Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pārsteidzošā sēņu pasaule

Andris Vanadziņš
00:00
19.01.2025
283
Sporas Rihards

Attīstība. Pirmajos darbības gados “ Spora LAB” ir augusi ātri kā sēne pēc lietus, un nu jau uzņēmuma dibinātājiem pieprasījumam atbilstošas ražotnes izveidei jāmeklē plašākas telpas, atzīst Rihards Grāvis.  FOTO: Andris Vanadziņš

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos.

“Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm zināju vien to, ka mežā ir atrodamas bekas, gailenes un mušmires, bet pēdējās ēst nav ieteicams. Taču, pievēršoties plašajai un daudzveidīgajai sēņu pasaulei, uzzināju, ka ir tādas funkcionālās sēnes un austrumu medicīnā ir gadsimtus sena pieredze to sekmīgā pielietošanā. Samērā nesen tās sāka izmantot arī rietumu medicīnā.

Vispirms izveidojām savu mājas laboratoriju un audzējām sēnes pašu patēriņam, bet pamazām šis interesantais hobijs ir kļuvis par biznesu. Cēsīs, “Raiņa” kvartālā, mums ir atvērtā laboratorija, kurā pētām, audzējam, ražojam funkcionālo sēņu ekstraktu un vadām meistarklases tiem, kuri vēlas iemācīties mājās izaudzēt funkcionālās sēnes. Sākām ar ežu dižadatenes audzēšanu, tā satur vielas, kas sekmē smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu, mazina trauksmi, bet tagad jau audzējam 4 – 5 sēņu veidus. Pielietojums plašs, tās palīdz cilvēka imūnsistēmas stiprināšanā,    arī    onkoloģisko slimību ārstēšanā kā papildu līdzeklis zālēm, ir lietojamas kā antibakteriāls preparāts.

Jauns darbības virziens mums ir eksperimenti ar sēņu materiāla audzēšanu. Sadarbībā ar augst­skolu zinātniekiem mēģinām saprast, kā vienreiz lietojamu iepakošanas materiālu – putuplastu – aizstāt ar dabiski audzētu    sēņu micēliju, ko pēc iepakojuma izmantošanas var iemest komposta kaudzē, kur tas dažu dienu laikā sadalās.    Būvniecībā sēni ierasts uzlūkot kā draudu, kas var saēst ēkas konstrukcijas, taču sēņu materiāliem ir labas siltuma un skaņas izolācijas īpašības, turklāt tos var iegūt, precīzāk, izaudzēt, izmantojot bioloģiskos atkritumus – drabiņas, kafijas biezumus utt. Ir sugas ar cietu, kokainu micēliju, un eksperimentējam, lai iemācītos izaudzēt noteiktai funkcijai optimālo materiālu,” aizrautīgi par plašajām sēņu pielietošanas iespējām stāsta Rihards.

“Spora LAB” ir Latvijā vienīgais uzņēmums, kas audzē un arī ražo sēņu ekstraktus. Pagājušā gada nogalē Cēsu novada uzņēmēju forumā Rihards un Šarlote    saņēma    balvu nominācijā “Gada inovācija”. Pēc pašu vērtējuma viņi ir vēl tikai ceļa sākumā, tomēr interese par uztura bagātinātājiem no plašās sēņu pasaules palielinās, un pieprasījums pēc pamatprodukta ežu dižadatenes ir lielāks par ražošanas iespējām “Raiņa kvartāla” telpās, tāpēc uzņēmēji jau sākuši meklēt vietu plašākas ražotnes izveidei. Esošajā vietā joprojām būs atvērtā laboratorija, kurā var skatīties un mācīties, kā izaudzēt un pagatavot pārtikas piedevas, kas stiprina imūnsistēmu un uzlabo fizisko un mentālo veselību.

Vaicāts, vai sēņu pasaule ir tik plaša, ka joprojām spēj sagādāt pārsteigumus tās pētniekiem, Rihards atbild ar visai pārsteidzošiem piemēriem: “Sēnes ir daudz senāks organisms nekā cilvēks. Uz pasaules dzīvo aptuveni 12 miljoni dažādu sēņu valstij piederošu organismu. Cilvēku zināšanas par to, kā un kādi procesi notiek sēņu micēlija tīklā, vēl ir ļoti pieticīgas. Tāpēc es neuzņemtos droši apgalvot, ka mēs esam pieradinājuši sēnes, kas aug šeit siltumnīcā. Varbūt tās ir pieradinājušas mūs.

Tā ir pārsteidzoša pasaule, un tas, ko lasām mežā un saucam par sēni, ir tikai redzamā daļa, auglis. Īstā sēņu pasaule, micēlija tīklojums ir skatam apslēpts. Veselīgā meža augsnē micēlijs ir vairāk nekā puse no sastāva. Tas ir saistī­ts ar koku saknēm, un, pateicoties sēnēm, koki var sarunāties… Jā, jā, tās, protams, nav sarunas par koncertiem vai cenu atlaidēm, bet tas, ka koki šādā veidā spēj sazināties un raidīt cits citam signālus par izmaiņām vai apdraudējumiem, ir izpētīts. Tā­tad arī mežā, pateicoties sēnēm, ir sava veida internets,” smaidot secina Rihards.

Tikmēr sēnes “Raiņa kvartāla” atvērtās laboratorijas siltumnīcā turpina augt, bet “Spora LAB” ģimeniskā komanda turpina savu ceļojumu pārsteidzošajā sēņu pasaulē, balstoties uz trim pašu formulētām pamatvērtībām:

  • ilgtspēju – kas nozīmē ka ražošanā tiek rūpīgi izvērtēta procesu ietekme uz vidi un patērētāju drošību un veselību;
  • atvērtību -  laboratorijā ražotos produktus un    izejvielu avotus var digitāli izsekot no micēlija aizmetņa līdz gatavam produktam;
  • zinātnisku pieeju – audzētās sēnes izvēlētas, balstoties uz padziļināti un zinātniski pētītu bioloģiski aktīvo vielu saturu un to labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
12

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
116

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
356
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
4
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi