Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kopā dziedāt, stipram būt

Sarmīte Feldmane
00:00
02.03.2025
162
Jp Koris

Kad balsis skan kopā. Pie kora jaunā karoga koristi no dažādu balsu grupām - Evita Pundure, Ginta Cimdiņa, Māris Dikmanis, Henrijs Eglītis, Rūta Zdanovska - kopā ar diriģentiem Māru Vīksnu un Emīlu Rusovu. FOTO: Sarmīte Feldmane

Jaunpiebalgas koris 140.jubilejas koncertā izved cauri gadu desmitiem un ieskandina rītdienu.

Skan jaunpiebaldzēna Guntara Dolmaņa dziesma “Piebalga no Viņķu kalna”, zālē tiek ienests karogs, un sākas jauktā kora “Jaunpiebalga” 140. jubilejas koncerts.

Tam dots nosaukums “Mans ceļš”, kas ietilpina gadus un paaudzes, dažādus laikus un dziesmas,    atmiņas un rītdienas sapņus. Un ceļā vienmēr līdzās skan kora dziesma.

Jubileja ir ne tikai īpašs notikums korim, tā ir satikšanās reize un atmiņas. Koristi, bijušie diriģenti, katrs ar savu stāstu pūrā. “Lai cik kritiski brīži bijuši, Jaunpiebalgā koris bijis vienmēr,” uzsver novadpētniece Vēsma Johansone un pastāsta, ka, iepazīstot kolektīva vēsturi, tā radošā darbība vienmēr bijusi aktīva, kaut atbilstoši administratīvajām reformām    mainījušies nosaukumi. Ar    Jaunpiebalgas dziedātājiem strādājuši daudzi diriģenti, uzzināt, cik ilgi kurš, arhīvā sarežģī datu aizsardzība. V.Johansone kopā ar Artu Krū­miņu stendos apkopojušas kora dziedāšanas vēsturi Jaunpie­balgā. Jaunāko laiku fotogrāfijās ne viens vien atpazīst sevi, tad atmiņā ataust notikums, tie, ar ko būts kopā.

“Jubilejas koncertā nolēmām dziedāt tikai paši kopā ar draugiem mūziķiem. Tā kā vīrusiem laikam koncerti nepatīk, daži koristi ir viņu varā.    Mums palīdz    grupas “Pieci poniji” puiši, kuri ir koristu vidū.   

Izvēlējāmies gan jau labi zināmas, gan arī jaunas dziesmas,” saka diriģents Emīls Rusovs un pirms koncerta atklāj, ka satraukums ir visiem. Diri­ģents pats arī vada koncertu. Viņa un diriģentes Māras Vīksnas vadītā kora dziedātās dziesmas izved cauri gadu desmitiem un tālākā vakardienā un ieskandina, uzjundī rītdienu.
Kora izpildījumā skan Valtera Kaminska, Emīla Dārziņa, Zig­māra Liepiņa, Jāzepa Vītola dziesmas, Jāņa Cimzes tautasdziesmu apdares. Pārsteigums klausītājiem ir Līgatnes kora koristes Kamēlijas Straumes dziesma “Zvaigzne Latvija”, autore dzied solo un spēlē kokli. Savukārt diriģenta E.Rusova dziesmas programmā ienes svaigumu. Viņa “Dzimtenes balss” izskan pirmoreiz, tai vārdus sarakstījis mākslīgais intelekts. Bet Emīla dziedātās E.Dārziņa skaistākās dziesmas “Teici to stundu, to brīdi” un  “Vēl tu rozes plūc” izskan līdz ar skaļiem aplausiem.   

Klausītāju zāle pilna, dažādas paaudzes, kuras vieno kora dziesmas. Vairāki uzrunātie “Druvai” atzīst, ka koncerta repertuāra izvēle bijusi ļoti veiksmīga, izdziedātas dažādu laiku un žanru dziesmas. “Skanīgs koncerts, ne brīdi domas neaizslīdēja kur citur, jo visa uzmanība bija tikai dziesmām. Radoša, koša un daudzšķautņaina programma. Tik piemērota šim saspringtajam laikam,” pēc koncerta pārdomas izsaka kāda klausītāja. Uzslavas nopelna arī  koncertmeistares Ingas Eihentāles un flautistes Katrīnas Eihentāles muzikālais priekšnesums. Un, protams, puiši no “Pieciem ponijiem”, kuri pēc tam spēlē ballē.

Kā ierasts kora koncertos Jaunpiebalgā, arī jubilejā tika saglabāta tradīcija -    kopīga sadziedāšanās. “Še, kur līgo priežu meži”, “Lai nu paliek šoruden”, “Nevis slinkojot un pūstot”, Pieba­l­gas pusē iecienītā Jāņa Norviļa dziesma ar Jonāsa Miesnieka vārdiem “Balsis” pieskandēja seno kultūras namu. 1922.gadā Jaun­pie­balgas Kul­tūras biedrībai piešķīra muižas klēti. 15.augustā biedrības priekšnieks Jānis Bal­dzēns saņēma klēts atslēgas. Pēc lieliem darbiem 1922.gada 31.decembrī notika Kultūras nama atklāšanas svētki.
“Toreiz vecās klēts atslēgas nonāca    darbīgu cilvēku rokās, un visus šos gadus šajā namā kopjam un uzturam tradīcijas. Pamats vietai ielikts, un tā dzīvo tāpat kā ticība rītdienai,” saka Jaunpie­balgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka latvieši dzied, kad ir priecīgi, kad ir bēdas, kopā dziedot, kļūst stipri.

Diriģente Māra Vīksna atgādina: “Uz katra jaunpiebaldzēna pleciem, kurš reiz stāvējis kora rindās, esam pakāpušies.” Izskan viņas diriģētā Žaka Revo “Mans ceļš”, kas pazīstama Frenka Sinatras izpildījumā, tad kopīgi dziedātā Raimonda Paula “Manai dzimtenei”, koris pateicas tiem, kuri atbalstīja ceļā uz jubileju. Arī agrāko gadu diriģentiem Aijai Silai, Tālivaldim Narvilam un Olitai Neimandei.

O.Neimandes laiks Jaunpie­balgā saistās ar gadiem, kad te četri jaunie lauksaimnieki meklēja miljonu un bija atbalsts korim. Te nostrādāti 19 gadi. “Tas bija neaizmirstams laiks. Svētkos vienmēr ar mums bija Ķencis un nepalikām nepamanīti. Otto Vāliņa personība, uzmundrinājums neļāva nolaist rokas, lai cik grūti kādubrīd bija. Paldies par skaistajiem gadiem!” korim pateicību velta bijusī diriģente. Viņa jubilejā uzdāvināja Oļģerta Grāvīša dziesmu. “1985.gadā kopā ar Imantu Kokaru braucām pie Oļģerta Grāvīša, lai velta Jaunpie­balgas korim dziesmu simts gadu jubilejā. Viņš uzrakstīja, jubilejā dziedājām,” stāsta O.Neimande.

Ar vēlējumiem atbraukuši arī draugi: kori no Raunas, Līgatnes, Jūrmalas. Līgatnieši uzdāvina K.Straumes “Dieva dziesmas” notis. “Balss ir dvēseles stīga, kas turpina ceļu citam pie cita un spēcina, saikne pulcē cilvēkus. Svinēsim dzīvi!” teic K.Straume, bet Līgatnes kora diriģents Mārcis Katajs “Druvai”uzsver, ka jaunpiebaldzēni ir labi līgatniešu draugi. “Jaunpiebalgas koris iemieso vidzemnieku patiesumu. Katru sadraudzības koncertu gaidu ar nepacietību, jo zinu, ka būs labi un interesanti. Korim vienmēr ir interesants repertuārs, ja koncertā kādas dziesmas pietūkst, Emīls uzraksta jaunu, ja kāda balss nav tik spēcīga, dziesmā kaut ko pamaina. Viņi prot iziet no jebkuras situācijas. Un koru ballītes Jaunpiebalgā ir īstas,” pārdomās dalās M.Katajs.

Jautrība uzdzirkstī, kad kori sveic savējie – citi kultūras nama amatierkolektīvi, bet patiesākos vārdus korim velta ilggadējais pagasta vadītājs Laimis Šāvējs: “Paldies, ka esat, paldies par gadiem, kas bijuši un būs!”
Jaunpiebalgas korim iedziedot nākamos radošās darbības gadus, Ilze Kārkliņa darinājusi jaunu karogu. Tajā Gauja, kas plūst cauri Piebalgas pakalniem. “Upe ir mūžam plūstoša, mainīga, dzīvē mēs esam vai nu kā upes, vai esam upē un, kurā krastā piestājam, tajā dzīvojam. Oļi piestājuši Jaunpie­balgā un gatavi kaut ko dot, radīt un atstāt,” “Druvai” pastāsta māksliniece.

Koris Jaunpiebalgā šodien kopā satur pagātni un nākotni. Dziedāt, lai skan pāri Gaujai, pāri pakalniem, nedziedāt vienam, bet kopā, jo tad ir spēks, ko piebaldzēni dod cits citam, ko viņiem dod Piebalga. Un to, ka tie nav tikai kādi augsti vārdi, apliecina Ginta Cimdiņa. Viņa dzīvo un strādā Vācijā , savulaik dziedāja korī, bet ļoti vēlējās dziedāt kora jubilejas koncertā. Ginta pirms koncerta atlidoja uz mēģinājumiem, nodziedāja koncertu un nākamajā dienā lidoja prom. “Ja kāds saka, ka nevar apvienot darbu un dziedāšanu korī… Ja tas ir sapnis, tas jāpiepilda, un tas jādara pašam,” saka E.Zariņa un atgādina, ka kordziedāšana Piebalgā ir mantojums, kas tiek turēts godā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
342

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
550

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi