Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

Gunta Rozentāle
07:36
19.03.2025
500
Greznâ Tartu Stacija

Meklējot pareizo. Raksta autore Tartu dzelzceļa stacijā uz “nepareizā” perona. FOTO: no albuma

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu.

Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā vilciena sastāva uz Igaunijas vilcienu, kas izpilda šo maršrutu, var nedaudz apjukt.

Lepnais lietuviešu vilciens

Pulksten 12. 45 iekāpjam vilcienā, kas no Viļņas caur Rīgu ir iebraucis Cēsīs, lai jau pēc stundas un sešām minūtēm izkāptu Igaunijā, Valgā. Tur jāpārsēžas, lai dotos tālāk.

No Rīgas līdz Valgai pasažierus apkalpo Latvijas Vivi darbinieki, runā latviski. Pavadone laipni izsniedz biļeti līdz Valgai, viena maksā 4,70 eiro. Ja ir vēlēšanās, pie pavadones var pasūtīt melnu kafiju, tasīte maksā 2,50 eiro, kā arī citus dzērienus un kādu uzkodu. Jāsaka, turpceļā pasažierim nepienes dzērienu piedāvājumu karti, bet tas neliedz veikt pasūtījumu. Un pavadoņi neiebilst, ja pasažieris vēlas kaut ko nobaudīt no līdzņemtajiem krājumiem. Jāuzsver – ar dzērienu nedomāju neko alkoholisku, tādi vilcienā ir stingri aizliegti.

Braucienā pa vagona logu vērojami izcirtumi, tajos redzamas ļoti slaidu bērzu audzes. Gar Valmieru braucot, pazib jaunā industriālā parka būvniecību un Valmiera GLASS jeb Stikla šķiedras produktu rūpnīca, no neierasta rakursa skatāmi Strenči, var priecāties par gulbjiem Gaujas vecupē.

Vagoni ir ērti, un tajos arī ērti iekāpt. Vagona grīda ir perona augstumā, nav jārāpjas pa šau­riem pakāpieniem. Mazliet sarežģītāk ir nokļūt vienīgajā tualetē, ja neesi vilciena vidusdaļā, kur tā atrodas. Lai pārvietotos no vagona uz vagonu, jāiet pa kāpnītēm uz augšu, pēc dažiem metriem uz leju. Tas tāpēc, ka vagonu sēdvietu daļa ir paaugstināta, lai pasažieri labāk redz garām slīdošo ainavu.

Pa ceļam pieturas ir Lodē, Valmierā, Strenčos, Lugažos. Ja vēlas ar šo vilcienu aizbraukt līdz kādai no tām, parastai biļetes cenai būs jāpiemaksā eiro, tas pats attiecas, braucot arī uz Siguldu vai Rīgu.

Apjukums ar peroniem

Valgā skatam paveras varenā, pēc Otrā pasaules kara projektētā divstāvu stacijas ēka ar torni. Uz tās uzraksti sešās valodās, arī latviski: “Sveicināti!” Staciju grezno tāds kā ģerbonis, uz kura rakstīts: “Viena pilsēta divas valstis.”

Mūsu vilciens pienāk uz otrā perona. Turpat līdzās uz pirmā perona pienāk igauņu vilciens no Tallinas, kurš pēc 20 minūtēm sāks reisu atpakaļ uz Igaunijas galvaspilsētu, bet mūs aizvedīs uz Tartu. Igauņu vilciena vagoniem durvis atveras uz stacijas pusi, bet ne uz to, kur esam mēs. Ir jābūt pietiekami apķērīgam, lai saprastu, ka varam pārsēsties, necenšoties nokļūt uz pirmā perona. Mūspusē pie vagona durvīm ir zaļa poga, tā jānospiež, un durvis atveras.

Ne kafiju, ne tēju nepiedāvās

Iekāpjot Igaunijas vilcienā, pasažierim ir iespēja samaksāt par braucienu elektroniskajā biļešu aparātā ar bankas karti. Biļete līdz Tartu maksā 6,50 eiro. Biļete ir elektroniska, pasažieris to neredz, tāpēc tāda kā nedroša sajūta. Kad pienāk konduktors -kontrolieris, bankas karte jāpietuvina nolasīšanas ierīcei, kontrolieris redz, ka par braucienu samaksāts. Ja ir šaubas, kā nopirkt elektronisko biļeti, pie konduktora var iegādāties arī visiem tik labi zināmo papīra biļeti. Tā būs mazliet dārgāka, bet starpība nav liela.
Pēc 20 minūšu stāvēšanas vilciens sāk ceļu, lai 15.11 pienāktu Tartu. Pa ceļam šajā maršrutā ir tikai viena stacija Elva. Gar logu slīd apkopti lauki, mazi ciematiņi, kūrortpilsētiņa Elva ar skaistām vasarnīcas tipa mājām (braucot pa autoceļu, to gandrīz neredz). Kādā stacijā uz preču vilciena platformas krauj baļķus, lai šī smagā krava nebūtu jāved pa autoceļiem. Jā, arī igauņi izcērt mežus, tomēr vietām aiz loga redzam arī varenas audzes. Kā nekā šis bija mežiem bagātākais Igaunijas apvidus.

Šajā braucienā nav tādu ērtību kā Lietuvas vilcienā. Igauņu vilcienā gan ir ļoti ērti sēdekļi, bet apkalpojošais personāls nepiedāvās ne dzērienus, ne ēdienus. Galdiņi ir pie dažām sēdvietām un ļoti mazi. Ja gribas piedzīvojumus, var iet uz tualeti, būs kāpnes augšup un lejup tāpat kā lietuviešu vilcienā. Ja esat apsēdušies vilciena galā, būs jāiet cauri arī akumulatoru telpai.

Atjaunotā maršruta Viļņa-Rīga- Tallina reisiem Igaunija nav gādājusi neko jaunu. Brauc tie paši vilcieni, kas jau vismaz desmit gadus kursē ikdienas maršrutos.

Mirkļu mozaīka no Tartu stacijas

Izkāpjot no vilciena, ir pārsteigums, šķiet, esam nokļuvuši senā kūrortpilsētā. Skatam paveras 1876. gadā celta koka arhitektūras pērle. No 2000. gadā līdz 2012. gadam ēka pilnībā restaurēta, stacija darbojas un tiek pilnībā izmantota.

No dzelzceļa līdz Tartu centram ir apmēram 20 minūšu gājiens. Bet var braukt ar pilsētas autobusu, kas pietur turpat pie stacijas. Ja gribētu Tartu pavadīt tikai dienas otru pusi, jārēķinās, ka ar vilcienu mājup tikt nevarēs, pēdējais vilciens uz Valgu atiet pulksten 17.33. Ir jābauda vakars Tartu.

Un ir pietiekami daudz skatāmā arī nākamajā dienā. Rīta pusē izstaigājām Tartu Universitātes dabas muzeju, kur ir fantastiskas iežu kolekcijas, lai jau ar reisu, kas 12.49 iziet no Tartu uz Valgu, dotos mājās.
Kad laikus ieradāmies dzelz­ceļa stacijā, bija sajukums ar informāciju, uz kura perona būs mūsu vilciens. Bet biļeti uz Valgu, kur atkal jāpārsēžas, gan var iegādāties iepriekšējā vai tajā pašā dienā kasē. Te jāpiebilst, ja grib rezervētu sēdvietu, jāpērk pirmās klases biļete.

Svarīgā zaļā poga

Valgā ierodamies 13.49. Divdesmit minūtēs jāpārsēžas lietuviešu vilcienā. Atkal neliels apjukums. Lai ērtāk pārsēstos uz Lietuvas vilcienu, kas mūs aizvedīs uz Cēsīm un dosies tālāk, no igauņu vagona nav jāizkāpj pa tām durvīm, kas atvērušās automātiski, bet jānospiež zaļā poga pretējā pusē. Durvis atdarās, izkāpjot pasažieris jau ir pie vajadzīgā vilciena. Redzējām cilvēkus, kuri apjuka un gāja apkārt Igaunijas vilcieniem, tad pa pār­eju, tad uz otrā perona nonāca vajadzīgajā vietā. Pulksten 14.11 izbraucam, 15.14 esam laimīgi atgriezušies Cēsīs.

Novēlu “Druvas” lasītājiem izbaudīt iespēju divās stundās un divdesmit minūtēs nokļūt Igau­nijas kultūras galvaspilsētā Tartu. Booking.com izvēlēties pēc cenas piemērotu viesnīcu, kur pavadīt nakti, lai varētu baudīt šo brīnišķīgo kaimiņzemes pilsētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
623
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi