Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

Andris Vanadziņš
09:19
07.04.2025
112
Andrisvanadzins

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, un, plati smaidot, paziņot – mīļie laucinieki, lai jums dzīve pārāk rožaina neliktos, mēs te jums apkārt sabūvēsim betona stabus ar propelleriem! Jūs, protams, varat iebilst, bet visi dokumenti mums jau ir kārtībā.

Amatas puses pagastu iedzīvotāju protesti pret vēja parku būvniecības ieceri vēl tikai vēršas plašumā, bet cits attīstītājs “Vindr Latvia” nesen kā noslēdzis apbūves tiesību līgumu ar “Latvijas valsts mežiem” (LVM) par vēl viena vēja parka būvniecību plašās Cēsu novada teritorijās. Iedzīvotāji un pašvaldība par to uzzina vien tad, kad izsoles jau notikušas un visi papīri parakstīti.

Saprotams, ka projektiem, kuros vīd simtu miljonu apgrozīšana, ir daudz draugu. LVM vēja parku būvētājiem ātri novērtējuši un dāsni atvēlējuši 350 tūkstošus hektāru mežu zemes, kas cita starpā ir Latvijas iedzīvotāju kopīgs īpašums. Klimata un enerģētikas ministrija valsts iestādei pārsteidzoši ātrā tempā sagatavojusi grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, un valdība to atbalsta.    Piesedzoties ar lozungu – mazināsim birokrātiju -, grozījumi paredz vēl vairāk ierobežot iedzīvotāju un pašvaldību iespējas ietekmēt šādu projektu virzību.

Tas, kāpēc LVM priekšnieks Putniņš un enerģētikas ministrs Melnis tā sviedriem vaigā nopūlas, ritinot sarkano paklāju vēja parku investoru priekšā, ir interesants jautājums. Iespējams, abi    vienkārši lieto uzturā dzērienu “Red Bull”, kas    tik ļoti ceļ spārnos, ka 260 metrus slaidās vēja turbīnas viņiem akurāt sanāk acu un rūpju rievas augstumā.    Bet varbūt entuziasmu raisa kādas citas spridzīgas, bet aizliegtā dopinga sarakstā iekļautas vielas. Jo, ja pēc Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina teiktā uz 600 miljonu vēju naudas apgūšanu braši pretendē firma ar trīs tūkstošu eiro kapitālu…, nav grūti uzminēt, kāds OIK-2 vējš pūš šādu attīstītāju burās.

Un kur tad vēl publisko tēlu mālētāji ar vēstījumu, cik zaļa, lēta un auglīga būs Latvijas mežos sastutēto betona monstru enerģija. Šķiet, nopietni sabiedrisko attiecību profesionāļi rūpēs par savu reputāciju šajā avantūrā nav iesaistījušies un izpaudies otrais ešelons ar visai pieticīgu izdomu. Ja sabiedrībai mēģina iebarot primitīvu pastāstu par nabadzībā grimstošiem, aizaugušiem laukiem, kur vēl pārpalikušie iezemieši sēd bez darba un pusbadā uz savu pussabrukušo māju lieveņiem lād progresa nesējus, kuri gatavi šo posta ainu brīnišķīgi pārvērst ar laimes lāci vēja turbīnas izskatā…

Vienīgais, ko šādi teksti ticami parāda, ir to autoru augstprātība un pieticīgās spriestspējas. Malā nestāv arī daži mediji, kas sevi dēvē par īstenajiem patiesības dobes kopējiem, čakli atmaskojot tos, kas maldu ceļos nonākuši, bažījās par zemas frekvences skaņu un mikroplastmasas nokrišņu ietekmi uz cilvēku, zvēru un augu veselību. No Šeišelu salu kūrortā nejauši sastaptiem britu zinātniekiem patiesības kareivji saņēmuši neapstrīdamus pierādījumus tam, ka no vēju rotoru spārniem, tiem rotaļīgi griežoties, izdalās debesmanna, tālab apkārtējiem iedzīvotājiem atliek vien sameklēt labi lielu karoti un vadīt savas dienas betona stabu pakājē, bēdu nepazīstot.

Ne tikai Nītaures, Skujenes, Zaubes un Amatas pagasta iedzīvotāji, bet arī citviet Latvijā cilvēki apvienojas un vēršas pret industriālajiem vēja parkiem. Izveidota kopienu apvienība “Drosme darīt”, kas iestājas par ilgtspējīgu valsts enerģētikas attīstību, saglabājot Latvijas dabas un kultūras vērtības un veselīgu dzīves vidi. Apvienības valdes loceklis, Zaubes lielsaimnieks Kaspars Bokta pauž, ka industriālajiem vēja parkiem atvēlētajās teritorijās valstī pieteiktajos projektos paredzēts uzstādīt līdz pat diviem tūkstošiem 250 metrus augstas vēja elektrostacijas. To kopējā jauda piecas līdz sešas reizes pārsniegs elektrības patēriņu mūsu valstī.    Tātad ārvalstu investori pelnīs, eksportējot vēja enerģiju, bet mums tiks vien sakropļota ainava un izpostīta dzīves vide lauku iedzīvotājiem?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi