Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā situācija joprojām ir nestabila un trausla, tādēļ mūsu darbs tur ir svarīgs,” pauž ģenerāldirektors. Gan jāpiebilst, ka SAEA izvairās no politiskām diskusijām, pārskatos un ziņojumos nepiemin karu un Krievijas iebrukumu, bet runā tikai par jautājumiem, kas saistīti ar atomenerģijas drošību.

Diemžēl Grosi vizīte tā arī beidzās bez rezultātiem. 5. februārī Ukrainas Ārlietu ministrija ziņoja, ka SAEA novērotāju rotācija okupētajā Zaporižjes atomelektrostacijā (AES) nav izdevusies. Esot Kijivā, Grosi gan apmeklēja Kijivas apakšstaciju un brīdināja par atomkatastrofas draudiem. Proti, elektroenerģija ir nepieciešama AES, tās pārtraukumi var beigties ar lielu avāriju.

Droši vien ir vietā atgādināt, ka Ukrainā atrodas Čornobiļa, kur 1986. gada 26.aprīli pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja  atomelektrostacijas (AES) ceturtais reaktors, radot milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni un izraisot līdz šim nopietnāko kodolkatastrofu cilvēces vēsturē. Gadiem ejot, reaktora sarkofāgs, kas sargāja vidi no kodolpiesārņojuma, novecoja, tika pieņemts lēmums būvēt jaunu. 2016. gadā jaunais Čornobiļas AES ceturtā reaktora vairogs tika oficiāli atklāts. Tā augstums ir 108 metri, tas ir augstāks par Ņujorkas Brīvības statuju. Milzīgā būve sver 36 000 tonnu, un tas ir trīs reizes vairāk nekā Parīzes Eifeļa torņa svars. Sarkofāgs izmaksāja 2,1 miljardu eiro, ko sponsorēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. 

Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī, Čornobiļas atom­elektrostaciju (AES) okupantu spēki ieņēma jau kara pirmajā dienā, bet pameta to 31.martā, krievu karaspēkam atkāpjoties Ukrainas-Baltkrievijas robežas virzienā. Pēc okupantu aktivitātēm Čornobiļā arī izskanēja ziņas par paaugstinātu radiācijas līmeni tā dēvētajā Sarkanajā mežā, kas ir radioaktīva aizlieguma zona netālu no Čornobiļas AES – vairākās vietās radiācijas līmenis normu pārsniedza pat 50 reižu. ASV raidsabiedrība CNN ziņoja, ka Krievijas karavīri šajā zonā rakuši tranšejas un braukuši ar smago militāro tehniku, tādējādi paceļot radioaktīvos zemes slāņus. Krievijas spēki, kuri bija ieņēmuši Čornobiļas atomelektro­staciju (AES), no izpētes laboratorijām nozaguši radioaktīvas vielas, kas ir potenciāli nāvējošas, ziņoja Ukrainas Valsts aģentūra aizliegtās zonas pārvaldei. Uk­rainas vadība apsūdzēja Krie­viju par 170 Čornobiļas AES darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju.

Joprojām ļoti bīstama ir situ­ācija Zaporižjas AES. Tā ir lielākā Eiropā un viena no lielākajām pasaulē. 2022. gada martā Za­porižjas AES Enerhodarā okupēja Krievijas armija, bet spēkstacijas personāls kontrolēja energo­bloku stāvokli un nodrošināja to ekspluatāciju. Augustā Ukraina ziņoja, ka Krievijas karaspēks pilnībā atslēdzis Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) no elektrotīkla, tomēr nostrādāja avārijas aizsardzība. Vēlāk AES atkal tika pieslēgta elektrotīklam, bet augsts risks saglabājas joprojām.

Kā zināms, AES vajag nepārtrauktu elektroapgādi. Pat ja reaktori vairs netiek darbināti, kodolspēkstacijai vajag elektrību, lai darbinātu milzīgās dzesēšanas sistēmas, aizvadītu lieko siltumu. Tāpat vajadzīga nemitīga ūdens cirkulācija, lai nepārkarstu arī izlietotā kodoldegviela. Izlietotās degvielas uzglabāšanas baseini jādzesē pat vairākus gadus, pirms degvielu var ievietot sausās uzglabāšanas tvertnēs. Zaporižjas AES darbinieki šobrīd strādā milzīga stresa apstākļos – faktiski zem ieroču stobriem. Stress grauj darba kvalitāti un palielina varbūtību, ka tiks pieļautas kļūdas. Turklāt netālu no AES notiek aktīva karadarbība.
Ir skaidrs, ka ļaut Ukrainai atgūt kontroli ir vienīgais veids, kā panākt drošu Zaporižjas atom­elektrostacijas darbību. Risi­nājums ir ap kodolspēkstaciju izveidot demilitarizētu zonu, bet Krievija apzināti to ignorē. At­kārtoti ekspertu brīdinājumi, ka paviršā, brīžam apzināti bezatbildīgā Krievijas rīcība var izraisīt jaunu kodolkatastrofu, ka radioaktivitāte var izplatīties tālu ārpus Ukrainas robežām un ka cietīs arī Krievijas karavīri, iespējams, arī iedzīvotāji, Putina režīmu neinteresē. Piemērs tam, ka arī Krievijas pilsoņi režīmam nav vērtība, ir nesenais aviācijas trieciens Sudžā, Ukrainas kontrolētajā Krievijas Kurskas apgabala daļā. Sestdien, 1. februārī, Krie­vijas aviotriecienā sabombardēta bijusī internātskola, kurā bija izmitināti vietējie iedzīvotāji, tai skaitā daudzi veci cilvēki. Viņi tur gaidīja evakuāciju no aktīvās karadarbības zonas.

Uzbrukumā nogalināti četri cilvēki, četru cietušo stāvoklis ir kritisks. No drupām izglābti 84 cilvēki, ziņoja Ukrainas armija. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja uzbrukumu, norādot, ka Krievijas spēki pret saviem civil­iedzīvotājiem izmanto tādu pašu brutālu taktiku kā pret ukraiņiem.

Ukrainas prezidents Volo­dimirs Zelenskis ir arī uzaicinājis ASV valsts sekretāru Marko Ru­bio apmeklēt Ukrainu, pēc Rubio publiski paustā, karš Ukrainu ir “atsviedis atpakaļ simts gadu”. Zelenskis savu uzaicinājumu pamatoja, sakot, ka Ukrainā Rubio varēs pārliecināties gan par to, ko karš ir nodarījis un nodara Ukrainai, gan par to, ko dara ukraiņi un ko viņi ir spējuši izdarīt Ukrainas un pasaules drošībai. Zelenskis arī aicināja Rubio vienkārši aprunāties ar cilvēkiem, lai saprastu, kas notiek.