Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

"Kemperī" mukt no iznīcinātājiem?

Andris Vanadziņš
07:03
20.01.2025
160
Andrisvanadzins

Rīgā dzimušais    leģendārā fotoaparāta “VEF-Minox” radītājs Valters Caps savas dzīves laikā vairākkārt bija spiests pamest mājas, iedzīvi un doties bēgļu gaitās. Pirmais pasaules karš un Krievijas revolūcija svaidīja viņa ģimeni pa brūkošo impēriju. Pagājušā gadsimta divdesmitajos Caps kļuva par foto­grāfa palīgu Tallinā. Staipot lielās un smagās tā laika bildēšanas uzpariktes, jaunais Valters pieķērās idejai par miniatūra fotoaparāta izgatavošanu.

“Minox” fotoaparāts ar 8×11 mm uzņēmuma izmēru droši sau­cams  par sava laika tehnikas brīnumu, taču atrast tam ražotāju nebija viegli. Valters Caps bija izgudrotājs autodidakts ar astoņu klašu izglītību, un Eiropas vadošās foto industrijas kompānijas viņa piedāvājumu, iespējams, neuztvēra nopietni. Krietni tālredzīgāks par saviem rietumu kolēģiem izrādījās Rīgas Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) direktors Teodors Vītols, kurš novērtēja ģeniālā izgudrojuma potenci­ālu un  sāka organizēt tā ražošanu. Atšķirībā no mūsdienu valsts kapitālsabiedrību politiskajiem siles menedžeriem Vītols rīkojās kā īsts tautsaimnieks un godavīrs. Ražošanas iekārtas un praktiski visas fotoaparāta detaļas izgatavoja uz vietas VEF inženieri un tehniķi. Rezultāti ilgi nebija jāgaida – 1938.gadā sākās miniatūrās “VEF-Minox” fotokameras uzvaras gājiens Latvijā, Eiropā un visā pasaulē. Tas radīja apvērsumu foto industrijā, to pirka profesionāļi, amatieri un valstu slepenie dienesti. Ne velti “Minox” mazo izmēru dēļ dēvēja arī par spiegu kameru.

Plaukstas izmēra fotokamera kļuva par spožu Latvijas rūpniecības veiksmes stāstu, taču izgudrojuma lielā popularitāte radīja apdraudējumu pašam “Minox” radītājam. 1940. gadā dažas dienas pirms padomju okupācijas karaspēka ienākšanas Latvijā Capam bija steigšus jāpamet Rīga un atkal jādodas bēgļu gaitās, jo kļuva zināmi    čekas plāni ģeniālo izgudrotāju nekavējoties arestēt un pārvest uz Krieviju, lai viņa spējas izmantotu savā militārajā industrijā.

Izmisums, ko piedzīvo bēglis, kurš spiests pamest visu un vien ar koferīti  rokās doties pretī nezināmajam, bija dziļi iespiedies Valtera Capa atmiņā. Jau pēc kara, dzīvojot Šveicē, viņš izgudroja un uzbūvēja māju uz riteņiem, apdzīvojamu vieglā auto piekabi jeb mūsdienu kempera priekšteci. Lai gadījumā, ja atkal jādodas svešumā, māju varētu vest līdzi. Izgudrotājs nodzīvoja ilgu mūžu, un bēgļu gaitās viņam vairs nebija jādodas.

Vēl pirms trim gadiem,  kad Krievija  nebija sākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pieļauju, vairums no mums dzīvojām pārliecībā, ka vēstures mācības ir apgūtas un karš Eiropā  nav iespējams. Nu esam citā realitātē un jautājums, kurp un ar ko doties stundā X, iegūst gluži konkrētas aprises.

Šonedēļ drošības seminārā pulcējās novada izglītības iestāžu vadītāji. Aizsardzības ministrijas eksperts Vitālijs Rakstiņš gatavības pārbaudei ieteica izspēlēt šķietami vienkāršu situāciju – evakuēt vienu skolas mācību kabinetu. Paturot prātā, ka nav elektrības, sakaru, ūdens, ir slēgti veikali un ir pamatīgs satraukums, bet jārīkojas ļoti ātri… Vai ir kastes un līmlentes vajadzīgo lietu sapakošanai, un ko patiešām vajag ņemt līdzi, pametot ēku ārkārtas brīdī? Un vēl jau rodas pamatots jautājums – uz kuru pusi doties, glābjoties no briesmām?

Mūsdienu kara darbība atšķirībā no tā, kas notika pagājušajā gadsimtā, kad bija frontes līnija, kas lēni virzījās uz vienu vai otru pusi, ir dinamiska un neparedzama. Valtera Capa labā iecere par glābjošo māju uz riteņiem var arī nenostrādāt, jo kemperī aizmukt no iznīcinātāju un militāru dronu kāšiem varētu būt pagrūti…    Jaunā realitāte rada jautājumus, un ir vērts palauzīt galvu, lai rastu uz tiem atbildes. Katram savas, jo, kā precīzi atzīmēja drošības eksperts, valsts un pašvaldības institūcijām ārkārtas situācijā pirmām kārtām jācenšas nodrošināt kritiskās infrastruktūras darbība, savukārt iedzīvotājiem jābūt gataviem pašiem parūpēties par sevi, tuviniekiem, kaimiņiem.

P.S. Firma “Minox” Valtera Capa un VEF inženieru radīto fotokameru turpināja ražot līdz pat 2012. gadam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
14

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
13

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
37

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
53

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
31

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
28
10
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi