
Nepārprotami. Pulcējoties pārpildītā Nītaures Kultūras nama zālē, Skujenes, Zaubes un Nītaures iedzīvotāji otro reizi pauda nepārprotamu attieksmi – vēja parkam te nebūt! FOTO: Andris Vanadziņš
Par un pret vēja parkiem – uz sarunu par šo tēmu pagājušā piektdienā Nītaures Kultūras namā tikās tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāji. Zāle bija pārpildīta, un sanākušo noskaņojums nepārprotams – nē vēja parkiem Skujenes, Zaubes un Nītaures pagastu teritorijā. Janvārī jau “Druvā” rakstījām par sākotnējo sabiedrisko apspriešanu vēja elektrostaciju būvniecības iecerei, kas arī norisinājās pārpildītā Nītaures Kultūras nama zālē ar nepārprotamu iedzīvotāju attieksmi – vēja parkam te nebūt!
Sanāksmi, kurā dažādu jomu eksperti detalizēti un pamatīgi analizēja vairāk nekā 250 metru augsto betona monstru, vēja rotoru būvniecības un darbības ietekmi uz vidi, ainavu un cilvēku veselību, sarīkoja Skujenes dārzniece, stādu audzētāja Anita Kazaka ar domubiedriem. Viņa teica: “Kad janvārī uzzināju par plānoto vēju parku būvniecību, sāku šo jautājumu pētīt, un secinājums ir draudīgs – ja te uzbūvēs industriālo vēja parku, tad lauku ar tradicionālo dzīvesveidu, dabas daudzveidību un unikālām ainavām vairs vienkārši nebūs! Lai arī daudzi man teica – tu neko nepanāksi, tomēr lēmu, ka sapulce jārīko, lai cilvēki zinātu, ko šī būvniecība nodarīs Vidzemes paugurainei.”

Darba gaitā no rotoru spārniem noārdās mikroplastmasa, piesārņojot plašu apkārtni. Vēju elektostacijas ir paaugstinātas ugunsbīstamības objekti, kas var izraisīt postošus ugunsgrēkus.
Daudz jautājumu klausītājiem bija “Latvijas valsts mežu” (LVM) Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājam Valdim Kalnam. Valsts mežu apsaimniekotājs noteicis potenciālās vēju parku izveides teritorijas, un Latvijā tā ir liela platība – 348 tūkstoši hektāru. Kāpēc LVM ir tik pretimnākoši vēju parku attīstītājiem, uzņēmuma pārstāvis nespēja paskaidrot, arī to, kāpēc pašvaldības par vēju parkiem izsolītajām mežu zemēm savā teritorijā uzzina no medijiem, nevis valstij piederošā uzņēmuma, sakarīgas atbildes nebija. Cēsu novada galvenā teritorijas plānotāja Madara Jenerte norādīja, ka attīstītājs “Vindr Latvia” noslēdzis apbūves tiesību līgumu ar LVM par vēl viena vēja parka būvniecību Cēsu novada teritorijā, taču pašvaldība par šo projektu nav informēta! Teritorijas plānotāja norādīja, ka ir sagatavots likumprojekts, kas paredz liegt pašvaldībām tiesības iesaistīties un sniegt savu vērtējumu, ieteikumus, prasības ietekmes uz vidi novērtējumam. Jāpiezīmē, ka šogad tiek izstrādāts jauns novada teritorijas plānojums. Normatīvi paredz, ka vēja elektrostaciju atļautais attālums no mājām ir 800 metri. Savukārt bijušā Amatas novada teritorijas plānojumā, kas joprojām spēkā Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, vēja ģeneratora atļautais attālums no mājām noteikts lielāks– 1500 m. Kuru attālumu ietekmes uz vidi vērtētāji ņems vērā?
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīju uz virkni likumu un normatīvo aktu pārkāpumu vēju elektrostaciju būvniecībā, kas Latvijā vairumā gadījumu notiek, ignorējot iedzīvotāju viedokli. Bet šāda darbība ir pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu un Latvijas Satversmē nostiprinātājām pilsoņu tiesībām. A. Kiršteins, apkopojot to Eiropas valstu pieredzi, kur ir attīstīta industriālu vēja parku būvniecība, atklāja, ka nekustamo īpašumu vērtība šādu parku tuvumā katastrofāli krītas līdz pat 50 un vairāk procentiem no to vērtības. Savukārt fiziķis un ekonomists Guntars Vītols savā uzrunā kliedēja mītus par zaļās enerģijas efektivitāti. Proti, visdārgākā elektroenerģijas cena ir Eiropas valstīs ar lielāko vēja enerģijas ražošanas apjomu. Jo vējš ir nepastāvīga parādība, lai nodrošinātu patērētājus ar elektrību arī tad, kad tas nepūš, līdztekus jāuztur vēl viena elektroenerģijas ražošanas sistēma. Vēju parku darbība tiek subsidēta, un, kā rezumēja G. Vītols, “no ekonomiskā viedokļa to attīstība ir utopija, kas prasa ļoti lielus ieguldījumus. Tāpēc domāju, ka viņiem ( projektu virzītājiem – aut.) nekas nesanāks.”
Ārste Silvija Jeņina sniedza detalizētu ieskatu par rotoru radīto zemas frekvences skaņu ietekmi uz cilvēku veselību un pašsajūtu, nopietnu saslimšanu risku. Bet trāpīgu rezumējumu sapulcei izteica novada Lauku partnerības padomes loceklis Māris Niklass: “Klausoties runātājos, saprotu, ka šeit neviens nav jāpārliecina par vēja elektrostaciju postošo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, īpašumu vērtību. Lietderīgāk būtu mums visiem sapulcēties pie Saeimas ar plakātiem, tā panāktu vairāk, nekā šeit sēžot un pārliecinot citam citu!”
Rimants Jugans nesen iegādājās zemi Skujenes pagastā ar vēlmi trīs bērnu ģimenei pārcelties uz dzīvi laukos, lai audzinātu atvases tīrā, dabiskā vidē. Viņš bija apkopojis faktus cik “zaļa” ir šādu industriālu vēja parku izveide. Viena rotora būvniecībai jāizrok un jāizved divi tūkstoši tonnu grunts un jāatved trīs tūkstoši tonnu betona. Cik tonnu fosilās izejvielas nodedzinās kravas transports, šos apjomus pārvadājot?
