Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Stāsts mūzikā ir svarīgs

Iveta Rozentāle
08:23
01.02.2025
123
Foto Gruzdins (1)

ARTURS GRUZDIŅŠ. FOTO: Dace Spalviņa

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”.

Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā.

Tā kā mūziķa dziesmas uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos, biedrības vadītāja Liena Graudule bija pārliecināta, ka Arturs sajutīs īsto stīgu, ko ievīt melodijā. Dziesmas vārdi tapuši, par pamatu ņemot dzejoli, kura autore Gita Jonase “Brīnummājā” vada Montessori nodarbības un darbojas arī tās valdē. Viņu iedvesmojuši bērni, ar kuriem strādā un kuri piepilda ikdienu ar smaidiem, brīnumā pārsteigtām sejām un mazām uzvarām.

Dziesmas pirmatskaņojums izskanēja pašā 2024. gada izskaņā, “Brīnummājas” desmitās jubilejas svinībās kā dāvana, lai ikvienu iedvesmotu un ļautu justies daļai no brīnuma, kas palīdz katram bērnam spert soli tālāk savā attīstībā.

-Kā tapa šī dziesma?

-Vispār viegli nebija. Versija, kas tagad    dzirdama, dziesmai ir trešā. Kad vasarā piedalījos “Brīnummājas” organizētajos Pagalma svētkos ar Drošības festivālu, Liena mani uzrunāja, bet dienas ātri vien paskrēja. Ilgu laiku pavadīju pie šīs dziesmas, domāju, kā salikt vārdus, līdz viss saslēdzās un trešā versija bija tā īstā.

Dziesma sākas ar lirisku ievadu un noslēdzas ar skaļu blīkšķi, visu caurvijot maigai melodijai. Tieši tā es iedomājos darbu “Brīnummājā” – sākumā vecāki ar bērniem atnāk bikli, bet, tur iedzīvojoties, saņem pamatīgu zināšanu, veselīgu emociju un pamanāmu rezultātu blīkšķi, līdz kuram nokļūst, saņemot speci­ālistu rūpīgu darbu.

Šobrīd arī pašam šī dziesma ir ļoti īpaša, pat īpašāka, nekā biju domājis un gaidījis. Mani tā ļoti saviļņoja. Arī “Brīnummājas” meitenes sacīja, ka dziesma viņas aizkustināja, par ko prieks. Un prieks par mūsu sadarbību.

-“Brīnummājas” jubilejā to dziedājāt kopā ar darbiniecēm, arī dzejoļa autori!

-Tas bija dziesmas pirmatskaņojums, vēl nekur citur tā nebija skanējusi, plašāka publika par to uzzināja tikai 17. janvārī. Es ļoti ceru, ka mums to gan atsevišķi, gan kopā izdosies izpildīt ne reizi vien. Un noteikti Cēsīs to darīt būs visīpašāk.

Dziesmu ierakstot, tajā piedalījās arī Katrīna Altenburga – Rīgas Doma kora skolas gospeļkora dziedātāja un viena no Dailes teātra izrādes “Meža Gulbji” galvenās lomas atveidotājām.

-Vai pirmā sadarbība ar “Brīnummāju” bija vasarā Pagalma svētkos?

-Jā, tieši tad iepazinu tik brīnišķīgu vietu un cilvēkus – vēl daudz reiz jaukākus un sirsnīgākus, nekā varēju iedomāties. Tāpēc ļoti priecājos par sadarbību. Un esmu gandarīts, ka arī Pagalma svētkos nesniedzu parastu koncertu, bet tam bija būtisks virsmērķis – bērnu drošība.

-Cik jums svarīgi, ka dziesmai ir lielāka jēga un saturs?

-Man ļoti svarīgs ir virsmērķis. Un lielākoties tā arī izdodas. Tā bija Pagalma svētkos. Un arī šajā dziesmā – par loga vēršanu vaļā plašāk citiem un par nebaidīšanos darīt. Ir svarīgi, ka mūzika runā gan muzikāli, gan lirika stāsta par nozīmīgām lietām.

-Loga vēršana vaļā tiešām ir dziļi simboliska. Šķiet, katram kādreiz vajag iedrošinājumu to darīt.

-Jā. Ir svarīgi, ka mēs neesam vieni paši, ka apkārt ir citi cilvēki. Un mēs varam ieraudzīt cits citu un iet cits pie cita. Ir svarīgi, ka logs ir vaļā, tas aicina un ļauj redzēt, kas iekšā notiek. Simboliski – būt atvērtiem.

-Cik lielu daļu jūsu ikdienā aizņem mūzika?

-Es teiktu, ka gana daudz. Īpaši ar Drošības festivālu ir ļoti daudz koncertu un tikšanos, un tas ir ļoti jauki. Bet ikdienā es strādāju Dailes teātrī Skaņu un video nodaļā, darbojoties ar video lietām. Dailes teātrī radošajā daļā aktīvi izmanto video, tie jāveido, jāieraksta, un esmu daļa no visa procesa. Ir izrādes, kur video kadri ir daļa no izrādes, kas uzreiz redzami ekrānā virs skatuves.

-Tomēr jūsu dzīvē lielākā nozīme ir mūzikai.

-Noteikti mūzika ir pirmā un vienīgā, ko esmu vienmēr vēlējies darīt. Manuprāt, man nebūs augstāka punkta par mūziku, kur iet. Tā ir vissvarīgākā. Klausos mūziku, ko klausījos pirms gadiem desmit divdesmit, jo pēc jaunas nemaz tā netiecos. Neapzināti vai apzināti, bet no jaunā izvairos, protams, ir izņēmumi.

-Kur gūstat impulsu, lai radītu mūziku?

-Gan klausoties citu komponistu darbus, uzķeru kādu uzrunājošu domu, gan no tā, kas apkārt notiek. Piemēram, “Brīnummājas” gadījumā pati vieta, kur cilvēki dara tik brīnišķīgas lietas, ir impulss mūzikai. Šajā gadījumā rakstīt iedvesmo labais darbs, bet daž­kārt arī cilvēku negatīva rīcība var radīt impulsu rakstīšanai. Cilvēki un notikumi.

-Atceros, Pagalma svētkos sacījāt, ka jūsu paši bērni bija impulss dziesmām par konkrētām drošības tēmām.

-Jā, tieši tā. Viss sākās tik vienkārši kā ielas šķērsošanas jautājums, par ko ar bērniem, sešgadniekieku dēlu un meitiņu, kurai drīz būs pieci gadi, biju runājis daudzkārt. Lielākoties tieši tik spontāni arī rodas vārdi un idejas dziesmām un mūzikai.

-Vai arī bērniem jau rodas interese par mūziku?

-Viņi arī ir tajā iekšā, paši dzied, kaut ko sacer. Bērniem ļoti svarīga vakara dziesmiņa. Kā miega dziesmiņas dziedam arī tādas, kas varbūt ne vienmēr šķiet pirmā izvēle šūpuļdziesmai. Viņi labprāt klausās un dzied arī šīs, mūsu pašu rakstītās.

No mūzikas dēls un meita izvēlas gan to, ko klausās citi bērni, gan patīk Valdis Atāls, tautas dziesmas. Tām vārdus zina pat labāk par mani un tad mani labo.

-Vai ir arī kāda tēta mīļākā dziesma, ko visvairāk grib dzirdēt?

-Tas ir viļņveidīgi. Tagad rakstu jaunas dziesmas, viņi ir iekšā jaunajās un paši izvēlas, kuru klausīties vai kopīgi dziedāt.

-Vai bez mūzikas jums ir vēl kas tāds, kas silda sirdi?

-Būt ar bērniem. Man ļoti patīk arī ar Drošības festivālu viesoties pie bērniem. Vispār patīk būt starp bērniem, klausīties viņu idejas, domas. Vēl man patīk braukt ar moci un arī mašīnu.

-Vai no saviem vai citiem bērniem paņemat kādas jaukas atziņas?

-Jā, protams. Lielākoties tās paliek tam brīdim un bagātina brīdi, kurā esam kopā. Savu bērnu domas un izteikumus reizēm pierakstām un priecājamies par tiem. Bērnu domas ir skaistas.

-Daudzi jūs iepazina muzikālajā šovā “X faktors” 2017. gadā. Neticami, ka pagājis jau tik daudz gadu.

-Tā bija jauka, reizē grūta un unikāla pieredze. Tā arī deva savu pakāpienu nākotnes redzējumā. Neatsverama pieredze, kas ir noderīga komunikācijā par un ap mūziku, kas radīja drošības sajūtu. Ja nebūtu “X faktora”, satraukums pirms pasākumiem būtu daudz lielāks. Lai gan pēc uzvaras šovā izdevu debijas albumu “Aplis”, kā arī pēc mūzikas albuma bērniem ir bērnu mūzikas vilnis, arvien darbojos grupā “Refleksija”. Un, lai arī tas nav tik redzams, top dziesmas un radoši izpaužamies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi