Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem.
Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība.
Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” sarunājās ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari un viņas vietnieku Aleksandru Suškinu.
Uzmanību! Balss telefonā kā tuviniekam
Krāpnieki, kas, zvanot pa telefonu un uzdodoties par policijas, kādas iestādes, dienesta vai bankas darbinieku, lai pierunātu cilvēku uz rīcību, kuras rezultātā noziedznieks tiek pie upura naudas, nav nekas jauns. Bet tagad tiek izmantota metode, kas noskatīto upuri ietekmē daudz vairāk, proti, zvana saņēmējam pazīstama, tuva cilvēka balsī tiek stāstīts par nelaimi, kurā ļoti vajadzīga parasti nelikumīga palīdzība. “Lielākoties krāpnieki zvana vecāka gadagājuma cilvēkiem. Piemēram, vecmāmiņa telefonā dzird mazmeitas balsi. Saruna ātri pārtrūkst. Pēc tam jau zvana cits cilvēks, iepazīstina ar sevi kā kāda dienesta, iestādes darbinieku. Stāsta, ka var palīdzēt mazmeitas situāciju nokārtot, tikai par to attiecīgi jāsamaksā. Un norunā, kā nauda jānogādā,” atklāj I.Randare un pastāsta pavisam nesenu notikumu. Seniorei zvanījusi it kā ļoti laba kaimiņiene, sakot, ka nonākusi nelaimē. Domājot, ka glābj kaimiņieni, pensionāre atdevusi krāpniekiem trīs tūkstošus eiro. Izmeklēšana par tādiem gadījumiem turpinās nacionālā līmenī, ir pamatotas aizdomas, ka iesaistīts mākslīgais intelekts, ar kura palīdzība tiek klonēta balss.
Šādās krāpšanās vienmēr ir runa par skaidru naudu, norāda iecirkņa priekšniece. Pēc tās vai nu atbrauc kurjers, vai banknotes jānosūta pakomātā uz norādīto adresi. “Senioriem jau sakrātais parasti domāts veselības uzlabošanai, vai tā ir tā, ko tautā saucam par bēru naudu. Krāpniekiem nav nekādu emocionālu barjeru,” tā I.Randare, pastāstot gadījumu, kā vecmāmiņa, domājot, ka glābj mazdēlu no cietuma, sagatavojusi prasīto summu, sapakojusi siltas drēbes un vēl kurjeram pateicībā par iedomāto palīdzību iedevusi simts eiro. Tikai vēlāk sapratusi, ka apkrāpta.
Vērts ģimenē ieviest “slepeno vārdiņu”
Kā rīkoties pat tad, ja tiešām ir pārliecība, ka palīdzību lūdz tuvinieks? “Pirmām kārtām noteikti nevienam nedot naudu. Vajag tūlīt zvanīt tam, kas prasījis palīdzēt, nevajag baidīties, ka traucēsiet viņu sarežģītā brīdī. Taču nevaram izslēgt, ka tiks vai jau tiek klonēti arī tālruņu numuri un cilvēks, domājot, ka piezvana tuviniekam, ir sazvanījies ar to pašu krāpnieku. Ieteiktu tuvu cilvēku lokā vienoties par kādu slepeno vārdu, ko pasaka, sākot sarunu,” pauž iecirkņa priekšniece.
Aleksandrs Suškins uzsver, ka, saņemot ziņu par tuvinieku, kas it kā iekļuvis kādā nelaimē, var zvanīt attiecīgi vai nu Valsts policijai vai tuvākajai slimnīcai. Ja tiešām būs notikums, kurā bijusi vai nu policijas, vai medicīnas iestādes palīdzība, informācija par to būs zināma. Turklāt dienesti arī paši ziņo cietušā tuviniekiem par notikušo.
Otrs veids, ko pēdējā laikā aktīvi izmanto, lai pa telefonu iespaidotu cilvēku rīkoties, lai noziedznieki piekļūtu pie viņa naudas, ir uzdošanās par mobilo sakaru uzņēmumu – “Tele2”, “LMT” – un citu jomu firmu pārstāvjiem. Šie zvanītāji runā tikai krieviski, ja lūdz pāriet uz latviešu valodu, saruna pārtrūkst.
Krāpnieku zvaniem raksturīgi, ka sarunas tiek uzturētas ļoti ilgi. Dienvidvidzemes reģiona pārvaldē reģistrēts notikums, kurā saruna ilgusi deviņas stundas. “Valsts policijas, citu valsts iestāžu, medicīnas iestāžu darbinieki nekad neuzturēs tik garu sarunu,” saka A.Suškins un skaidro, ka zvanītāja nolūks ir neļaut cilvēkam sazināties ar citiem, lai noskaidrotu, cik ticama ir situācija, par kuru stāsta krāpnieks. Cilvēku pierunā, apvārdo tik tālu, ka rezultātā ir cietušie, kas pat ņēmuši kredītus, lai izglābtu kādu tuvinieku no šķietamās nelaimīgās situācijas. Nauda tūlīt tiek pārskaitīta tālāk, tā nonāk ārvalstu kontos un ir grūti atgūstama. Kādu daļu izviltās naudas policijai izdodas atgūt, taču proporcionāli kopējām izkrāptajām summām tas nav īpaši daudz, atzīst I.Randare.
Saņemot viltus zvanu, par to vajag informēt Valsts policiju, norāda A.Suškins, tas palīdz atklāt un novērst noziedzīgos nodarījumus. Piemēram, Cēsu novadā viens tāds novērsts šīs nedēļas sākumā. “Neviens Valsts policijas darbinieks nezvanīs un neprasīs naudu, lai veiktu kādu nelikumīgu darbību,” norāda A.Suškins. “Ja tiešām kaut kas tāds notiktu, tad tūlīt jāziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam.” Un arī neviens cits valsts dienests, tāpat kredītiestādes, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, piemēram, “Latvijas Pasts”, nezvanīs un nesūtīts e-pastā vēstules, prasot cilvēkiem autorizēties savos bankas kontos ar Smart-ID vai kādiem citiem autentifikācijas līdzekļiem.
Pašlaik aktivizējušies krāpnieki, kuri sūta viltus īsziņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā par it kā piemērotu sodu. Īsziņām ir pievienotas krāpnieciskas saites, kuras atverot, tiek prasīts autentificēties ar bankas datiem. Vislielākā summa šādi izkrāpta kādai Cēsu iedzīvotājai. 11.decembrī sieviete saņēmusi viltus īsziņu, ka viņai piemērots sods. Kad sieviete bija atvērusi krāpniecisko saiti un ievadījusi prasītos datus, bija zuduši bankas kontā uzkrātie 1900 eiro.
Jautāta, vai krāpšana ir organizēta noziedzība vai individuāli noziegumi, I.Randare saka, ka to noteiks izmeklēšanas gaitā. Tiek izteiktas aizdomas, ka tā varētu būt arī hibrīdkara sastāvdaļa, lai dezorientētu iedzīvotājus.
Pārbaudīt riepas, nebūt dzērājšoferim un uzmanīties, šķērsojot brauktuvi
Līdztekus darbam ar krāpniecību atklāšanu un novēršanu Valsts policijai saspringtākas būs nākamās divas nedēļas, kad viena otrai seko daudz brīvdienu. “Šajā laikā vairāk uzraudzīsim satiksmes drošību,” atklāj A.Suškins un piebilst, ka garajās svētku brīvdienās ceļos un ielās konstatē vairāk iereibušu autovadītāju nekā ikdienā. “Iesaku svinētājiem labāk izsaukt taksometru, tas noteikti ir lētāk, nekā zaudēt tiesības un transportlīdzekli. Bet vistraģiskākais, ka, vadot automašīnu alkohola reibumā, tiek apdraudēta apkārtējo un arī paša autovadītāja dzīvība un veselība.”
Tā kā svētku laikā daudzi dodas izbraukumos, jāpārliecinās par spēkrata riepu stāvokli. Pārmērīgs nodilums vai sezonai nepiemērotas riepas ir viens no galvenajiem iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem ziemā. Sadarbībā ar CSDD Dienvidvidzemes iecirkņa veiktajā pārbaudē decembrī desmit transportlīdzekļiem bijušas prasībām neatbilstošas riepas.
Šogad, sākoties tumšajam laikam, vairāk nekā iepriekšējos gados bijis satiksmes negadījumu, kuros transportlīdzeklis uzbraucis gājējiem. Traģisks notikums bija 17.decembra vakarā ap plkst.17.20, kad Drabešu pagastā uz Vidzemes šosejas kravas automašīna “Scania” ar piekabi uzbraukusi gājējai, kura notikuma vietā gājusi bojā.
A.Suškins atgādina, ka katram satiksmes dalībniekam jāuzņemas sava atbildība, arī gājējam kā neaizsargātākajam. Pirms brauktuves šķērsošanas noteikti jāpārliecinās, ka autovadītājs viņu redz.
Taču pagājušajā nedēļā Cēsīs sievieti uz gājēju pārejas notrieca gaišā dienas laikā. Te policijas pārstāvji bilst, ka, kaut reti, ir gadījumi, kad autovadītāja veselības stāvoklis vairs neatbilst spēkrata vadīšanai. Iespējams, izsniedzot medicīnisko izziņu, speciālistiem cilvēka veselības stāvokli vajadzētu vērtēt individuālāk, vairāk ņemot vērā personas vecumu, vai, ja ir kāda nopietna slimība, tās iespējamo gaitu, un izziņu izsniegt īsākam termiņam.