Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Jubilejā priecē savējos un draugus

Sarmīte Feldmane
00:00
09.05.2025
140
Ttaurene

Var pārsmieties. Skečā aktieri Biruta Oļševska un Inārs Jansons izspēlēja mātes un dēla attiecības. FOTO: Sarmīte Feldmane

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties.

“Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz iestudētos skečus un jauniestudējuma “Kompanjones” pirmizrādi. “Radi” uzrunā, neatstāj vienaldzīgu.

“Kāpēc iedomājos, ka varu spēlēt teātri, nezinu. Izdomāju, ka varētu pamēģināt,” atceras taureniete Biruta Oļševska un pastāsta, ka strādājusi pagastmājā, ienākusi kultūras nama vadītāja Baiba Krastiņa, jaunā teātra režisore, runājuši    par teātri. Tad Biruta pajautāja: “Vai tu mani negribi ņemt?” Atbilde bijusi tūlītēja: “Gri­bu!”  Viņa amatierteātrī nespēlē vien pāris pēdējos gados.

“Tie bija skaisti gadi. Paši bijām jauni, gribējās darboties,” uzsvēra Biruta un atminējās, kā pirmajā skatē amatierteātra izrādi vērtējusi pazīstamā aktrise Baiba In­driksone, kura vēlāk paudusi izbrīnu, ka uzdrošinājušies iestudēt    tik grūtu lugu. “Skatē ieguvām 1.vietu,” atcerējās Biruta un uzsvēra, ka spēlējusi pie visām trim    teātra režisorēm – Baibas Kras­tiņas, Daces Potašas un Gunitas Gedroicas-Jurago. “Katrai savs skatījums uz dzīvi, un katra pa savam mācēja panākt rezultātu,” teica pieredzējusī aktrise.

Sveicot savus “Radus” jubilejā, apsveikumā Baiba Krastiņa  atgādināja, kā septiņi domubiedri izdomājuši taisīt teātri un daudz domājuši par nosaukumu. Tad kāds ieminējies, ka varētu būt “Radi”, jo tas nozīmē gan radīt, gan radoties, gan ko jaunu piedzīvot un parādīt.
Dace Potaša “Radu” režisore bija septiņus gadus, iespēja iestudēt astoņas izrādes un sešus skečus. “Tas bija kopābūšanas laiks, kuru ikviens atceramies,” uzsvēra bijusī režisore un novēlēja, lai “Radu” pulks kuplojas, iesaistās aizvien jauni teātra spēlētgribētāji.

Režisore G. Gedroica-Jurago savējiem un ikvienam atgādināja, ka amatierteātra dalībniekiem ir svarīgi uzdrošināties spēlēt, tad sevī var atklāt tādus talantus, par kuriem ne radi, ne kaimiņi nav zinājuši.

“Galvenais ir uzdrīkstēties. Tāpat kā 1875.gadā, kad    taurenieši kopā ar dzērbeniešiem nodibināja biedrību “Cerību spārni”, kurā bija dziedāšana, muzicēšana un teātra spēlēšana. Patīkami apzināties, ka esam maza daļa no tautā mīlētā teātra, ka kopā ar skatītājiem varam    izdzīvot    priekus un smieklus, bēdas un asaras, piedošanu, varam aizdomāties, redzēt un radīt brīnumus,” sacīja režisore. Savukārt aktrise Sarmīte Lielā, ar kuru kopā G. Gedroica-Jurago    vadīja “Radu” jubileju, paskaidroja:  “Ja kāds domā, ka uz mēģinājumiem nākam, lai papļāpātu, viņš maldās. Mēģinājumi ir intensīvi. Kad ķeras klāt lugai, tad nopietni divas reizes nedēļā. Amatierteātris nepretendē uz lielo mākslu, bet aktieris iemācās komunikāciju, uzrunāt citus skaidrā un skaistā valodā, ar stāju, žestiem. Aktieris izkopj un tālāk nodod latvisko mentalitāti.”

Pirmizrāde priecēja taureniešus un kaimiņus, arī jubilejas viesus – Līgatnes Muzikālā amatieru teātra, Liepas, Kaives, Mārsnēnu    un Skujenes    amatierteātru aktierus. Savējos sveica arī koris “Pie Gaujas”, deju kolektīvs “Juveris”, senioru klubs “Randiņš”, stāstnieku klubs “Tauri”.

“Uz savējo izrādēm nevar neiet. Prieks skatīties, un mums ir labi aktieri,” pēc izrādes vērtēja taureniete Silvija Aņina, bet S. Lielā pastāstīja, ka teātrim pievienojusies tikai pirms dažām sezonām. “Kopā esam dažādas paaudzes. Esmu gados cienījamākā. Man patīk. Tiesa, līdz šim visās izrādēs bijis jāķer brūtgāni, bet nekas nav izdevies. Gan jau būs kāda loma, kur varonei labāk veiksies,” smejot atklāja Sarmīte.

Taureniešiem teātris patīk. Jubilejas sarīkojums ne vienam vien raisījis pārdomas, kāpēc gan arī viņam nepamēģināt. “Teātris Taurenē bijis un būs. Vienmēr izdevies atrast talantīgas vietējās režisores,” uzsver Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
11

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
112

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi