Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Roķīgi romantiskā grupa “Pipari”

Iveta Rozentāle
06:13
23.02.2025
467
Kafe Pipari (3)

GRUPA “PIPARI”. Pirmajā rindā (no kreisās) Kārlis Neiburgs, Rihards Vītols un Angels Rikardo Kvinoni, otrajā rindā (no kreisās) Gundars Lusts, Markuss Šīmanis un Zigmunds Kundziņš. FOTO: no albuma

Grupa “Pipari” mēneša sākumā priecēja klausītājus Kaivē, bet 22.februārī muzicēs lielajā ballē atjaunotajā Ieriķu stacijā. Viņu lustīgā dziesma “Dikti gribas” šobrīd skan arī “Latvijas sirdsdziesmā”.

Šogad grupa atzīmē savas pastāvēšanas piecu gadu jubileju. Tajā apvienojušies mūziķi no dažādām Latvijas pusēm, un pērn grupai pievienojies venecuēlietis Angels Rikardo Kvinoni, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. “Piparu” dibinātājs un dalībnieks, Nītaures kultūras nama vadītājs Rihards Vītols pastāstīja par savu sapni dibināt grupu un “Piparu” vēlmi nepalikt tikai vienā mūzikas žanrā.

-Kas veido jūsu grupu?

-Mēs ietveram ļoti plašu ģeo­grāfiju. Es, Rihards Vītols, grupā esmu vokāls un ģitārists, bet ikdienā esmu Nītaures kultūras nama vadītājs. Taustiņinst­rume­ntālists un trompetists Gundars Lusts ir no Cēsīm, soloģistārists un dziedātājs Kārlis Neiburgs ir absolvējis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu. Basģitārists Zigmunds Kundziņš ir no Inčukalna, bungas spēlē Markuss Šīmanis, viņš ir no Dobeles novada Lielbērzes. Un, protams, venecuēlietis Angels Rikardo Kvi­noni. Ar viņu satikāmies pagājušajā gadā, to man ieteica draugi. Viņš grupu vēl vairāk bagātina, jo ir ar vērā ņemamu pieredzi, dzimtenē bijis viens no rokorķestra dibinātājiem un vadītājiem, arī mūziķis grupā “Sim Floyd” ar spēcīgu, starptautisku pieredzi. Tā kā arvien turpinām augt.

Laiku pa laikam uzstājamies arī kopā ar dziedošajiem aktieriem. Tā 8. martā Mālpilī mums būs teatrāli dziesmota satikšanās ar aktieri Edgaru Pujātu koncertā “Septītajās debesīs”, atgādinot, ka ikviena vīrieša dzīvē visnozīmīgākā loma iedalīta tieši sievietei.

-Kā grupa radās?

-Dibināt grupu bija mans sens sapnis no studiju laikiem. Bet tas jau bija stipri noputējis manu sapņu plauktiņā.

Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka 2018. gadā bijušie grupas “Vējš” dalībnieki mani pieaicināja jaunā muzikālā projektā, lai varētu spēlēt ballēs. 2020. gadā grupai piedāvāju ar savu radīto dziesmu “Pirmais rīts” piedalīties “Lat­vijas sirdsdziesmā”. Lai gan mūsu ceļi tūlīt pēc startēšanas sirdsdziesmā pašķīrās, man savas grupas nākotnes vīzija bija skaidra tieši šī kopējā projekta rezultātā.

Un, tā kā bija jau apsolīts spēlēt vairākas balles, bet mēs ar Gundaru bijām palikuši bez grupas, būvējām visu no jauna. Mums bija tikai instrumenti, pat mikrofons bija sākumā aizlienēts. Ļoti drīz jau pievienojās Zigmunds Kundziņš (bass) un Māris Ivanovs (bungas), un pirmās balles tika nospēlētas jau šādā sastāvā. Tad pievienojās Kārlis. Savukārt 2023. gadā mums pievienojās Markuss un pagājušajā gadā – Angels Rikardo Kvinoni.

-Kāpēc nosaukums “Pi­pari”?

-Grupas nosaukums radās nejauši – no daudziem jo daudziem variantiem tas tobrīd visvairāk dalībniekus uzrunāja. Pats gan sākumā nebiju pārliecināts, ka tas ir piemērotākais, bet, kad kopā spēlējām, radījām dziesmas, bija sajūta, ka zvaigznes sastājušās tieši šim nosaukumam. Tas ļoti labi mūs raksturoja – gan tāpēc, ka paši esam dažādi, gan arī mūsu dziesmas ir ne tikai saldas, bet arī pietiekami asas. Kā aktieris Ainārs Ančevskis, ar ko arī esam kopā uzstājušies, sacīja – pārstāvam roķīgi romantiski nenopietno žanru. Es tam klāt pieliktu, ka roķīgi romantiski nenopietni nopietno žanru, jo mums ir gan nenopietnas, gan nopietnas dziesmas. Tā Valentīna dienā vai Sieviešu dienā spēlējam gan grupas oriģināldziesmas, gan Latvijas iemīļotu grupu repertu­āru un arī romantiskos pasaules hitus. Tad esam romantiskie pipari. Bet parasti ballēs vairāk esam asie pipari. Katram brīdim ir savs vēstījums, ko nesam.

-Salīdzinot pirmo un šo dziesmu, kas tagad ir “Latvijas sirdsdziesmas” aptaujā, vai tās ir līdzīgas vai tomēr atšķirīgas?

-Autors abām esmu es, droši vien rokraksts ir līdzīgs. Tomēr stils ir atšķirīgs: pirmā bija tāds kantrī roks, šī – regejs. Tāpēc stila un žanru ziņā noteikti atšķiras, bet dvēsele tā pati.

-Pagājušajā gadā izdevāt arī pirmo “Piparu” albumu.

-Jā, “Mirklis neparasts”. Ulbrokā bija atklāšanas pasākums, kurā vadītājs bija Ainārs Ančevskis, kā viesis bija aicināts Jānis Paukštello ar dēlu. Tāds nosaukums tieši tāpēc, ka albumā ir ne tikai šlāgermūzika, bet arī roka mūzika, tāpat ir lēnas, dvēseliskas dziesmas. Un albuma izdošana arī ir neparasts mirklis.

-Kāpēc jums ir svarīgi spēlēt dažādus žanrus?

-Mēs, jau sanākot kopā, norunājām, ka nepaliksim tikai vienā žanrā. Un tas ir arī mans iekšējais protests, jo ballēs cilvēki vēlas dejot pie dažādas mūzikas, ne tikai viena žanra. Es tādā ziņā esmu netipisks mūziķis, jo man pašam vienmēr ir paticis dejot. Un zinu, ja ballē ir viena veida mūzika, ir garlaicīgi – vari nodejot piecas dejas, bet ko pēc tam? Tas būtu kā ēst sausus kartupeļus, tiem vajag arī mērcīti klāt, lai garšīgāk. Un tā nav garlaicīgi ne mūsu klausītājiem, ne mums pašiem. Turklāt uzskatu, ka tāda žanru dalīšana vispār ir nevajadzīga. Varam nospēlēt Čikāgas piecīšu “Taurenīti” un tūlīt arī kaut ko no jaunās, modernās mūzikas.
Dvēsele ir dažāda un krāsaina – vienā brīdī ir skumji, tad jau priecīgi un jautri, pēc laiciņa dusmīgi.

Emocijas aptver plašu spektru. Un ceru, ka mūsu klausītājiem tieši tas ir interesanti, ka nesēžam vienā lauciņā un rāmītī. Ballēs skatāmies, kāds ir dejotāju noskaņojums. Ja vairāk prasās šlāgeris, spēlējam to, ja kas asāks – varam spēlēt ko roķīgāku. Tāpēc var gadīties, ka cilvēks, atnākot uz vienu mūsu balli, dzirdēs mūs pavisam citādus nekā nākamajā reizē.

-Mūziķiem jau galvenais ir tieši klausītājs.

-Kas gan ir mūziķis bez klausītāja! Neviens negrib būt circenītis aizkrāsnē. Ar klausītāju notiek emocionāla apmaiņa. Ir milzīgs prieks, kad redzam, ka cilvēki izbauda mūsu mūziku, reizēm balles laikā pāris apstājas dejā un klausās kā koncertu, gadās – meitenes no sirds apraudas. Tie ir emocionāli brīži, tad saproti, ka esi sasniedzis klausītāja dvēseli. Tas arī ir būtiskākais. Mūzika ir dvēseles spogulis un reizē mūsu komunikācijas veids, ar ko vēlamies sasniegt cilvēku sirdis.

-Mūziķi uzstājas dažādās vietās. Bet vai līdz šim esat uzstājušies stacijā?

-Stacijā vēl neesam muzicējuši, tā būs pirmā reize, forša pieredze. Un reizē arī izaicinājums, jo staciju ēkās parasti ir augsti griesti un milzīga atbalss. Tas būs labs izaicinājums, ar ko tikt galā.

Vienīgi telpa tur ir maza, fiziski visa grupa neietilpsim, tāpēc no sešiem dalībniekiem būsim trīs, tā teikt, puspipari. Esam jau tādā sastāvā objektīvu iemeslu dēļ muzicējuši, un, lai gan ir dziesmas, ko bez dzīvās ritma sekcijas neizpildām, zinām, ka mūsu mūzikas garšu tas nemazina, skan labi, un sniegums ir brīnišķīgs. Būs aizraujošs pasākums!

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    12

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    115

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    356
    2

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    43

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    91

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi