Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jauns gads – līdzīgi kā jauns rīts

Anna Kola
10:06
06.01.2025
167
Inita Kakis

Inita Dilāne. FOTO: no albuma

Rīts ir starts tavai dienai! Kā dienu iesāksi, tā dienu piedzīvosi! Saruna ar astroloģi INITU DILĀNI.

-Par Jauno gadu un apņemšanos – kā vērtējat paradumu šajā laikā apņemties kaut ko jaunu?

-Pēc maniem novērojumiem jaunā gada apņemšanās cilvēkiem drīz vien noplok un tiek aizmirstas jau dažas dienas pēc gadu mijas (smejas). Man nekad nav bijusi tāda apņemšanās, jo man jaunā gada sākums neko nenozīmē. Manuprāt, piepildīt apņemšanos var tikai tad, kad skaidri zina mērķi, saprot, kāpēc to vēlas, un sāk rīkoties, lai mērķi sasniegtu. Nav jāgaida tieši jauns gads. Kad jūti, ja to vajag, tad ej un dari!

-Vai horoskopi stāsta arī par cilvēku rakstura iezīmēm?

-Dzimšanas horoskopā ir ierakstīts viss, kas ar cilvēku var notikt dzīves laikā: kādās jomās strādāt, kur un kā pelnīt, talanti, prasmes un rakstura iezīmes. Taču vienmēr ir brīvā griba darīt to vai nedarīt, un, gluži kā stāvot pie luksofora, ir zaļā gaisma – ej, sarkanā – stāvi. Cilvēks var neizmantot savu resursu, potenciālās iespējas, var attīstīt un var neattīstīt savus talantus. Protams, diezgan daudz ir atkarīgs arī no izcelsmes, ģimenes, radurakstiem, tam, kādos apstākļos dzīvojis, ietekme ir citu viedokļiem un vērtējumiem. Ar to “aplīpam” jau no mazotnes un nereti pazaudējam savu patieso Es. Mācoties astroloģiju vai aizejot pie astrologa uz konsultāciju, var ieskatīties savā kodolā, savā iekšiņā un likt lietā savu potenciālu, uzdrīkstēties un pamēģināt kaut ko jaunu. Tas var būt jauns vaļasprieks, jauna profesija. Es biju pie astrologa pirms 15 gadiem, dzirdēju par sevi brīnumlietas, tajā brīdī šķita – tas nav par mani. Ja es to informāciju dzirdētu tagad, viss būtu pilnīgi par mani.

Būtība ir tajā, kādā garīgās attīstības un prāta līmenī ir cilvēks, kad saņem astrologa konsultāciju, jo astrologs balstās uz vienu un to pašu attēlu, ko var lasīt kaut pēc gadiem desmit. Dzimšanas horoskops nemainās. Tāpēc, ja profesionāls astrologs kaut ko saka un šķiet, ka tas nav par tevi, tad var būt – pagaidām vēl nav, bet pēc gadiem būs.

-Cik svarīgi ir cilvēkiem ticēt kaut kam? Vai tas dod spēku turpināt dzīvot?

-Jā, ticība dara brīnumus! Es arī ticu Dievam/ Visu­mam/ Augstākiem spēkiem, varam ­saukt, kā gribam, jo tas viss ir viens. Taču jātic arī sev, saviem spēkiem, talantiem, savām prasmēm, mērķiem. Ir jātic tam, uz ko ej! Vai es ticu astroloģijai? Es astroloģiju zinu! Tieši tāpat kā mēs zinām, ka rīt uzausīs saule vai pēc ziemas nāks pavasaris! Vai mēs tam ticam (smejas)? Mēs to zinām. Kā kāds mans draugs teica: “Es neticu astroloģijai, es ticu tev!”

-Ko pašai nozīmē astroloģiskās prognozes? Vai sekojat tām līdzi savā ikdienā?

-Nav tā, ka katru dienu skatos savā horoskopā, pa kuru ceļu doties, kurā brīdī šodien darīt to vai šo. Nē. Es savu horoskopu, planētu izkārtojumu zinu no galvas un orientējos, kas notiek, zinot šī brīža planētu koordinātes.

Nav vēlams par katru sīkumu skatīties horoskopā, kā arī jāapzinās, ka uz katru jautājumu nevar dabūt atbildi tieši tad, kad kāds to vēlas. Astrologs nevar klientu pasargāt no karmas, tā jāpiedzīvo šā vai tā. Ja esi pievīlis kādu, nošmaucies ar kaut ko, astrologs nepalīdzēs to noslēpt vai saprast, kā labāk iedzīvoties uz cita rēķina. Astroloģija neatbalsta blēdības. Es skatos savā kartē tad, kad plānojas kādi lieli darbi: projekti, sadarbības, ceļojumi.

-Kā sākās interese par astroloģiju?

-Astroloģija, horoskopi, mistika un viss noslēpumainais mani interesē kopš bērnības. Būdama divpadsmigadīga, skolas avīzē veidoju horoskopu lappusīti. Vienmēr urdīja jautājums – kā tas top “pa īstam”, kā astrologi zvaigznēs kaut ko saskata un spēj izpētīt, izanalizēt. Tolaik, nu jau gandrīz pirms 26 gadiem, nebija pieejams ne internets, ne arī kāda cita informācija, kur var apgūt astroloģiju, tādēļ, kā tas īsti notiek, palika neizzināts. Pēc maģistra grāda iegūšanas Daugavpils Univer­sitātē bija noslēdzies ļoti vērtīgs dzīves posms. Beidzās studijas, beidzās darba līgums, arī dzīvoklis, kuru īrēju, bija jāatbrīvo. Biju apjukusi, taču jutu, ka Daugavpilī savu turpmāko ceļu neredzu. 2009. gada septembrī iestājos A. Rača klasiskās astroloģijas skolā, kuru 2012. gadā absolvēju. Līdztekus mācījos arī pie citiem skolotājiem. Piecus gadus studēju Pēterburgas Astroloģijas akadēmijā, kur ieguvu profesionāla astrologa diplomu. Astrologam kā jebkuras profesijas pārstāvim nepārtraukti ir jāmācās, arī es visu laiku to daru. Un katrs cilvēks, kurš pie manis atnāk, ir mans skolotājs.

-Kas ir interesantākais, ar ko esiet saskārusies darbā?

-Es vienmēr apbrīnoju sinhronitāti, ar ko saskaros ik dienas, konsultējot klientus. Vienā nedēļā piesakās divas Santas, Sanda un Sandra. Vienā dienā divas meitenes ar diezgan retiem, bet vienādiem vārdiem. Vienā dienā trīs jautājumi par nekustamā īpašuma iegādi. Vienā dienā divas Lauvas, citā – trīs Vērši. Vienā dienā divi vīrieši ar mēnešiem Vēža zīmē. Nedēļas laikā atnāk divas meitenes – vienā dienā, mēnesī un gadā dzimušas, ar 40 minūšu starpību dzimšanas laikā, turklāt abas darbojas medicīnas jomā. Un tā var uzskaitīt un uzskaitīt… Joprojām apbrīnoju, kā darbojas enerģijas! Es mīlu savu darbu.

-Cik aktuāla ir astroloģija un natālās kartes? Vai interese par to palielinās vai mazinās?

-Palielinās. Par to liecina konsultācijas, kas ir pieprasītas, un cilvēki, kuri vēlas mācīties astroloģiju. Mācās kaut vai vismaz tādēļ, lai izprastu sevi, savus tuvākos un saprastu, kāpēc ir tā un nav tā, kā cilvēks iedomājies.

Zināt astroloģiju un prast to pielietot ikdienā ir vērtība ne jau tāpēc, lai mācētu prognozēt notikumus, bet vismaz tik daudz, lai apzinātos savu potenciālu, proti, to, kāds tu patiesībā esi, nevis to, kādu tevi veidojuši vecāki un uzlikuši kādas “programmas” un šab­lonus, kādam tev jābūt, ko drīkst, ko nedrīkst. Protams, es nerunāju par visiem…, bet ir ļoti daudz stāstu, kad vecāki bērnam izdomā profesiju vai vaļaspriekus, ko paši nav varējuši īstenot. Zinot astroloģiju vai konsultējoties ar astrologu, cilvēks izprot, kādu profesionālu virzienu izvēlēties, kā pelnīt, kur smelties enerģiju. Astroloģija ir īpaša ar to, ka mēs varam redzēt šos periodus, cik ilgi valdīs skumjais laiks un kad sāksies kaut kas labāks, jo to zināt tomēr ir ļoti vērtīgi. Protams, mēdz teikt, ka tā ir kaut kāda programma, kas nosaka, cik ilgi tev tas viss turpināsies, ka tā tevi ieprogrammē, taču, ko redzu, to saku! Astrologs spēj pavēstīt, ka šis drūmais periods neturpināsies nezin cik ilgi, pasaka, kad beigsies, dod cilvēkam cerību – saņemies, dari, un viss sakārtosies. Galvenais, saskatīt, ka ir un kad ir redzama gaisma tuneļa galā.

-Vai līdztekus astroloģijai ir arī kādi citi darbi, aizraušanās, vaļasprieki?

-Astroloģija ir mans hobijs un arī sirdsdarbs, aicinājums, mans pamatdarbs, dzīvesveids un mana ikdiena. Esmu radoša, savulaik ļoti saistīja rokdarbi, gatavoju rotaslietas, aizrāvos ar stikla, zīda un audeklu apgleznošanu, dejoju. Bet visvairāk patīk gatavot – tas ir mans hobijs, tā ir mana atpūta, piemēram, uzcept medus kūku, speķa pīrādziņus, vafeles, cepumus, ko pēc tam dāvināt sev mīļiem cilvēkiem un aizvest kā ciema kukuli pat uz ārzemēm.

-Kur gūstat sev mieru?

-Miers ir būt mājās. Taču, mājās esot, es kaut ko cepu, gatavoju, tā atpūšos. Mieru? Miers jau it kā vienmēr manī ir… Es pēc dabas esmu mierīga, nesteidzos, neskrienu “pa galvu pa kaklu”…

Mana miera un harmonijas atslēga ir kvalitatīvs miegs un tas, kā tiek uzsākta diena. Cilvēki bieži vien neaizdomājas, bet vērts pavērot, ar kādām sajūtām iesāc savu dienu! Cik harmonisks, cik steidzīgs vai cik stresains ir tavs rīts? Vai tu izvēlies tā kārtīgi pamosties vai izvēlies izlēkt no gultas, kad modinātājs ir nozvanījis jau vairākas reizes. Rīts ir starts tavai dienai! Kā dienu iesāksi, tā to piedzīvosi! Mēs jau katrs pats rakstām savu dienas stāstu ar savu enerģiju.

-Kā pati sagaidāt jaunā gada atnākšanu, un kādi plāni 2025.gadam?

-Es svinu gadu miju, man patīk svētki, bet gadu mija ir tikai cipari, kuriem cilvēks piešķīris nozīmi. Vai tas ir 31. decembris vai 1. janvāris, godīgi sakot, tam īsti nozīmes nav, arī astroloģiski. Nozīme ir tikai tam, kam mēs paši piešķiram nozīmi.

Mans Jaunais gads ir mana dzimšanas diena! Tas ir katra individuālā gada sākums, ko ir ieteicams sagaidīt. Taču tas nebūs tas laiks, ko cilvēks zina kā savu dzimšanas brīdi. Katru gadu Saule precīzi tajos grādos kā cilvēkam dzimšanas mirklī atgriežas citā stundā, minūtē, var gadīties, ka pat dienu ātrāk vai vēlāk. Jāņem vērā, ka tas var būt arī divos naktī un puspiecos no rīta. Brīnišķīgi! Šādos gadījumos tas ir vēl lielāks izaicinājums un pārbaudījums tam, vai patiešām vēlies uzlabot savu ikdienu un piepildīt savus sapņus! Piedzimšanas mirklis ir īpašs brīdis, kad patiesie nodomi, vēlmes, kuras nevienam citam nekaitē, drosmīgās izvēles tiek sadzirdētas un piepildītas. Ir ļoti svarīgi sagaidīt šo mirkli īpaši.

-Ko vēlētu citiem gadu mijā?

-Varu pačukstēt noslēpumu, ka brīnumi notiek katru dienu lielākās vai mazākās izpausmēs! Es novēlu spēt pamanīt savu sajūtu impulsus visa gada garumā. Baudīt mirkli un pateicībā novērtēt to, kas tiek dots ik dienu! Būt kopā ar saviem cilvēkiem arī ikdienā, ne tikai svētkos vai tāpēc, ka “tā vajag”. Būt ar tiem, kuri gaida tevi atnākam, ar tiem, kuri patiesi priecājas par taviem sasniegumiem. Ar tiem, kuriem patiesi interesē, kā tev klājās. Ar tiem, kuri lepojas ar tevi, atbalsta tevi neatkarīgi no tā, kāda ir tava reliģiskā piederība, profesija, sociālais statuss. Būt ar tiem, ar kuriem apskaujoties izjūti siltas, patiesi cieņpilnas prieka dzirkstis!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi