Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais. 

Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts.

“Mācījos 1.pamatskolā, dziedāju zēnu korī pie Ilzes Grinfeldes. Sapratu, ka man patīk būt korī un arī vadīt pasākumus. Skolotāja ieteica, ka varētu mācīties diriģentos,” atceras Ulvis un atzīst, ka gribējis mācīties mūzikas vidusskolā, bet ļoti šaubījies, ka spēs nokārtot  iestājeksāmenus.

“Man piezvanīja, ka viens puisis vēlas iestāties Mūzikas vidusskolā, par solfedžo neliela sapratne, arī klavieres nespēlē. Tas bija janvārī, eksāmeni vasarā. Iestājoties jāspēlē klavieres, arī bez solfedžo neiztikt,” stāsta pedagoģe Iveta Lapiņa. Bija pandēmijas laiks, audzēkni viņa pirmoreiz ieraudzīja ekrānā pie klavierēm.

Ulvis vērtē, ka tieši kovida ierobežojumi, mācības attālināti palīdzēja, jo vairāk laika varēja veltīt solfedžo un klavierspēlei.

“Ekrānā apguvām solfedžo, skolotāja Irita Merga mācīja klavierspēli. Kad drīkstēja, tikāmies klātienē. Neticēju, ka pusgada laikā var sagatavoties, lai iestātos mūzikas vidusskolā,” teic pedagoģe. Viņa uzsver, ka Ulvi līdz sīkumiem interesē viss, kas saistīts ar kori, jaunietis ieklausās, vērtē.

Ulvis kļuva par Mūzikas vidusskolas audzēkni, sāka dziedāt Pils korī, 2.kursā kopā ar I.Lapiņu strādāja ar senioru kori Ābele”. Pieredzējusī diriģente atceras, kā koru kopkoncertā Valkā jaunietis pirmoreiz diriģēja kori. Koncerta noslēgumā, lai    dziesmai      nodiriģētu vienu pantu, viņu    burtiski izvilka koru priekšā. “Atceros Ulvja lielās acis,” teic pedagoģe un uzsver, ka jaunais diriģents ļoti labi saprotas ar cilvēkiem, prot uzmundrināt, ieinteresēt.

Tagad Ulvis kopā ar pieredzējušo diriģentu Ēriku Derumu vada Smiltenes kori “Pakalni”. “Katrs mēģinājums ir kā mācībstunda, skatos, kā strādā diriģents. Dziedāšana Pils korī arī ir mācības. Pirmajā gadā nesapratu, kad diriģentes teica, ka kļūda, nedzirdēju, šķita – skan labi. Tagad sadzirdu nianses. “Pakalnos” mācos, kā ir būt diriģentam, bet Pils korī, kā veidojas kora un diriģenta attiecības, kā jūtas korists,” stāsta Ulvis.
Pirmoreiz diriģentu konkursā viņš piedalījās, mācoties 1.kursā. “Tas notika attālināti, ieguvu pēdējo vietu. Nākamajā gadā rezultāts jau bija labāks,” pastāsta topošais diriģents.

Kad Cēsu Mūzikas vidusskolas diriģēšanas programmas vadītājs Patriks Kārlis Stepe    audzēkņiem piedāvāja iespēju piedalīties konkursā Viļņā, interesi izrādīja četri. Tika noorganizēta meistarklase, kurā lietuviešu diriģente skaidroja konkursa dziesmas, to frāzējumu. “Tas bija ļoti vērtīgi.    Latviešu valodā uzsvars ir uz vārda pirmo zilbi, lietuviešiem ne, un tas ļoti svarīgi. Var jau dziesmas vārdus iztulkot, bet vēstījumu var izskaidrot tikai lietuvieši paši,” stāsta Ulvis un vērtē, ka lietuviešiem diriģēšanas tehnika ir nedaudz atšķirīga.

No 25 dalībniekiem četri bija jaunie diriģenti no Lietuvas, pārējie no Latvijas mūzikas vidusskolām. ”3.vieta – prieks, gandarījums un atalgojums par ieguldīto darbu,” saka skolotāja.

Kad tika saņemta ziņa, ka Ulvis pieņemts I.Kokara diriģentu konkursā, viņš atklāj, ka negribējis piedalīties. “Tieši tajā laikā bija iespēja braukt “Erasmus” programmā uz Grieķiju. Un domāju – tāpat jau iespēju uzvarēt rīdziniekus nav,” atklāj Ulvis. Pedagoģes iedrošinājums, brīžam uzstājība lika pārdomāt.
Konkursam bija jāsagatavo septiņas dziesmas. Ulvis vērtē, ka sarežģītākā bijusi Helmera Pavasara “Jāapsnieg”. Konkursā piedalījās 18 dalībnieki – divi lietuvieši un latvieši no    Rīgas, Cēsu, Daugavpils    mūzikas vidusskolām.  Žūrijā    bija trīs latvieši, lietuvietis un igauniete. Pirmajā dienā  konkursanti diriģēja Rīgas Projektu kori, otrajā J.Mediņa Mūzikas vidusskolas kori, bet finālā “Ave sol”.

“Pirmajās dienās Ulvim bija jādiriģē gandrīz pēdējam, koris noguris, arī Ulvis no gaidīšanas. Viņš prata korus uzjautrināt, uzmundrināt,” gandarīta ir pedagoģe un piebilst, ka jaunais diriģents ļoti labi spējis saprasties arī ar “Ave sol”.

Ulvis atklāj, ka sev izvirzījis mērķi iekļūt   pusfinālā. ”Kad tiku piecniekā, sajūsma bija neizstāstāma. Apzinājos uzreiz, ka jā­brauc uz mājām pēc uzvalka, jo drēbes bija līdzi tikai divām dienām,” stāsta konkursa laureāts.

Finālā viņš izlozēja P.Barisona dziesmu “Zilie sapņu kalni” un O. Grāvīša “Jauna gaita”.  “Nebija stresa, domāju, ka tas ir koncerts, un diriģēju. Kad nogāju no skatuves, viss trīcēju, ne no uztraukuma, bet tās enerģijas, ko saņēmu no kora,” pastāsta Ulvis.

Ir nofilmēta viņa reakcija, kad žūrija paziņo rezultātus, nosauc piektās, ceturtās vietas ieguvējus… Tad pirmās… ,un jaunā diriģenta izbrīns, pārsteigums, skolotājas Ivetas asaras.

Ulvis atzīst, ka nākamajā dienā pēc konkursa pamodies un domājis, ka redzējis brīnišķīgu sapni. Kad ieraudzījis diplomu, sapratis, viņš uzvarējis jauno diriģentu konkursā. “Visi apsveic, tas mulsina.    Lielāko balvu saņēmu no Pils kora. Jubilejas koncertā maijā man uzticēs nodiriģēt vienu dziesmu. Tas ir pagodinājums,” bilst Ulvis un vērtē, ka konkurss ir iespēja mācīties no kļūdām, pārbaudīt, ko pats vari, kā spēj pārvarēt stresu.    “Zinu, kā man smadzenes strādā, kad ir uztraukums, un zinu, ko darīt. Būs kvalifikācijas eksāmens, protams, satraukums, pieredze noderēs,” saka topošais diriģents, bet pedagoģe I.Lapiņa uzsver, ka šāds konkurss ir kā pusgada darbs pie pedagoga.

“Ulvis ir mērķtiecīgs, tiešs. Talantīgs. 1.kursā, redzot viņu diriģējam, kordiriģente Līga Priedīte teica, ka Ulvis diriģē ar acīm. To pašu dzirdēju no diriģentiem konkursa žūrijā,” pastāsta pedagoģe un uzsver, ka ar audzēkni muzikāli saprotas labi. Tikai viņa zina, kādi radziņi bija jāaplauž četros gados.

Priekšā eksāmeni, tad ceļš uz Mūzikas akadēmiju. Ulvis uzsver, ka kora mūziku nekur nevar iemācīties tā kā Latvijā. Mūsu kora kultūra ir visaugstākajā līmenī. Viņš vēlas būt tās daļa.