, latviešu valodā no 408 – viens, savukārt matemātikā no 391 skolēna 16 nespēja sasniegt 10% slieksni.

Vispārējās vidējās mācību iestādēs novadā centralizētos eksāmenus pērn nenokārtoja: angļu valodā optimālajā mācību satura apguves līmenī – divi jaunieši, matemātikā augstākajā mācību satura apguves līmenī – viens, bet optimālajā mācību satura apguves līmenī – 18.

Tā liecina Valsts izglītības satura centra publicētie dati. Jāatgādina, ka iepriekšējā mācību gadā vidusskolēniem, lai pabeigtu 12. klasi, bija jānokārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura līmenī, kā arī vēl divi eksāmeni augstākajā līmenī. Lai šos eksāmenus uzskatītu par nokārtotiem, katrā bija jāiegūst vismaz 15% no maksimāli iespējamajiem punktiem.

Pārlūkojot pagājušā mācību gada pamata un vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu rezultātus, var prognozēt, ka arī šogad kāds skolēns dokumentu par skolas beigšanu tomēr nesaņems. Lai pajautātu, kāpēc izlaidumi tiek rīkoti pirms vai pēc eksāmenu rezultātu saņemšanas, “Druva” zvanīja vairākām Cēsu novada izglītības iestādēm. Daudzviet uz telefona zvanu neviens neatbildēja, jo skolas personāls, kas varētu sniegt atbildes, bija atvaļinājumā vai nevēlējās par šo tēmu runāt. Tomēr no četrām skolām izdevās iegūt komentāru.

Jauno Līderu vidusskolas izlaidumu 9. klase svinēs 28. jūnijā, 12. klase – 8. jūlijā. Direktores vietnieks audzināšanas darbā, sociālo zinātņu un vēstures skolotājs Mārtiņš Šteins saka, ka izvēle bija skolēnu, viņu vecāku un skolotāju pārziņā. Jau vairākus gadus mācību iestādē ir tradīcijas – svinēt skolas absolvēšanu, kad uzzināti eksāmenu rezultāti. Pašu skolas beidzēju galvenais arguments tādai izvēlei – jaunieši dzirdējuši no draugiem par gadījumu, kad izlaidumu nosvinēts, bet vēlāk uzzināts, ka kāds no eksāmeniem nemaz nav nolikts. Tā esot liela vilšanās, un jaunieši nevēlas to piedzīvot.

Cēsu Jaunās skolas direktora vietniece izglītības un audzināšanas jautājumos un 9. klases skolotāja, pasniedzot vēl sociālās zinības, Latvijas un pasaules vēsturi 9. klasei, Iveta Ose saka: “Atbilde pavisam vienkārša – viņi vēlējās sagaidīt eksāmenu rezultātus, tāpēc svinēs 27. jūnijā.” I.Oša atzīst, ka tas bija vienīgais arguments, kas ir arī ļoti spēcīgs. “Eksāmens ir veiksmes spēle, var arī nepaveikties. Mēs, protams, ļoti ceram, ka visi eksāmenus ir nokārtojuši. Svarīgi izlaidumā skolēnam pasniegt visus iegūtos dokumentus, nevis tikai dāvanā grāmatu, un pateikt paldies par skolas beigšanu. Izlaidums nav tikai par to, bet arī par to, ka esi nokārtojis eksāmenu, ieguvis apliecību.” Kā devītās klases audzinātāja vēl piebilst par svētku norises laiku: “Tā bija vecāku un bērnu kopīgā vēlme, kuru mēs īstenojām.”

Jaunpiebalgas vidusskolai ir citi argumenti datumu izvēlē. Izlaidumi jau ir nosvinēti: 9. klasei tas bija 13. jūnijā, bet 12. klasei 20. jūnijā. Skolas direktors Arnis Ratiņš to paskaidro, sakot, ka izvēle esot skolēnu, vecāku un skolotāju pārziņā, vienpersoniski par to netiek lemts. Vienā no pēdējām mācību gada vecāku sapulcēm šis jautājums tiek apspriests un tiek veikta izvēle. “Ja kāds nenokārto eksāmenus, ir liela vilšanās, un tad nenāk uz šiem skolas svētkiem. Taču tie gadi ir pavadīti kopā, un tad atvadu mirklis no skolas visiem ir kopīgs, vēl rezultātus nemaz nezinot.”

Ar citu argumentu nāk klajā Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš, sakot, ka tas, ko mēs saprotam ar vārdu “izlaidums”, vairs neeksistē, jo 9. klasei izlaidums esot nozagts. “Tas, kas mums bija, nebija izlaidums, to nevar nosaukt par izlaidumu, ja rezultāti būs zināmi tikai 25. jūnijā.” Viņš piemin, ka valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemtajos lēmumos ir zināma nekārtība: “Vajadzētu saprast, ka 25. jūnijā visi skolotāji ir atvaļinājumā. Skolotājiem pienākas 48 dienu atvaļinājums. Ja atvaļinājums sāksies tikai pēc Jāņiem, tad viņi no tā skolā atgriezīsies septembra vidū. Tā ir tīra loģika, matemātika. Katra skola izvēlas savu variantu. Mums tas bija 13. jūnijs, jo tad oficiāli beidzās mācību gads.” Skolas direktors sarunā min: “Ja starp devītklasniekiem ir kāds, kurš pamata izglītību neieguva, tad nākamgad turpinās mācīties mūsu vai citā skolā – to mēs nezinām. Tas nav skolas lēmums, tas ir valdības un ministrijas lēmums, kā notiek šie mācību gadu noslēgumi. Es nedomāju, ka kādā skolā priecājas par šiem izlaidumu laikiem.”
Izlaidums ir svarīgs brīdis skolēnu dzīvē, taču to norises laiks var radīt dažādas emocijas, īpaši, ja eksāmenu rezultāti nav gaidītie. Skolās tiek pieņemti dažādi lēmumi par izlaiduma laiku, ņemot vērā skolēnu, vecāku un skolotāju vēlmes. Katras skolas izvēle balstās uz tās specifiskajām vajadzībām, bet kopīgais mērķis ir atzīmēt jauniešu sasniegumus un sagatavot viņus nākamajiem izaicinājumiem. Tomēr šie svētki var iegūt rūgtu pēcgaršu, ja rezultāti nav apmierinoši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
32

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi