Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

Iveta Rozentāle
06:34
18.03.2025
301
Jaunp Straume (2)

Dzīvnieku mīļotāja. Egita Zariņa ar labradoru Odu, terjeru Dakotu un kaķīti Dzindzi. FOTO: no albuma

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” .

“Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa.

Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl bija sācies balvu birums filmai: “Jau tad cilvēki, kuri bija filmu redzējuši, to ieteica noskatīties cits citam. Ģimenes ar bērniem, kas kinodarbu bija jau redzējušas, nāca otrreiz. Kad sāka nākt ziņas par apbalvojumiem, janvārī piedāvājām otru seansu, kas arī bija ļoti labi apmeklēts, bija tādi, kuri vēlējās noskatīties, ietekmējoties no ziņām un veiksmes stāstiem par filmu, bet bija arī tādi, kuri skatījās otro un trešo reizi.” E.Zariņa padalās ar kādu kuriozu saistībā ar filmu: “Noskatoties “Straumi” pirmo reizi, mēs daudzi, es tajā skaitā, bijām pārliecināti, ka kaķis ir melnā krāsā. Un, kad bija iespēja to noskatīties otru reizi un bija jau zināms, ka kaķis ir tumšpelēks, gājām skatīties, kādā krāsā ir kaķītis, un tiešām atklājām, ka tas ir tumšpelēks!”

E.Zariņa vērtē: “Tas, ka vēstījums tiek nodots caur dzīvniekiem, viņu valodā un izteiksmes veidā, trāpa ļoti precīzi. Tā ir valoda, kuru saprot visi, kurai nav barjeru – sirds valoda. Ņemot vērā, ka nav dialogu, mani vēl vairāk saviļņoja un līdzpārdzīvojumu sniedza mūzika. Filma ir ļoti daudzslāņaina, mudina domāt par dzīvības trauslumu lielajā globalizācijā. Un augstākais uzdevums mums ir sajust vienam otru, sadarboties, nevis konkurēt. Bet to saprotam tikai kritiskās situācijās; kamēr esam drošībā, tikmēr konkurējam.” Egita apbrīnoja režisora spēju tik satraucošā brīdī kā “Oskara” apbalvojuma saņemšanā zibenīgi un precīzi noformulēt domu un pamatvēstījumu, kas ir filmā – ka patiesībā mēs visi esam vienā laivā un tāpēc mums ir nevis jākonkurē, bet jāsadarbojas: “Viņa sacītais bija ļoti aizkustinošs.”

Tā kā Egitas saimē ir vairāki kaķi un suņi, viņa apbrīnoja, cik filmā precīzi atainota dzīvnieku uzvedība: “Pārliecinājos, ka mēs ļoti precīzi ikdienā nolasām mazos draugus, viņu ķermeņu valodu, bēdas un priekus.” No Egitas četrkājainajiem mīluļiem filmas varoņiem vislīdzīgāka ir labradoru meitene Flora de Oda. “Viņa ir ar gluži tādu pašu raksturu kā filmas varonis Suns – ēd no vienas bļodiņas ar kaķiem, draudzējas ar visiem mājdzīvniekiem, un pie viņas var ieritināties un gulēt kaķi. Ļoti labsirdīga. Būs nevis mājas sardze, bet lielākā draudzene, kura katru atnācēju vedinās uz māju. Šķirni izvēlējāmies mērķtiecīgi, jo vēlējāmies suni, kas ar visiem sadzīvo. Lai Odai būtu draudzene, mūsu saimē ienāca arī terjeru meitene Dakota. Ja Oda ir mierīga un lēnīga, Dakota ļoti kustīga un impulsīva. Katru dienu abas sagaida mani mājās, lai dotos pastaigā. Bet kaķītis Dzindzis ir izglābts no cilvēku nežēlības, viņš, sprīdi garš, ar māsām un brāļiem bija atstāts pie atkritumu urnām Rīgā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi