Lieldienu prieki bērnudārzos

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā.

Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas lielajā katlā. Kamēr tās vārās, darbojamies bēr­nudārza laukumiņā. Piemē­ram, ir sena tradīcija – putnu dzīšana. Ar dziju aptin koka zara žāklīti, to vicinot, dzen prom visu ļauno, visas slimības, pēc tam aizmet pašu kociņu. Pa to laiku olas ir novārījušās, bērni tās tin vaļā un skatās, kas iznācis.”

A. Šulca vērtē, ka Lieldienās sajaukušās gan latviskās, gan kristīgās tradīcijas: “Latvieši svin Lielu dienu marta beigās. Esam domājuši, kā labāk darīt, bet, tā kā bērni ģimenēs olas lielākoties krāso tieši kristīgajās Lieldienās, tad arī bērnudārzā tā darām šajā laikā. Nepieķeramies tikai kaut kam vienam, domājam, lai bērniem ir interesanti, aizraujoši. Ir arī sportiskas aktivitātes, par kurām katru gadu jaunākajiem skolas biedriem gādā vecākie audzēkņi, šogad tā bija 4. klase. Skolēni pret to izturas ļoti atbildīgi.” A.Šulca uzsver, ka galvenais, lai bērni mācās, kā svinēt svētkus, sākot to darīt pirmsskolā, tad skolā, jo “pēc tam tieši viņi kops mūsu svētku tradīcijas un turpinās tās savās ģimenēs”.

Arī Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādē “Mežmaliņa” bērni kopā ar audzinātājām dabas materiālos satina olas, bērnudārza darbinieki sagatavoja ugunskuru, olas vārīja ārā lielajā katlā. Bēr­nudārza vadītāja Kristīna Ber­nāne izstāsta, ka pagalmā bija izvietotas vairākas uzdevumu stacijas – muzikālā, sporta, šūpošanās, olu ripināšanas. Bērni gāja ap bēr­nudārza ēku, dziedāja, gāja ro­­taļās un minēja mīklas. “Šoreiz mūsu svētku rītā bija brīnišķīgs laiks, bet arī tad, ja laikapstākļi nav tik labi, labprāt visi ejam ārā. Un svētkos piedalās ne tikai bērni, arī visi pedagogi, saimnieciskie darbinieki un atbalsta personāls,” saka K. Ber­nāne.

Cēsu 3. pirmsskolas izglītības iestādē audzēkņi tiek iepazīstināti ar visām gadskārtu tradīcijām un arī Lieldienās izzina tautas ierašas un ticējumus. Neatņemama sastāvdaļa ir olu krāsošana, tās pa­dodas raibu raibas, jo arī vecāki palīdz, atnesot dažādus materiālus krāsošanai. Katrā grupiņā audzēkņi gatavo rotājumus telpām un pagalmam, protams, tos veido olu formā. Lielais kopīgais svētku pasākums notiek ārā, kopā sanāk visas vienpadsmit grupiņas. Katra parāda priekšnesumu, bet visi kopā dzied, priecājas rotaļās. Vadītāja Rasa Siliņa uzsver: “Kopības sajūta ir ļoti svarīga, tāpēc svētkos vienmēr ir arī kopīgais pasākums, lai paši redzam, cik daudz esam, lai cits citu iepazītu. Mēs esam atšķirīgi, bet ir jauki citam citu pieņemt tādu, kāds katrs esam, sadarboties, draudzēties. Mūsu iestādē mācās arī citu tautību bērni, ir tādi, kas runā trīs valodās, un arī viņi pieņem tradīcijas, ko te apgūst, savukārt mēs no viņiem mācāmies un bagātināmies. Bū­tiski, lai latviskās tradīcijas nepazustu, lai turpinātos no paaudzes uz paaudzi. Tieši veselīgā, radošā sadarbībā varam celt vietu, kurā dzīvo­jam.”