Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Katram sava diena, kad pateikt paldies

Iveta Rozentāle
19:00
25.01.2025
32
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Janvārī vienmēr ar interesi vēroju, kā tiks atzīmēta Starptau­tiskā paldies diena. Atšķirībā no Pateicības dienas, ko amerikāņi svin novembrī un ar vērienu, Lat­vijā Starptautiskā pateicības diena lielākoties aizrit klusi, daudzi to pat nepamana. Arī šogad.

Izcelsme gan abām pateicības dienām ir atšķirīga. ASV Pateicī­bas diena, kas ir oficiāla brīvdiena, sākotnēji bija pateicības svinības, jo kolonistus no Eiropas 17. gadsimta 20 gados Amerikā pārsteidza ļoti barga ziema, slimības un bads. Viņiem palīdzēja vietējie indiāņi, ierādot, kā izdzīvot, kā nodrošināt ražu. Kad izdevās izaudzēt pirmo labo ražu, angļi sarīkoja pateicības svinības.

Savukārt Starptautiskā paldies diena, ko atzīmē janvārī, ir radusies pēc ANO un UNESCO iniciatīvas ar mērķi pievērst uzmanību pateicības nozīmei, jo, lai gan pateicība ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, par to bieži tiek aizmirsts. Uzsvars likts tieši uz pateicību savstarpējās attiecībās, atgādinot, ka paldies tās stiprina, vairo pozitīvu atmosfēru. Latvijā visbiežāk šo dienu atzīmē skolās gan ar pateicības vēstulēm, gan īpašiem plakātiem un jaukiem pasākumiem, bet to mēdz izcelt arī darbavietās. To­mēr es teiktu, ka Latvijā ne tik daudz pieturas pie Starptautiskās paldies dienas, kā ir izveidojušās savas tradīcijas: ir laiks, kad uzņēmumos sveic labākos darbiniekus vai īpaši izceļ darbinieku rakstura iezīmes, kas iedvesmo arī citus, piemēram, atsaucību, labsirdību, sirsnību. Ir pagasti, kur svētkos īpaši izceļ vietējo cilvēku devumu dažādās jomās.

Strādājot avīzē, es arī izjūtu, cik svarīgi ir spēt pateikt paldies un cik saņemts paldies var radīt jauku sajūtu darbam. Man vienmēr gribas pateikt paldies ikvienam novadniekam, kurš lasa “Druvu”, jo mūsu darbam ir jēga, ja ir lasītāji, kuriem laikrakstā uzrakstītais ir noderīgs, vajadzīgs, arī ikdienu papildinošs, kādreiz izglītojošs, kādreiz izklaidējošs, kādreiz pārdomas raisošs. Var novērot, ka atbilstoši interesēm atšķirīgi tiek lasīta arī avīze – kāds sāk ar sēru vēstīm, cits ar viedokļu un komentāru sadaļu, bet vēl cits – ar rakstu, kurā ir pieminēts kāds personīgi pazīstams cilvēks. Ir lasītāji, kuriem vairāk patīk pakavēties pie intervijām un garākiem, analītiskākiem rakstiem, bet ir tādi, kuri priecīgi par īsākām, lakoniskākām ziņām.

Lasītāji sarunās ar žurnālistiem nereti arī padalās, kā nonāk līdz Druvai – dažs lasa bibliotēkā, cits paprasa kaimiņienei, kura mājās saņem avīzi; ir jaunieši, ku­ri tieši pie vecvecākiem redz laikrakstu un pāršķirstot atrod tur ko saistošu. Tāpat ir ģimenes, kas abonē laikrakstu, lai uzzinātu, kas novadā notiek. Bet svarīgākais, ka avīze nestāv vientuļi uz galda, tā arī neizlasīta.

Es vienmēr esmu pateicīga arī ikvienam, kurš piekrīt sarunai ar žurnālistu. Ne vienmēr pat tie, kuru viens no uzdevumiem ir runāt ar presi, lai informētu iedzīvotājus, to labprāt dara. Bet ir cilvēki, ar kuriem neatkarīgi no jautājuma, ar kuru vēršos, saziņa ir patīkama un atsaucīga. Mani ļoti aizkustina novadnieku, kuriem iepriekš nav bijusi saskarsme ar žurnālistu, mulstošā reakcija, kad uzrunāju padalīties pārdomās par pasākumu, notikumu vai kādu citu jautājumu. Un tad jau pirmo mulsumu un pārsteigumu no­maina gatavība ļauties piedzīvojumam, ko nes saruna ar medija pārstāvi. Ir cilvēki, kuri pēc sarunas saka paldies par uzrunāšanu. Un pat pēc publikācijas atraks­ta vai piezvana, lai pateiktu paldies. Tas ļoti silda sirdi.
Katram mums ir savs dienas ritms, ir vieglākas un ir grūtākas dienas, un ir tik jauki, ka dzīves mainīgajā plūdumā mēs spējam cits citu iepriecināt ar no sirds pateiktu paldies. Paldies!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
54

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
23

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
13

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
38

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
53

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
19
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
31
15
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi