Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Ainava pirms Ziemassvētkiem

Sallija Benfelde
10:18
07.12.2024
40
Sallija Benfelde

Par Ziemassvētkiem mēdz teikt, ka miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Šogad var cerēt, ka nākamais gads būs mierīgāks, bet, protams, garantiju nav.

Ārkārtas Bundestāga vēlēšanas Vācijā nākamā gada februārī, Francijas valdības krišana, protesti Gruzijā, spriedze Mol­dovā un Rumānijā, nenoteiktība pirms jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā, pilsoņu karš Sīrijā un karš Ukrainā – politiskā ainava pasaulē ne tuvu nav mierīga un līdzsvarota.
NATO dalībvalstis sākušas apspriest scenāriju kara izbeigšanai Ukrainā, raksta Bloomberg. Viens no variantiem esot demilitarizētās zonas izveidošana frontes līnijā, to kontrolētu Eiropas valstu bruņotie spēki. Tajā pašā laikā tupinās miera sarunu apspriešana dažādās valstīs un līmeņos, un, ļoti iespējams, ka tās sāksies, par spīti tam, ka nav scenārija, kurš varētu garantēt okupēto teritoriju atdošanu Ukrainai. Vēl vairāk – nav nekādu garantiju, ka Krievija ievēros jebkādus līgumus un vienošanās un pēc kāda laika atkal neuzbruks Ukraini vai kādai citai valstij. Kā zināms, līdz šim Krievija nav ievērojusi neko un ir pārkāpusi visas konvencijas, vienošanās un līgumus. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rute cenšas panākt, lai bruņojuma piegādes Ukrainai tiktu palielinātas. Tikmēr ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons 4. decembrī noraidīja Baidena administrācijas prasību iekļaut likumprojektā daļu – 24 miljardus dolāru no tā papildu finansējuma, ko Baidens grib vēl šogad piešķirt Ukrainai. Likum­projekts par papildu tēriņiem Kongresam jāpieņem līdz 20. decembrim, bet Džonsons saka, ka Baidens neko tādu nevar darīt, jo ir jaunais prezidents, lai tas lemj par atbalstu Ukrainai, viņš, spīkers, negrib nekādu papildu finansējumu Ukrainai. Īsi sakot – lai Baidens “pastāv pie ratiem”, jāsagaida Trampa apstiprināšana amatā, un tad jau redzēs.

Manuprāt, minētās pretrunas, politiskās krīzes un iebildumus nevar vienkārši “norakstīt” uz to, ka politiķi nesaprot, ko dara. Pamatā minētajās valstīs viņi vairāk vai mazāk cenšas ievērot to, kas patīk vai nepatīk vēlētājiem. Un tad lielais jautājums ir, kas ietekmē vēlētāju prātus?

Krievijas Federācijas līdzekļu arsenāls savu interešu aizstāvībai un īstenošanai ir plašs. Protams, Krievijas izlūkdienests nav visvarens, bet prot izmantot jebkuru situāciju, lai radītu ilūziju par savu varenību. Un arī šī ilūzija darbojas kā hibrīdkara kareivis. Publiski pieejamie dati liecina, ka no 2022. gada sākuma līdz 2023. gada oktobrim gandrīz 700 Krievijas diplomātu tika izraidīti no Eiropas valstīm. Tomēr nav noslēpums, ka Krievijas aģenti paplašina un aktivizē darbību, pielāgojas jaunajai situācijai. Dažādu valstu reakcija uz draudiem ir tieši atkarīga no ģeogrāfiskās atrašanās vietas: jo tālāk no Krievijas, jo mierīgāka tā ir. Bet šis princips ne vienmēr darbojas, jo ir valstis ar īpašu riska pakāpi. Un pamatota ir reizēm arī publiskajā telpā izskanējusī politiķu un Rietumu izlūkdienestu pārstāvju atziņa, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir iznīcinājis pašreizējo drošības arhitektūru Eiropā. Ļoti liela Krievijas specdienestu uzmanība tiek pievērsta darbam informācijas telpā, jo īpaši sociālajos tīklos. Un Latvija nav izņēmums. Ir vērts to atcerēties, jau šogad skatoties un klausoties dažādu Latvijas politiķu solījumus un paziņojumus, kā viņi, piemēram, rūpēsies par Rīgu, ja uzvarēs nākamā gada pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
5

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
33

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
52

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
57

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
31

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
45

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
11
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
17
5
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
37
56
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi