Skujenes daudzdzīvokļu mājā “Gundegas” auksto laiku gaida ar bažām. 24 dzīvokļu namā siltumu katrā dzīvoklī gādā individuāli, bet diemžēl tikai daļā mājokļu cilvēki mitinās visu gadu. Daudzus dzīvokļus neapsilda, tāpēc ēkā aizsalst ūdensvads. Arī nama uzturēšanai atrast kopsaucēju līdz šim nav izdevies.
Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana nereti izvēršas par problēmu. Lai rūpētos par ēku, galvenais, lai dzīvokļu īpašnieki vienotos par kopīgu izpratni, kā vēlas uzturēt namu. Un, protams, jāizlemj, kas būs apsaimniekotājs. Lielākais šo pakalpojumu sniedzējs Cēsu novadā ir SIA “CDzP”. “Druva” jautāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Ģirtam Beikmanim, vai CDzP aprūpē arī namus no pilsētas attālākās vietās un kādi ir kritēriji, lai saņemtu šos pakalpojumus.
– Katra situācija ir individuāla. Ir mājas, ko esam ņēmuši pārvaldīšanā, kaut tam nav ekonomiskā pamatojuma, taču, tā kā strādājam Cēsu novadā, palīdzam. Taču ir viens nosacījums – lai dzīvokļu īpašnieki zina, ko grib, ja nepieciešams, ir gatavi investēt līdzekļus, un ēku var sakārtot atbilstoši normatīvo aktu prasībām, drošības noteikumiem.
Protams, uzņēmums apsaimnieko daudzdzīvokļu ēkas arī pagastos. Mūsu pārvaldīšanā ir vairākas mājas attālākās Cēsu novada vietās: Līgatnes, Amatas un Priekuļu pagastos, mūsu pakalpojumu nesen izvēlējās atsevišķās ēkās Veselavas Bērzkrogā, Raunā, Auciemā, Dzērbenē, vairākas Līgatnē. Parasti iedzīvotāji vēlējās, lai veidojam mājas uzturēšanas plānu, un tie ir gatavi pamazām iet uz rezultātu. Tiekamies, runājamies, atrodam kopsaucēju. Sadarbības modeļi, protams, var būt dažādi, katrai situācijai pielāgojamies, galvenais, lai ir īpašnieku interese.
Dažkārt neņemam pārvaldīšanā māju, ja dzīvokļu īpašnieki nevēlas neko ieguldīt ēkas uzturēšanai, atsakām. Jārēķinās, ka namu kopīpašuma pārvaldniekam jāgādā, lai namā būtu kaut minimāla kārtība, lai tas būtu drošs. Pārvaldnieka darīto ēkās vērtē ne tikai klienti, bet arī institūcijas, mums jānodrošina, lai māja atbilstu ugunsdrošības un citiem noteikumiem. Mūsu klienti jau zina, ka dienesti pārbauda pagrabus, bēniņus, kāpņutelpas, veic elektrības slodzes mērījumus. Ja kaut kas neatbilst prasībām, tiek noformēti akti par pārkāpumiem, kas jānovērš. Tad jāiet pie iedzīvotājiem, jāskaidro, kas jādara, kur jāiegulda nauda. Gadās, ka mums saka, ka plēšam no kabatas pēdējos eiro, tad skaidrojam situāciju un meklējam risinājumus.
Ir gadījumi, kad arī ar esošajiem klientiem sarunas nonākušas strupceļā, kad nenonākam pie kopīga skatījuma, kā apsaimniekot ēku. No vairāku namu pārvaldīšanas esam atteikušies. Ja domas ir vienā virzienā, tad var sadarboties dažādos līmeņos, var būt dažādi līgumi, pakalpojumi, bet, ja nav vienotas sapratnes, tad labāk katrs ejam savu ceļu.
Savukārt kaimiņus, kas nerūpējas par savu dzīvokli, un tādēļ nākas ciest citiem, var saukt pie civiltiesiskās atbildības. Vienīgā iespēja ir vērsties tiesā, kas vainīgajam spriedumā var noteikt prasību dzīvokli apsildīt un kompensēt cietušajām personām zaudējumus, kas tām kaimiņa rīcības dēļ radušies.
Komentāri