Stāsts mūzikā ir svarīgs

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”.

Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā.

Tā kā mūziķa dziesmas uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos, biedrības vadītāja Liena Graudule bija pārliecināta, ka Arturs sajutīs īsto stīgu, ko ievīt melodijā. Dziesmas vārdi tapuši, par pamatu ņemot dzejoli, kura autore Gita Jonase “Brīnummājā” vada Montessori nodarbības un darbojas arī tās valdē. Viņu iedvesmojuši bērni, ar kuriem strādā un kuri piepilda ikdienu ar smaidiem, brīnumā pārsteigtām sejām un mazām uzvarām.

Dziesmas pirmatskaņojums izskanēja pašā 2024. gada izskaņā, “Brīnummājas” desmitās jubilejas svinībās kā dāvana, lai ikvienu iedvesmotu un ļautu justies daļai no brīnuma, kas palīdz katram bērnam spert soli tālāk savā attīstībā.

-Kā tapa šī dziesma?

-Vispār viegli nebija. Versija, kas tagad    dzirdama, dziesmai ir trešā. Kad vasarā piedalījos “Brīnummājas” organizētajos Pagalma svētkos ar Drošības festivālu, Liena mani uzrunāja, bet dienas ātri vien paskrēja. Ilgu laiku pavadīju pie šīs dziesmas, domāju, kā salikt vārdus, līdz viss saslēdzās un trešā versija bija tā īstā.

Dziesma sākas ar lirisku ievadu un noslēdzas ar skaļu blīkšķi, visu caurvijot maigai melodijai. Tieši tā es iedomājos darbu “Brīnummājā” – sākumā vecāki ar bērniem atnāk bikli, bet, tur iedzīvojoties, saņem pamatīgu zināšanu, veselīgu emociju un pamanāmu rezultātu blīkšķi, līdz kuram nokļūst, saņemot speci­ālistu rūpīgu darbu.

Šobrīd arī pašam šī dziesma ir ļoti īpaša, pat īpašāka, nekā biju domājis un gaidījis. Mani tā ļoti saviļņoja. Arī “Brīnummājas” meitenes sacīja, ka dziesma viņas aizkustināja, par ko prieks. Un prieks par mūsu sadarbību.

-“Brīnummājas” jubilejā to dziedājāt kopā ar darbiniecēm, arī dzejoļa autori!

-Tas bija dziesmas pirmatskaņojums, vēl nekur citur tā nebija skanējusi, plašāka publika par to uzzināja tikai 17. janvārī. Es ļoti ceru, ka mums to gan atsevišķi, gan kopā izdosies izpildīt ne reizi vien. Un noteikti Cēsīs to darīt būs visīpašāk.

Dziesmu ierakstot, tajā piedalījās arī Katrīna Altenburga – Rīgas Doma kora skolas gospeļkora dziedātāja un viena no Dailes teātra izrādes “Meža Gulbji” galvenās lomas atveidotājām.

-Vai pirmā sadarbība ar “Brīnummāju” bija vasarā Pagalma svētkos?

-Jā, tieši tad iepazinu tik brīnišķīgu vietu un cilvēkus – vēl daudz reiz jaukākus un sirsnīgākus, nekā varēju iedomāties. Tāpēc ļoti priecājos par sadarbību. Un esmu gandarīts, ka arī Pagalma svētkos nesniedzu parastu koncertu, bet tam bija būtisks virsmērķis – bērnu drošība.

-Cik jums svarīgi, ka dziesmai ir lielāka jēga un saturs?

-Man ļoti svarīgs ir virsmērķis. Un lielākoties tā arī izdodas. Tā bija Pagalma svētkos. Un arī šajā dziesmā – par loga vēršanu vaļā plašāk citiem un par nebaidīšanos darīt. Ir svarīgi, ka mūzika runā gan muzikāli, gan lirika stāsta par nozīmīgām lietām.

-Loga vēršana vaļā tiešām ir dziļi simboliska. Šķiet, katram kādreiz vajag iedrošinājumu to darīt.

-Jā. Ir svarīgi, ka mēs neesam vieni paši, ka apkārt ir citi cilvēki. Un mēs varam ieraudzīt cits citu un iet cits pie cita. Ir svarīgi, ka logs ir vaļā, tas aicina un ļauj redzēt, kas iekšā notiek. Simboliski – būt atvērtiem.

-Cik lielu daļu jūsu ikdienā aizņem mūzika?

-Es teiktu, ka gana daudz. Īpaši ar Drošības festivālu ir ļoti daudz koncertu un tikšanos, un tas ir ļoti jauki. Bet ikdienā es strādāju Dailes teātrī Skaņu un video nodaļā, darbojoties ar video lietām. Dailes teātrī radošajā daļā aktīvi izmanto video, tie jāveido, jāieraksta, un esmu daļa no visa procesa. Ir izrādes, kur video kadri ir daļa no izrādes, kas uzreiz redzami ekrānā virs skatuves.

-Tomēr jūsu dzīvē lielākā nozīme ir mūzikai.

-Noteikti mūzika ir pirmā un vienīgā, ko esmu vienmēr vēlējies darīt. Manuprāt, man nebūs augstāka punkta par mūziku, kur iet. Tā ir vissvarīgākā. Klausos mūziku, ko klausījos pirms gadiem desmit divdesmit, jo pēc jaunas nemaz tā netiecos. Neapzināti vai apzināti, bet no jaunā izvairos, protams, ir izņēmumi.

-Kur gūstat impulsu, lai radītu mūziku?

-Gan klausoties citu komponistu darbus, uzķeru kādu uzrunājošu domu, gan no tā, kas apkārt notiek. Piemēram, “Brīnummājas” gadījumā pati vieta, kur cilvēki dara tik brīnišķīgas lietas, ir impulss mūzikai. Šajā gadījumā rakstīt iedvesmo labais darbs, bet daž­kārt arī cilvēku negatīva rīcība var radīt impulsu rakstīšanai. Cilvēki un notikumi.

-Atceros, Pagalma svētkos sacījāt, ka jūsu paši bērni bija impulss dziesmām par konkrētām drošības tēmām.

-Jā, tieši tā. Viss sākās tik vienkārši kā ielas šķērsošanas jautājums, par ko ar bērniem, sešgadniekieku dēlu un meitiņu, kurai drīz būs pieci gadi, biju runājis daudzkārt. Lielākoties tieši tik spontāni arī rodas vārdi un idejas dziesmām un mūzikai.

-Vai arī bērniem jau rodas interese par mūziku?

-Viņi arī ir tajā iekšā, paši dzied, kaut ko sacer. Bērniem ļoti svarīga vakara dziesmiņa. Kā miega dziesmiņas dziedam arī tādas, kas varbūt ne vienmēr šķiet pirmā izvēle šūpuļdziesmai. Viņi labprāt klausās un dzied arī šīs, mūsu pašu rakstītās.

No mūzikas dēls un meita izvēlas gan to, ko klausās citi bērni, gan patīk Valdis Atāls, tautas dziesmas. Tām vārdus zina pat labāk par mani un tad mani labo.

-Vai ir arī kāda tēta mīļākā dziesma, ko visvairāk grib dzirdēt?

-Tas ir viļņveidīgi. Tagad rakstu jaunas dziesmas, viņi ir iekšā jaunajās un paši izvēlas, kuru klausīties vai kopīgi dziedāt.

-Vai bez mūzikas jums ir vēl kas tāds, kas silda sirdi?

-Būt ar bērniem. Man ļoti patīk arī ar Drošības festivālu viesoties pie bērniem. Vispār patīk būt starp bērniem, klausīties viņu idejas, domas. Vēl man patīk braukt ar moci un arī mašīnu.

-Vai no saviem vai citiem bērniem paņemat kādas jaukas atziņas?

-Jā, protams. Lielākoties tās paliek tam brīdim un bagātina brīdi, kurā esam kopā. Savu bērnu domas un izteikumus reizēm pierakstām un priecājamies par tiem. Bērnu domas ir skaistas.

-Daudzi jūs iepazina muzikālajā šovā “X faktors” 2017. gadā. Neticami, ka pagājis jau tik daudz gadu.

-Tā bija jauka, reizē grūta un unikāla pieredze. Tā arī deva savu pakāpienu nākotnes redzējumā. Neatsverama pieredze, kas ir noderīga komunikācijā par un ap mūziku, kas radīja drošības sajūtu. Ja nebūtu “X faktora”, satraukums pirms pasākumiem būtu daudz lielāks. Lai gan pēc uzvaras šovā izdevu debijas albumu “Aplis”, kā arī pēc mūzikas albuma bērniem ir bērnu mūzikas vilnis, arvien darbojos grupā “Refleksija”. Un, lai arī tas nav tik redzams, top dziesmas un radoši izpaužamies.