Zaube. No ceļiem līdz vējam

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu.

Laukos bez laba ceļa grūti

Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar zemi, ūdenim nav, kur notecēt, ceļam nav profila, bet pa to vairākas reizes dienā jābrauc autobusam, kas ved skolēnus. Annās arī darbojas lauku tūrisma uzņēmēji, piemēram, “Annas hotel”, “Vi­zuļi”.

Valsts vietējās nozīmes ceļos faktiski netiek ieguldīts, sliktā stāvoklī ir gan ceļš Zaube–Kliģene–Annas, gan Krūsāri–Zaube. “Latvijas Valsts ceļi” jau ilgāku laiku runā par vietējās nozīmes ceļu nodošanu pašvaldību pārziņā, ja būs apstākļi, ka vietvaras to spēs, ceļš no Zaubes uz Annām varētu būt viens no tiem, ko pašvaldība pārņemtu no “Latvijas Valsts ceļiem”, pauda novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Jautājumam par valsts ceļa no Zaubes uz Mālpili rekonstrukciju pašlaik atbildes nav, tas nav starp prioritāri pārbūvējamiem, jo satiksmes intensitāte pa to ir maza, ap 100 automašīnām dienā. Cerīga ziņa, ka tuvojas valsts ceļa P3 Garkalne-Alauksts posma no Nītaures līdz Skujenei pārbūve un asfaltēšana, kā liecina informācija, tā paredzēta 17,3 km garumā. Tas uzlabos mobilitātes iespējas arī zaubēniešiem.

Runājot par pašvaldības ceļiem, zaubēnieši bija neapmierināti par ceļa no Zaubes uz Bērzu remontu. Iedzīvotāju iesūtītajā jautājumā norādīts, ka pie Pluņķiem bedrēs iebērta grants, bet tik plānā kārtiņā, ka pēc pāris nedēļām tā no bedrēm izsista, ceļmalas aizaugušas krūmiem. Bija aicinājums pašlaik, kad ceļš pārmitrs, ierobežot kravas auto kustību, jo brauc piekrauti kokvedēji. Iedzīvotāji gribēja zināt, ar kādu materiālu ceļus atļauts labot paš­valdībai, un izraisījās diskusija par grants frakcijām, kādas derīgas vai nē ceļu remontam. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte uzsvēra, ka ceļa labošanai izmantotas smalcinātas šķembas, ne grants un ka šogad šī ceļa remontam paredzēti 12 tūkst.eiro.

Gājējiem un riteņbraucējiem būs ērtāk

Zaubes ciemā dzīvojošie savukārt gaida gājēju infrastruktūras uzlabošanu, par to iedzīvotāju sapulcē runāja arī pirms gada. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte pastāstīja, ka Lauku atbalsta dienests apstiprinājis projektu un tiek piesaistīti līdzekļi gājēju celiņa izbūvei gar Jaunpils ielu. Celiņu ierīkos gar ceļu Mālpils-Zaube-Kliģene no ciema centra līdz peldvietai un posmā no Jaunpils ielas gar ceļu Augšlīgatne-Skrīveri līdz Zaubes ozolam.

Gājēju celiņu sāks būvēt šogad, darbu plānots īstenot divu gadu laikā. Šogad paredzēts arī divos posmos ierīkot ielu apgaismojumu – gar Jaunpils ielu un no veikala gar baznīcu.

Vietvara atvēl līdzekļus ūdenssaimniecībām

Zaubēniešus, kas dzīvo pagasta centrā, neapmierina ūdens apgādes pakalpojums. Ciema iedzīvotāji gribēja zināt, kas notiek ar pirms dažiem gadiem uzstādīto atdzelžošanas iekārtu, iedzīvotāju iesūtītajā jautājumā norādīts, ka ūdensvadi bieži bojājas. E.Eglīte paskaidroja, ka iekārtas darbojas un ūdens kvalitāte atbilst prasībām. Ja rodas bojājums sistēmā, to novērš. Daļa ūdensapgādes sistēmas ir novecojusi, atzina E.Eglīte, no 4792 metriem atjaunoti 400 m, bet kopumā pagastā ūdens apgāde ir apmierinoša. Taču, piebilda E.Eglīte, mājokļu īpašniekiem jādomā arī par ēku iekšējo ūdensvadu stāvokli.
J.Rozenbergs pastāstīja par paš­valdības politiku ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā. “Druva” jau rakstīja, ka pakāpeniski ūdenssaimniecības pārņem pašvaldības uzņēmums “Vinda”, kuram šajā jomā ir pieredze un kvalificētu speciālistu nodrošinājums. Šogad pašvaldības budžetā pirmo reizi ieplānoti 100 tūkst.eiro ūdenssaimniecības uzlabošanai vietās, kur “Vinda” vēl nav pārņēmusi apsaimniekošanu.

Par lielajiem kokiem, parku un brīvdabas estrādi

Zaubes centrs ir skaistiem kokiem bagāts, bet tiem pa reizei vajag apzāģēt zarus, rosināts vietvarai iesūtītā jautājumā. E.Eglīte paskaidroja, ka par darbu Zaubē jau ir noslēgts līgums ar arboristiem. Taču koku ir daudz, ja visus šogad var neizdoties sakopt, darbu turpinās nākamgad. Saistībā ar koku kopšanu tika runāts arī par Annas ezera apkaimi, kāda Annu iedzīvotāja uzsvēra, ka koki, kas aug valsts ceļa malā, burtiski gāžas ezerā.

Pagasta labiekārtošanai bija ieteikums Zaubes centru košāk sapost, izgaismot svētkiem, bija rosinājums veidot āra trenažierus un citi priekšlikumi. Tika atgādināts, ka dažādām aktivitātēm noderētu Zaubes skaistais parks. Pašvaldība uzsvēra, ka Zaubes muižas parks ir kultūras piemineklis ar aizsargājamo zonu, tas nosaka, kā šo vietu drīkst izmantot. Bet, spriežot par brīvdabas estrādes vajadzību pagasta centrā, vienmēr jāapsver, cik bieži to izmanto un cik izmaksā tās uzturēšana, bilda J.Rozenbergs. Ar mūsdienu iespējām daudz racionālāk un ērtāk ir izmantot pārvietojamo estrādi, ko uzstāda konkrētam pasākumam.

Vai vēja parks “neaizvērs” upes?

Pašvaldība bija sagatavojusi ieskatu savām prasībām, kas jāiekļauj, vērtējot, kāda būs ietekme uz vidi Zaubē un apkārtējos pagastos plānotajām vēja elektro­stacijām. Pirms pāris nedēļām kaimiņos, Nītaurē, projekta attīstīju rīkotajā sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā ietekmes uz vidi novērtējumam iedzīvotāji sašutuši un skaļi iebilda pret vēja parka būvniecību, bet Zaubē par to daudz nerunāja. J.Rozenbergs pastāstīja par pašvaldības prasībām, bet nītauriete, meža speciāliste Dace Eipure atgādināja, ka vēja turbīnas iecerētas teritorijā, kurā sākas trīs upes – Amata, Mergupe un Zaube. Būvniecība var radīt būtiskas izmaiņas hidroloģijā, kas ietekmētu ūdens daudzumu upēs.

Zaubēniešu sarunā ar pašvaldību piedalījās arī fonda “Viegli” vadītāja Žanete Grende. Fonda ziņā ir latviešu glezniecības klasiķa Vilhelma Purvīša muzejs mākslinieka dzimtas mājā “Vec­jaužos”, kādreizējā Zaubes, tagad Ogres novada Taurupes pagastā. Ž.Grende pastāstīja, kā radusies biedrība “Drosme darīt”, kas tagad vieno vēja parku opozīciju. Tā bijusi domubiedru grupa, zaubēnieši un citi apkaimē, kas palīdz V.Purvīša muzeja labiekārtošanā. Kad nākusi ziņa par iespējamo vēja parku, uzšķīlusies jauna dzirksts, un nu grupa jau ir oficiāla biedrība, kas pulcē tos, kuri vērtē, ka vēja turbīnas Latvijas ainavā ienesīs nepatīkamu disonansi, tāpēc nepieciešams īpaši detalizēti vērtēt, kur tās ierīkot.