Trešdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

Iveta Rozentāle
07:32
17.03.2025
155
Jaunp Straume (1)

Līdzīgi "Straumes" varoņiem. Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķu meitene Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” atveidotajiem tēliem. FOTO: no albuma

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte.

A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi.

Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja līdzi “Straumes” panākumiem, iegūtajām balvām, sarunas ap to vien grozījās, īpaši brīžos, kad tuvojās kādas balvas saņemšana, jo īpaši nozīmīgākā no tām – “Oskars”. Bija jaunpiebaldzēni, kuri skatījās tiešraidi un sagaidīja brīdi, kad uzzinājām, ka mūsu, Latvijas, animācijas filma ir saņēmusi “Oskaru”. Mums skolā katru pirmdienu ir rīta saruna ar skolotājiem, un tajā pirmdienā sarunas bija par un ap “Straumi”, cik kurš ilgi palicis nomodā, kādas emocijas piedzīvotas.”

Skolā kopēju filmas skatīšanos nerīkoja, jo vislabāk to redzēt uz lielā ekrāna. A. Ratiņš bijis kinoteātrī Rīgā, vērtējot, ka uz lielā ekrāna vislabāk izbaudīt visus efektus. Vērojot notikumus ekrānā, viņš visu laiku vilcis paralēles ar savu dzīvnieku raksturiem: “Pārdzīvoju līdzi notikumu attīstībai – visvairāk jutu līdzi kaķim, sunim un putnam, jo tie ir Latvijas ainavai raksturīgi dzīvnieki. Katra kustība bija tik precīza, ka šķita, varu pateikt, ko dzīvnieks tajā brīdī domā vai gribētu pateikt vai ko es teiktu vai darītu. Vērojot kaķi un suni, redzēju, cik līdzīgi uzvedas manējie. Atceros, kā viņi sadraudzējās. Pirmajā brīdī bija piesardzīgi, tad satuvinājās, līdz sadraudzējās. Vasarā mazdārziņā līdzi bija suns, un tad blakus parādījās kaķis. Vasaras garumā varēju vērot, kā sunene un kaķene satuvinās. Kad pienāca rudens, nesu kaķi mājās, un tagad abas dzīvo draudzīgi, viena bez otras nekur nedodas. Kad dodos ar suni pastaigāties, kaķenīte skatās pa logu, pavada mūs. Kad būs siltāks un sāksies pavasara darbi, atkal kopā ar mums būs dārzā, viņai tur ļoti patīk, tur labi jūtas, jo galu galā tieši tur pati pie mums atnāca.”

Dodot abiem mīluļiem vārdu, A. Ratiņš nebija aizdomājies, ka tie sākas līdzīgi, bet reiz kaimiņbērns teicis: “Re, kur nāk Džē Džē.” Vienā brīdī šķita, vai dzīvnieki atšķirs, kad kuru sau­cu, bet  saprot ļoti labi, kaut vārda sākums ir vienāds.

Doma par suņa ņemšanu no patversmes radusies, skatoties televīzijas raidījumus par dzīvniekiem, kur aicināts dot mājas patversmē mītošajiem astaiņiem. “Tā kā man tuva ir bioloģija, bieži skatos arī raidījumus par dzīvniekiem. Kad mans suns devās uz citiem medību laukiem, man bija aicinājums izdarīt labu darbu, palīdzēt un iedot mājas sunim no patversmes. Tieši tad Cēsu patversmē bija trīs mēnešus veca kucīte, tā bija atstāta piesieta pie patversmes vārtiem. Aizbraucu ciemos, sunene man ielēca klēpī, uzreiz bija liela draudzene. Tā drīz vien organizēju adopciju. Bet kaķenīte pati pie mums atnāca. Kas zina, vai kāds viņu tur tuvumā bija izlaidis, vai pati bija ceļu atradusi, ” pastāsta A.Ratiņš.

Apsverot, kas tuvāks – kaķi vai suņi -,A. Ratiņš teic, ka tomēr suņi: “Grūti pateikt, kāpēc tā, bet laikam tāpēc, ka suns vairāk izrāda emocijas. Ja neesmu ilgāku laiku bijis, vienmēr ar lielu prieku mani sagaida, lēkā, smilkst, izrāda savu sajūsmu. Džera ir ļoti pie manis pieradusi, pat negrib īsti ēst, kad neesmu, gaida mani mājās, lai gan mana mammīte par viņu ļoti labi rūpējas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
68

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
90

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
150

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Veselība. Vienmēr svarīga

13:26
11.03.2025
29

“Veselības jomai finansējuma nekad nevar būt par daudz,” tā aģentūras LETA žurnālistēm Gaļinai Kudrjavcevai Ancei Zirnītei intervijā atzinusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, taču uzsvērusi, ka papildu līdzekļi nozare šī gada budžetā piešķirti, tajā skaitā medikamentiem onkoloģijā. Saruna ar A. Vaļulieni par to, kāpēc medicīnai vienmēr vajadzēs palielināt līdzekļus, kā zāļu cenas mainījusi reforma, […]

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
71

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Darba dienas paiet mežā

15:28
03.03.2025
387

Uldim Kalniņam darba dienas paiet mežā. Viņš kopj jaunaudzes. “Sniega, var teikt, nebija, varēju visu ziemu strādāt. Taurenē, Dzērbenē saimniekiem mežu daudz. Viņi domā, lai izaugtu kārtīgs mežs. Ja nekops, neizaugs,” saka Uldis. Viņa dzimtais pagasts ir Dzērbene, bet, kā atzīst taurenietis, tagad jau abi pagasti ir kā viens. Tie pāris kilometri no viena centra […]

Tautas balss

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
10
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
10
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
20
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
36
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
15
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Sludinājumi