Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Ielūkoties aiz robežas

Jānis Gabrāns
00:00
12.11.2023
277
Spoku Mednieki 2

Katrs droši vien aizdomājies, kas ar cilvēku notiek pēc nāves, kur paliek dvēsele? Tam bieži pievērsušies literāti, komponisti, kinematogrāfi. 90.gados bija populāra filma “Spoks” ar Patriku Sveiziju un Demiju Mūru galvenajās lomās.

Taču ir cilvēki, kuri vēlas tuvāk iepazīt šo paranormālo pasauli. Pagājušajā nedēļā Liel­straupes pilī uz tikšanos ar interesentiem aicināja Dagnis Irbe­nieks, Pēteris Valdmanis un Dans Minalto, kuri pirms četriem gadiem izveidoja Latvijā pagaidām vienīgo paranormālo parādību pētīšanas apvienību “ECHO”.

Visi nāk no Jēkabpils un ar paranormālajām parādībām sākuši aizrauties jau kopš bērnības.

“Skatījāmies amerikāņu šovu “Ghost Adventures”, kas stāstīja par paranormālām parādībām, un gribējās pašiem pārbaudīt, kā ir patiesībā. Vai tas ir tikai teātris, mārketings, vai tomēr pastāv šī paranormālā pasaule. Kad pieaugām, sākām iegādāties tehniku, arvien vairāk iedziļinājāmies tajā, var teikt, sekojām savam sapnim. Tagad tā mums visiem ir ļoti liela sirdslieta,” pastāstīja D. Irbe­nieks.

Stāstot par savu darbību, vīri norāda, ka spoku, garu, dvēseļu klātbūtni dažkārt var sajust ļoti tieši, taču tas vienmēr ir subjektīvi, tāpēc svarīga aparatūra, kas spēj fiksēt paranormālās parādības. Saziņa ar gariem notiek, izmantojot dažādus veidus. Parasti garu pasaulei piedāvā vienkāršāko saziņas veidu – “jā” un “nē”. Proti, ja kāds no paralēlās pasaules gatavs nākt uz kontaktu un grib teikt “jā”, lai kaut kur piesit vienu reizi, ja “nē” – divas reizes. Šim saziņas veidam tiek izmantota arī ierīce “Rempoods”, kas re­aģē, ja antenai pieskaras kas tāds, kam ir elektromagnētiskais lauks. “ECHO” vīri norāda, ka, veicot pētījumu Salaspils memoriālā, ar kādu garu izveidojusies saturīga saruna tieši caur šo ierīci.

Lai uztvertu vārdus no paranormālās pasaules, izmanto ierīci “Spirit box”, kas darbojas noteiktās frekvencēs. Esot hipotēze, ka spoki, gari, rēgi spēj caur tām komunicēt.

Dažkārt saziņai izmanto arī spiritisko dēlīti, bet, kā norāda D. Irbenieks, komandā viedokļi par to dalās: “Daži netic, ka tas ir objektīvs rādītājs, bet situācijā, kad sēdi pie dēlīša un figūra pa to sāk kustēties pati no sevis, virzot mūsu rokas, tad šoks un pārsteigums ir liels. Tiesa, šobrīd tas reāli darbojies tikai vienā epizodē Alūk­snes pilī, bet tas tiešām bija kaut kas ļoti pārsteidzošs.”

Pētījumu laikā visas darbības filmē. Kameras aprīkotas ar nakts redzamības funkciju, jo darbošanās notiek pilnīgā tumsā. Izmanto vēl citas iekārtas, un “ECHO” veidotie sižeti par pētījumiem skatāmi apvienības “Youtube” kontā.

“Šī nemitīgā filmēšana ir ļoti svarīga,” saka D. Irbenieks. “Ne­re­ti uz vietas liekas, nekā nav, bet, analizējot uzfilmēto materiālu, redzam, ka fiksēts kaut kas, par ko varētu runāt, pētīt vairāk. Tādi bija arī Lielstraupes pilī. Pētījuma laikā bija sajūta, ka nekā paranormāla tur nav, tikai pēc tam, kad rūpīgi izskatījām uzfilmēto materiālu, varējām izdarīt galīgos secinājumus, ka tomēr ar kaut ko esam saskārušies.

Taču vienmēr uzsveram, ka te nekad nebūs viennozīmīgas atbildes. Tas vienmēr bija, ir un būs ļoti subjektīvi. No mums nesagaidīt atbildi, vai konkrētajā ēkā mīt spoki, gari. Šajā lauciņā vienmēr jautājumu vairāk nekā atbilžu. Jo vairāk kādus pierādījumus gūstam, jo vairāk jautājumu rodas, vai tas tiešām ir kaut kas paranormāls. Mēs cenšamies ielūkoties aiz robežas. Darbojamies jau četrus gadus un varam teikt, mums ir pārliecība, ka ar nāvi viss nebeidzas. Bet, kā jau teicu, mūsu mērķis nav kādam to ieskaidrot.”

Atsaucoties uz filmu “Spoku mednieki”, jautāju, vai viņus arī tā dēvē.  Vīri neslēpj, ka tā notiekot, bet paši to negribot, jo viņi taču neko nemedījot. Viņu uzdevums pārliecināties, vai konkrētā vietā sastopams kas paranormāls. Darbības gados Latvijā pētījumus veikuši vairāk nekā 30 vietās, vēl vairāk ir neapgūtu teritoriju. Cēsu novadā bijuši tikai Lielstraupes pilī, labprāt vēlētos izpētīt Cēsu pili, bet vispirms jāvienojas ar pils turētājiem. Vīri atklāj, ka dzimtajā pusē vēlējušies izpētīt Krustpils pili, taču pagaidām nav tur ielaisti, darbinieki uzskatot, ka tāds pasākumus tur varētu kaut ko izjaukt.

Par Latvijas spoku galvaspilsētu tiek dēvēta Blankenfeldes muiža, kur spokojoties visdažādākie gari, bet arī ar tās īpašniekiem par pētīšanu vēl neesot panākuši vienošanos.

Vīri norāda, pirms sākt darboties, svarīgi ir uzzināt katras muižas, pils, vietas vēsturi, kādi notikumi tur risinājušies, jo, vadoties no tā, var veidot savu izmeklēšanu.

“Mums vajag komunicēt ar tur mirušajiem,” stāsta D. Minalto. “Ja, piemēram, zinām, ka te, Lielstraupes pilī , kāds nokritis no torņa vai noslīcis dīķī, varam doties uz konkrētām vietām un runāt. Ja neko nezinām par ēku, ir sarežģītāk. Ja konstatējam, ka ir kas paranormāls, ja rēgs, gars, dvēsele atsaucas sarunai, varam komunicēt. Taču jāsaprot, ka rēgi, gari ir miruši cilvēki, no kuriem dzīvajo pasaulē palikusi kāda neliela daļa, ko varam saukt par dvēseli, un pret viņiem jāattiecas kā pret cilvēkiem. Viņi var būt noskaņoti labvēlīgi, bet var būt arī naidīgi.”

Jautāti, vai no šīs paranormālās pasaules kaut kas var sekot viņiem, vīri atbild apstiprinoši: “Ir rēgi, ar kuriem saskaramies vairākās epizodēs, viņi caur “Spirit box” apstiprina, ka mums seko. Viens no spokiem, kas mums seko, ir sieviete vārdā Krista. Viņa gan ir kautrīga, runā ļoti simboliski, bet bija viens īpašs gadījums. Kādā objektā ar viņu komunicējām stundu pusotru, sarunas beigās viņa aicināja iet uz augšu, uz bēniņiem, tur nonākuši, ieraudzījām uzrakstu pa visu sienu – KRISTA.”

Noslēgumā pajautāju, vai nav bail, ka aizies pārāk dziļi aiz šīs robežas.

“Mēs jau tur esam tik dziļi, ka atpakaļ laikam vairs nevar, un arī gribam būt tajā pusē. Pagaidām baiļu nav. Saņemot atbildes un rodot nākamos n-tos jautājumus uz atbildēm, apzināmies, ka īsti vairs nav iespējas pagriezties atpakaļ,” saka G. Irbenieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
398
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi