Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

Iveta Rozentāle
00:00
05.04.2025
71
Zemes H

Darbība ārpus zemes. Diskusijas “Negribu pamest Zemi? Ko darīt?” dalībnieki ieskatījās arī iespējās, kas sniedzas ārpus Zemes robežām. FOTO: Iveta Rozentāle

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”.

Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”.

Zemes stunda ir pazīstams pasākums, kad visa pasaule tiek aicināta uz stundu izslēgt    apgaismojumu, paužot atbalstu klimata pārmaiņu samazināšanai. Kosmosa izziņas centrā šai akcijai veltītu pasākumu rīkoja pirmo reizi. Sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru bija sagatavota izzinoša programma, apmeklētāji visas dienas garumā varēja piedalīties zinātnes šovā, gūt zināšanas, darbojoties inter­aktīvā ekspozīcijā, piedalīties radošās darbnīcās un diskusijās ar ekspertiem. Vakarā Kosmosa centrā uz stundu izslēdza apgaismojumu, apmeklētāji telpas varēja izpētīt lukturīšu gaismā.

Jānis Urtāns, Kosmosa izziņas centra vadītāja pienākumu izpildītājs, “Druvai” teica: “Ilgt­spēja un resursu ekonomija ir ļoti nozīmīga, ja domājam par Zemes nākotni. Ekonomija, cilvēkam darbojoties kosmosa stacijās, ir pašsaprotama, bet arī uz Zemes tā ir nozīmīga, kaut nav pašsaprotama.” Vaicāts, vai cilvēki ir gatavi sarunām par to, J. Urtāns vērtē: “Mēs varam ļoti jēgpilni par to runāt, nonākt pie kopsaucēja un dzīvot ilūzijā, ka viss ir skaisti, labi un zaļi. Bet pie šī kopsaucēja būs nonākuši tikai 30, 40 cilvēki, kamēr 125 cilvēki tā nedomā un nerīkojas. Domāju, vēl jāveic ļoti liels darbs, lai sabiedrība kopumā izprastu vajadzību taupīt Zemes resursus un to arī darītu.”

Diskusijā “Vai tavi mazmazbērni uzcels sniegavīru?” Linda Zuze, biedrības “Zaļā brīvība” klimata politikas eksperte, Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, Madara Merle, Pasaules Dabas Fonda Klimata programmas un korporatīvo projektu vadītāja, un Ruta Vanaga, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētā profesore, zinātņu doktore un vadošā pētniece, vētīja, kā ikdienā izjūtam klimata pārmaiņas, atzīmējot gan siltās ziemas, gan tropiskās naktis Latvijā, kā arī ekstrēmākus, vētrainākus laika apstākļus, kā arī ieskicēja, ko var darīt katrs cilvēks individuāli, ko dažādas nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un valsts, lai samazinātu cilvēka negatīvo ietekmi uz Zemi.

Pasaules Dabas Fonda pārstāve Madara Merle “Druvai” pau­da, ka diskusijas nosaukums ir labs, lai uzrunātu cilvēkus, iesaistītu sarunā, bet atzina: “Pro­tams, tā ir tikai sabiedrības uzmanības pievēršana. Svarīgākie jautājumi būs – cik noturīga ir mūsu ekonomiskā sistēma, sociālā sistēma un struktūra pret klimata pārmaiņām. Te ir runa par ģeopolitisko situāciju, migrāciju. Lat­vija nav izolēta sala, mēs nevarēsim pateikt – mums Latvijā vēl reizēm uzkrīt sniegs, tātad viss ir kārtībā. Tāpēc katrai mūsu mazajai un lielajai darbībai ir nozīme. Protams, vissvarīgāk ir izvēlēties ietekmīgākās lietas katram savā ikdienā, sabiedriskā līmenī mēģināt viest pozitīvas pārmaiņas.”

Diskusijas dalībnieces uzsvēra, cik būtiskas videi ir katra cilvēka ikdienas izvēles, arī tās, kuras mums šķiet nesaistītas ar šīm problēmām. M. Merle uzskata, ka, piemēram, tas, ko pērkam, ir daudz lielāks jautājums par vidi nekā maisiņš, kurā iegādāto ieliekam. “Mēs runājam par atkritumiem un maisiņiem, jo tas ir fiziski saprotams un tiešām mazs solis, ar ko sākt. Bet tas bija sākums pirms desmit, pat divdesmit gadiem. Tā jau ir bāzes higiēna, tāpat kā tīrīt zobus katru dienu.”

Pasaules Dabas Fonda pārstāve arī norāda, lai gan nereti Latvija tiek dēvēta par zaļu zemi, skatoties uz katru iedzīvotāju, situācija nemaz tik pozitīva nav: “Esam bijuši zaļi tāpēc, ka pirmkārt, mums nav bijusi ļoti intensīva ražošana, mums arī nav lielas naftas pārstrādes rūpnīcas, otrkārt, mums ir diezgan labs saimniecības portfelis, respektīvi, diezgan daudz elektroenerģijas saražo    hidroelektrostacijās, ar vēja turbīnām, saules paneļiem. Tomēr, skatoties individuāli, mūsu izvēles ir mazāk zaļas. Es gribētu teikt, ka pats svarīgākais ir domāt ilgtermiņā, atcerēties, ka mums vajag mazāk, nekā liekas. Rīkojoties jau šodien, ir lieliska iespēja pasargāt sevi, savus tuvākos, citus iedzīvotājus un veidot labklājīgāku nākotni tiešām visiem.”

Diskusijas “Negribu pamest Zemi? Ko darīt?” dalībnieki Emīls Seņķāns, Eiropas kosmosa aģentūras pārstāvis, Pārsla Dan­ce, “Valmieras glass” Vides, darba un veselības aizsardzības daļas vadītāja, Lauris Baltiņš, Latv­energo Saules un vēja parku attīstības projektu vadītājs un Edgars Fresh, influenceris, skaidroja kosmosa industrijas nozīmi mūsu ikdienā un planētas saudzēšanā. Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Emīls Seņķāns “Druvai” sacīja, ka nereti cilvēkiem šķiet – satelītu palaišana kosmosā ir naudas tērēšana: “Tomēr tie ir ļoti svarīgi dažādu nozīmīgu datu iegūšanai, piemēram, par ledāju kušanu, varam tuvāk izpētīt zvaigznes un planētas, saprast, vai ārpus Zemes ir kāda piemērota vieta dzīvībai. Tāpat astronauti kosmosa stacijās veic eksperimentus, kuriem palīdz atrašanās bezsvara stāvoklī – radīt dažādus materiālus, medikamentus, un šī pieredze pēc dažiem gadiem vai gadu desmitiem uzlabos mūsu dzīvi uz Zemes.”

Diskusijas dalībnieki vērtēja, ka arī paši domājuši, ko varētu mainīt savā ikdienā, piemēram, vienu vai vairākas dienas noteiktā laika nogrieznī pārvietoties bez auto, ejot uz veikalu, gatavot iepirkumu sarakstu, iekļaujoties noteiktā summā, ieskatīties, no kurienes produkts nāk, un, iespējams, neiegādāties to, kas nav audzēts atbilstoši vides prasībām. Par tēmas aktualitāti liecināja arī sanākušo jautājumi vēl krietnu laiku pēc diskusijas beigām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
21

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

“Straupe” izpildījusi visas PVD prasības, lai atsāktu drošu produkcijas ražošanu

15:00
15.04.2025
237

Pārtikas un veterinārais dienests ( PVD) pagājušajā nedēļā daļēji apturēja piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību. Iemesls -    Slimību profilakses un kontroles centra veiktajos izmeklējumos, pārbaudot 42 darbiniekus, kuri iesaistīti produkcijas ražošanā un izplatīšanā, konstatēts, ka septiņi ir E.coli baktērijas nēsātāji. Vēlāk veiktajās pārbaudēs atklāja vēl divus, vienam no tiem arī infekciju izraisošo baktērijas paveidu. […]

Pirmās adaptīvā fitnesa sacensības Cēsīs

00:00
15.04.2025
15

Cēsu pilsētas stadionā sestdien notika pirmās “ParaFit Games 2025” jeb adaptīvā fitnesa izcīņa cilvēkiem ar invaliditāti, kurā uzdevumi pielāgoti katra spējām. Pasākumu organizēja biedrība “Designed to Live” un ukraiņu karavīri, pasaules čempioni adaptīvajā fitnesā    Sergejs Dubovs un Romāns Meščeriakovs. Biedrības “Designed to Live” telpās ikdienā notiek ParaFit nodarbības. Orga­nizācijas vadītāja Keitija Leder­vuda teic, ka tieši […]

Ātruma kontroles maratons – mierīgas satiksmes diena

00:00
14.04.2025
38

“Druva” jau informēja, ka šonedēļ (07.-13.04.) norisinās Eiropas satiksmes drošības iniciatīva “Roadpol”, kurā iesaistījušies arī Latvijas kārtības sargi. Valsts policija  nedēļas garumā ne tikai turpina ikdienas satiksmes uzraudzību, bet pastiprināti seko līdzi, lai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Savukārt trešdien,  9. aprīlī, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienlaikus norisinājās 24 stundu ātruma kontroles maratons. Lai redzētu, […]

Pārstādīti Stacijas laukuma lielie koki

00:00
13.04.2025
65
1

Turpinās Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija. Tās gaitā notiek plaši zemes darbi, atsedzot arī koku saknes. Šis būvdarbu projekts iezīmīgs ar to, ka paredz īpaši saudzīgu attieksmi pret kokiem un to sakņu sistēmu. Lai izvairītos no balsta sak­ņu bojāšanas, rakšanas darbus koku tuvumā paredzēts veikt tikai ar lāpstu vai nelielu traktortehniku. Lai kompensētu iespējamos sakņu zudumus […]

Sievietes no Cēsīm aicinātas pieteikties bezmaksas programmā MI rīku apgūšanai

00:53
12.04.2025
69
1

Sievietes no Cēsu pilsētas un novada aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs. Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
6
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
37
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]