Igaunijas Valsts probācijas dienesta darbinieki viesojās Cēsīs, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi starpinstitūciju sadarbībā darbā ar notiesātām personām, īpaši akcentējot darbu ar bīstamiem likumpārkāpējiem.
Igauņi iepazina Valsts probācijas dienesta Cēsu nodaļas darbu, tikās ar sabiedriskā darba devēju kriminālsoda izpildē, apmeklēja Cēsu Audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem.
Valsts probācijas dienesta Vidzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Cēsu nodaļas vadošais probācijas speciālists-nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš “Druvai” sacīja: “Sabiedriskais darbs ir kriminālsods, kura ieviešana Latvijā sākās vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, sākotnēji to izpildi organizēja pašvaldība. 2004. gadā izveidojot Valsts probācijas dienestu, bija paredzēts, ka sabiedriskā darba izpildi pārņemsim, ko arī izdarījām. Esam guvuši vērtīgu pieredzi, ar ko esam dalījušies Ukrainā, Modovā, Gruzijā un tagad arī ar igauņiem. Arī ar starpinstitūciju sadarbības formātu, kāds izveidots kopš 2011.gada, varam būt lepni Eiropas mērogā. Sanāksmē tiekas vairāku institūciju speciālisti, profesionāļi ar mērķi uzlabot darbu ar dzimumnoziegumus izdarījušām personām, kā arī pilnveidot cietušo aizsardzību. Tagad metode ir nostiprināta Latvijas Sodu izpildes kodeksā, tāpēc sanāksmes notiek, arī strādājot ar citiem – nepilngadīgajiem, vardarbību veikušajiem, notiesātajiem, kuriem ir konstatēts augsts risks atkārtota nozieguma izdarīšanai, un arī mūsu darba ikdienā parādījušos specifisku problēmu – radikalizāciju. Arī igauņi šo darba metodi ir sākuši attīstīt, un mūsu pieredze viņiem lieti noder.”
Igaunijas Valsts probācijas dienesta darbinieces Pirje Lehtna un Kaja Krivana “Druvai” apliecināja, ka ļoti vērtīgi ir iepazīt, kā strādā kaimiņos, jo esam ar līdzīgu mentalitāti un redzējumu.
Pirje Lehtna uzsvēra, ka ļoti redzama Latvijas Valsts probācijas dienesta darbinieku augstā motivācija un iedvesma, savukārt Kaja Krivana novērtēja darbinieku spēju emocionāli balstīt citam citu, kas šādā darbā ir ļoti svarīgi. Igaunietes atzinīgi vērtēja Latvijā izveidoto starpinstitūciju sadarbību, secinot, ka daudz ko dara līdzīgi, bet labprāt pārņemtu praksi, ka arī klients, kas tiek izvērtēts sanāksmē, personīgi piedalās tikšanās reizē. Pirje Lehtna paskaidro, ka Igaunijā klientu informē par sanāksmi, bet līdz šim nav praktizēta viņa piedalīšanās: “Latvijas prakse palīdz labāk izprast klientu un viņa vajadzības, līdz ar to iespējas palīdzēt. Tāpat ļoti svarīga ir cietušo aizsardzība, kas tiek praktizēta pie jums.” Kaja Krivana uzsver, ka tieši starpinstitūciju sadarbība palīdz sasniegt labākus rezultātus.
Smaga tēma ir mūža ieslodzījums, ko piespriež par sevišķi smagiem noziegumiem. Igaunijas pārstāves pastāstīja, ka pēdējos trīs četros gados valstī ir atbrīvoti septiņi uz mūžu ieslodzītie pēc tam, kad viņi cietumā pavadījuši vairāk nekā 25 gadus. Jānis Zārdiņš paskaidroja, ka arī Latvijā uz mūžu notiesātie ir vērsušies ar lūgumu viņus nosacīti atbrīvot pirms termiņa, bet līdz šim neviens lūgums nav apstiprināts. Kaja Krivana dalījās, ka darbā ar šādiem cilvēkiem nav bijis būtisku problēmu. Un Pirje Lehtna papildināja: “Darbs ar šiem cilvēkiem sākas vēl pirms viņu došanās brīvībā. Visbūtiskākais ir sociālā darbinieka, kā arī reliģisko organizāciju pārstāvju, kas darbojas cietumā, paveiktais. Atbrīvotajiem ir liela motivācija pierādīt sev un sabiedrībai, ka viņi šo iespēju tiešām vēlas izmantot. Daļai ir tuvinieki, kas var palīdzēt uzsākt dzīvi ārpus cietuma, daļai vajadzīgs rehabilitācijas centrs. Šīm personām dzīve būtībā jāsāk no jauna, tik daudz kas ir mainījies.” Kaja uzsver, ka tieši komandas un starpinstitūciju darbs ir neatsverams: “Kopā varam sasniegt vēlamo rezultātu. Gan ieslodzījumā, gan pēc atbrīvošanas nosacīti atbrīvotajam ir svarīgs cilvēciskais kontakts. Nozīme ir ne tikai noziegumu izdarījušā sodīšanai, bet arī izpratnei, kāpēc viņš tā ir rīkojies, lai būtu iespējams palīdzēt mainīt savu dzīvi – ne tikai neizdarīt pārkāpumu atkārtoti, bet arī spēt tikt ar savu dzīvi galā, to uzlabot.”
Igaunijas pārstāves arī izcēla Cēsu mazpilsētas šarmu, kas vedina atbraukt ne tikai darba darīšanās. Pirje Lehtna: “Cēsis ir ļoti jauka, maza pilsēta, kur ir sirsnīgi cilvēki, kas mūsu ļoti jauki uzņēma.” Kaja Krivana: “Jums te ir tik daudz, ko izrādīt, tāpēc prieks, ka to tiešām arī darāt.”