Cēsu Izstāžu namā vēl arī nākamnedēļ var apskatīt konkursam “Cēsu novada mākslas gada balva 2024” iesniegtos darbus un iepazīties ar tiem, kurus visaugstāk novērtējusi gan žūrija, gan skatītāji.
36 dažādu nozaru, paaudžu profesionālie mākslinieki, kurus vieno Cēsu novads, ar darbiem, kas tapuši pēdējā gada laikā, veidoja daudziem skatītājiem neatkārtojamu izstādi. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula, uzrunājot balvas pretendentus, uzsvēra, visus darbus vieno trauksmaini un enerģētiski piepildīti motīvi.
Žūrija lēma Zelta balvu šogad piešķirt tēlniecei Annai Eglei par skulptūru “Trejdeviņu koks”. Sudraba balvas saņēma māksliniece Kristīne Rozenberga par darbu “Pastniece un Latvijas Pasta ritenis” un Filips Dadzītis par “Monohromo vasaru”. Savukārt Skatītāju balvu saņēma Līva Graudiņa par gleznu “Gaismas atmiņa”. Darbus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Dr. art. Elita Ansone, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristians Brekte un gleznotāja, Mg. art. Anna Baklāne. A. Baklāne pērn Cēsu novada konkursā ieguva Sudraba balvu.
Zelta balvas saņēmēja Anna Egle “Druvai” atzina, ka ir aizkustināta un apbalvojums jaunai māksliniecei ir liels ieguvums. Viņa atklāj, ka skulptūra mudina ļauties fantāzijai, bet māksliniece cer, ka tā spēs radīt dvēseles mieru, dot spēku, iedvesmu uzdrošināties iet savu ceļu. Darbs ir abstrakts, katrs tajā ierauga kaut ko citu. “ Ir nenovērtējami, ka tāda izstāde tiek rīkota. Te var redzēt, kādi cēsnieki esam, ko kurš dara,” teica A.Egle.
Kristīne Rozenberga uzsvēra: “Man svarīga ir mana pilsēta un tas, kas tajā notiek , tāpēc ir glezna “Pastniece un Latvijas Pasta ritenis”.”
Pārsteigts par balvu bija Filips Dadzītis. “Tie ir vasarā plenērā ar ogli radītie zīmējumi. Gan pie jūras, gan mājas pagalmā. Tapa 20 dažāda formāta darbi, izstādē ir astoņi,” pastāstīja Filips un atzina, ka konkursa vērtējums ir neticams. Filips Cēsu Mākslas skolā mācījās pie Viļņa Kļaviņa, tagad ir J.Rozentāla Mākslas vidusskolas audzēknis un domā studēt Mākslas akadēmijā tēlniecību.
Cēsu Izstāžu nama vadītāja Ilze Zicāne-Dreimane atklāja, ka apmeklētāju ir apmēram tikpat, cik iepriekšējai izstādei, bet rudens, ziemas sezonā tā ir viena no apmeklētākajām. “Mākslas gada balvas izstāde ir tā, kur skatītāji nesteidzas, jautā par māksliniekiem, vērtē, salīdzina. Izstāde kopā pulcē ne tikai māksliniekus, arī cēsniekus. Viņi nāk, lai redzētu pazīstamu, gan jauno, gan pieredzējušo, darbus,” uzsvēra Izstāžu nama vadītāja un pauda gandarījumu, ka ļoti daudzi iesaistījās balsošanā par Skatītāju balvu. To varēja izdarīt gan Izstāžu namā, aizpildot anketu, gan tiešsaistē. “Ne viens vien atzina, ka izstaigājis izstādi, patikuši vairāki darbi, bet nevar izšķirties nobalsot par vienu. Pārdomājot to izdarīja tiešsaistē. Par Skatītāju balvu sacentās četri mākslinieki, un balsojumā viņus šķīra vien pāris balsis. Turklāt viņiem balsu bija krietni vairāk nekā citiem,” pastāstīja I.Zicāne-Dreimane.
“Cēsu novada mākslas gada balvu” iedibināja 2020. gadā. Izstādes – konkursa mērķis ir parādīt novadnieku -profesionālo mākslinieku veikumu un sniegt atbalstu radošajā darbā. Zelta balvas ieguvējs saņem 700 eiro, Sudraba balvas – 500, bet Skatītāju balva ir 300 eiro. Izmaksājot naudas balvu, tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodok- lis.
“Izstāžu namā novada mākslas izstādes bijušas vienmēr, savu reizi plašākas, savu klusākas. Ar gada balvu bija doma cēsniekus atsaukt mājās, parādīt, ko dara, kādu ceļu iet mākslā. Tas ir izdevies,” ar gandarījumu sacīja bijusī ilggadējā Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska.
Komentāri