Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

Iveta Rozentāle
06:40
16.04.2025
181
Raisk Norv

Iedvesmoti. Jaunieši no Norvēģijas Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā ne tikai mācījās aprūpēt audzēkņus, bet arī sadraudzējās ar skolēniem. FOTO: no albuma

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta.

Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni pabija Spāres pamatskolā, atbalsta centrā “Pērle” un iepazinās, kā sociālie darbinieki strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Lai gan norvēģi jau vairākkārt viesojušies Latvijā, būt praksē citā valstī viņiem iespēja bija pirmo reizi. Viņi atzinīgi novērtēja, ka tika iesaistīti bērnu ikdienas aprūpē, un atzina, ka iespēju bijis pat vairāk, nekā būtu praksē savā zemē. Sarunā ar “Druvu” Martins Knolds, Oda Elise Hei­denberga Halvorsena, Mina Emīlija Karlsena un Mikolajs Vojcehs Mazurs, kā arī skolotāja Sonja Koppena Martinsena, vērtējot atšķirīgo, atzina, ka Nor­vēģijā aprūpē vairāk izmanto tehnoloģisko atbalstu, pārvietojot cilvēku, piemēram, no gultas uz ratiņkrēslu. Viņiem bērni dzīvo katrs atsevišķā istabā. Savukārt Raiskumā viņi redzēja, ka ir gan individuālās istabiņas, gan tādas, kur dzīvo līdz pat sešiem bērniem. Sko­lotāja secināja, ka tas veido pat siltākas attiecības, jo tā viņi viens par otru arī rūpējas. So­ciālā pedagoģe Ina Paegle paskaidroja, ka Raiskumā ņem vērā audzēkņu vajadzības un, ja skolēns istabiņā baidās dzīvot viens, viņam ir iespēja dzīvot ar kādu kopā. Daloties spilgtākajos iespaidos, praktikanti atzina, ka visvairāk atmiņā paliks bērnu mirdzošās acis un smiekli, vēlme draudzēties un kopīgi darboties. Tā kā daļa skolas skolēnu labi runā angliski, audzēkņu un praktikantu starpā izveidojās tiešām draudzīgas attiecības. Turklāt atklājās, ka skolēniem ļoti patīk, ka viņus aprūpē jaunieši, viņi ļoti ātri uzticējās un atraisījās. Ina Paegle vērtē, ka skolas audzēkņi praktikantus uztvēra kā savu labo roku, ātri vien sadraudzējās. Prakses beigās viņiem bija skumji, ka norvēģu jauniešiem ir jādodas projām.

Skolas sociālā pedagoģe un atbildīgā par projektiem skolā Ina Paegle “Druvai” teic, ka pamatskola veido sadarbību ar skolu Norvēģijā (Mīsenes vidusskola), lai paplašinātu savu profesionālo pieredzi un gūtu padziļinātu izpratni par iespējām pielāgot un ieviest Norvēģijas izglītības sistēmas risinājumus Latvijā. “Ie­cerēts, ka arī mūsu pamatskolas skolēni kopā ar skolotājām un auklītēm varētu viesoties Nor­vēģijā, gūstot pieredzi, kā tur skolās mācās un sniedz atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām. Savukārt audzēkņi, kuri apgūst veselības aprūpi, varētu būt atbalsta personas mūsu bērniem ciemošanās laikā,” stāsta I. Paegle, atzīstot – saprotams, ka Norvēģijā atbalsta sistēma ir atšķirīga, tomēr noteikti ir metodes, ko iespējams apgūt un izmantot arī Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
30

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
130

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
192

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi