Mācās izprast un izjust barikāžu laiku

1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena atgādina par Latvijas ceļu uz brīvību. Barikāžu laiks- apliecinājums tautas vienotībai aizstāvēt savu valsti.

“Ar skolēniem ne tikai vēstures    stundās runājam par šo laiku,” stāsta Liepas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Sanda Salmiņa un uzsver, ka labāk atmiņā paliek notikumi, ja par tiem nerunājam tikai    klasē.    “Ja aizbraucam uz vietu, kas saistīta ar konkrēto tēmu un par to runājam tur, tā labāk paliek atmiņā. Tie, kuri bijuši kādā barikāžu atceres pasākumā, nākamajos gados zina par tām    krietni labāk nekā tie, kuri nav bijuši,” teic skolotāja.

Vakar pamatskolas 6.-9.klases audzēkņi bija Cēsīs un Pils laukumā. Cēsu muzeja muzejpedagoģe Evita Muceniece vadīja nodarbību par barikāžu laiku. Dega ugunskurs, sasēduši tam apkārt, skolēni    ar muzejpedagoģi pārrunāja, kas Latvijā notika pirms 1991.gada, kāpēc    Rīgā tika celtas barikādes, no kādiem materiāliem, ko nozīmē barikādes, kas ir nevardarbīga pretošanās, ko gribēja panākt Padomju Savienība…    Sadalījušies piecās komandās, skolēni risināja dažādus uzdevumus: bija jāatpazīst fotogrāfijās redzamās vēsturiskās personības, kā mēmajā šovā jāatmin vārdi “Rīga”, “sviestmaize” un citi, jānoklausās pazīstamas dziesmas, kas saistās ar brīvību un barikāžu laiku, un jāpastāsta, kādu vēsti tās pauž. Ar interesi skolēni apskatīja fotogrāfiju, kurā redzami liepēnieši pirms došanās uz Rīgu, un atpazina, kurā vietā Liepā tā uzņemta.

S.Salmiņa pastāsta, ka 6.klasei vēsturē un sociālajās zinībās ir tēma    par Latvijas vēstures svarīgiem notikumiem un skolēni nedaudz zina, kas ir Barikādes, 7.klase sāk mācīties par šo laiku Latvijas vēsturē.
“Ģimenēs, kurās vecvecāki bijuši Barikādēs, ir par to runājuši. Audzināšanas stundā tie, kuru tuvi cilvēki bijuši Rīgā, zināja pastāstīt, ko tur darījuši, kāpēc braukuši,” atklāj vēstures skolotāja.

Jevgeniju Beinaroviču no 7.klases interesē vēsture. Neviens no viņa ģimenes nav bijis uz barikādēm. “Ar barikādēm man saistās stāsts, kā visi kopā aizsargāja neatkarību,” “Druvai” sacīja Jevgenijs un izteica pārliecību, ka arī pats, ja būtu jāiet, dotos uz barikādēm.    Enija Bogdanova no 6.klases    pastāstīja: “Opis un oma bija uz barikādēm. Stāstīja, kā sēdēja pie ugunskura, sildījās, jo bija auksts, bijis arī nedaudz bail.” Enija atklāja, ka ar barikāžu laiku viņai asociējas Rīga citā gadsimtā.   

Skolēniem bija arī jāizpilda mājasdarbs – jāsagatavo un jāpaņem līdzi sviestmaizes. Tās bija tik dažādas: gan pildīts kruasāns, gan tostermaizes, gan hamburgermaizīte, graudu maizīte. Jaunieši neticīgi klausījās, ka barikāžu laikā kruasānu nebija, ka sviestmaize bija maizes rika ar desu, sieru.   

Dzerot tēju pie ugunskura, skolēni cienāja cits citu ar sviestmaizēm. Skanēja radio.

Pēc nodarbības E.Muceniece vērtēja, ka bērniem tēma nav sveša, svarīgi, ka prot salikt kopā vēsturiskos notikumus. “Ik gadu janvārī novada skolām rīkojam pasākumus. Tajos svarīgs ir ugunskurs, pie kura izrunājam būtiskākos notikumus, lai bērni saprastu, kāda bija situācija Latvijā, kāpēc cēla barikādes. Dzerot tēju, dalāmies ar sviest­maizēm, ko diemžēl ne katrs prot,” pastāsta muzejpedagoģe un uzsver, ka ikvienam būtu jāzina, ka barikāžu laiks ir no 13.līdz 27 janvārim, ne tikai 20.janvāris.