Aizvadītajos valsts svētkos svinīgās sanāksmēs Rīgā un novadu dežūrdaļās sveikti labākie Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki.
VUGD priekšnieks pulkvežleitnants Andris Kellijs uzsver – ar šiem apbalvojumiem izsakām pateicību kolēģiem, kas snieguši ieguldījumu VUGD izvirzīto uzdevumu īstenošanā, izrādījuši drosmi, priekšzīmīgi pildījuši dienesta pienākumus un sasnieguši labus darba rezultātus.
Apbalvoto vidū arī vairāki VUGD Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji. Ar VUGD otrās pakāpes apbalvojuma zīmi “Par priekšzīmīgu dienestu” apbalvots vada komandieris virsleitnants Rolands Žoluds. Ar trešās pakāpes apbalvojuma zīmi “Par priekšzīmīgu dienestu” apbalvots kaprālis Renārs Briedis. Ar Goda rakstu apbalvots seržants Guntars Irbe. Savukārt VUGD Pateicību saņēma kaprālis Raimonds Zariņš.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Raimonds Zariņš pieteicās pirms pieciem gadiem. Kā pats atceras, pēc paziņu ieteikuma. Un glābēja darbs viņu tā aizrāvis, ka nožēlojot vien to, ka nepieteicās dienestā agrāk. “Man tiešām patīk šis darbs, jo tā ir iespēja darīt labu, palīdzēt cilvēkiem. Reizē tas ir arī patriotisks pienākums, jo militāra apdraudējuma gadījumā glābēji tāpat kā karavīri būs aizstāvju pirmajā rindā. Tāpēc mēs regulāri mācāmies, trenējamies, pilnveidojam prasmes,” stāsta Raimonds. Viņš pats ir speciālists ar plašu prasmju arsenālu. Līdztekus pamatpienākumiem kļuvis arī par autovadītāju un ūdenslīdēju. “ Glābēja darbs uz ūdeņiem ir specifisks. Glābēji ūdenslīdēji ir Liepājā, Rīgā un Cēsīs, tāpēc man glābt vai arī meklēt un izcelt noslīkušos jādodas uz Vidzemes un arī Latgales ūdeņiem. Tas prasa nopietnu fizisko un arī psiholoģisko sagatavotību, jo nirt ziemā zem ledus un vēl upē, kur ir straumes, nav īpaši omulīgi. Tomēr, uzvelkot ūdenslīdēja tērpu un sākot strādāt, paša emocijas, jā, arī bailes gaist. Daru savu darbu, metodiski pārmeklēju ūdenstilpi un koncentrējos tikai uz to,” atklāti par savām izjūtām stāsta glābējs.
Tuvojas ziema, un uz upēm, ezeriem un dīķiem līdz ar pirmo ledu ( vai pat pirms tā) parādīsies bļitkotāji… Raimonds bilst, ka pirmais ledus ir ļoti mānīgs, vietām tiešām šķiet, ka tas ir biezs un drošs iešanai, bet turpat blakus, piemēram, pie niedrēm, tas var būt plāns un nelaime notiek ātri.
Ekstrēmas situācijas nākas piedzīvot, arī braucot dzēst ugunsgrēkus vai steidzot palīdzēt ceļu satiksmē cietušajiem. Atmiņā spilgtāk palicis viens gadījums. “Pirms vairākiem gadiem braucām dzēst ugunsgrēku Vaives pagastā. Kad ieradāmies, māja dega pilnā platībā, bet iekšā bija cilvēks. Ar kolēģi iegājām degošajā ēkā, piedūmojums tāds, ka redzēt nevarēja neko, tomēr atradām sievieti, izcēlām pa logu, izkāpām paši, un pēc dažām sekundēm notika eksplozija,” dramatisko epizodi atstāsta Raimonds un smaidot piebilst: “Bet mājās, ja bērns iegriež pirkstā un parādās asinis, es gandrīz ģībstu, un sieva brīnās, kā spēju strādāt, izbraucot uz satiksmes negadījumiem. Darbā esmu cits cilvēks, un ekstrēmās situācijās uztvere ir saasināta un bezkaislīga. Tiek fiksēta situāciju – tur degviela, eļļa izlijusi, vajag smiltis, lai var droši strādāt. Lai palīdzētu cietušajam un pasargātu sevi un komandas biedrus, ir jāsaglabā miers un vēss prāts. Skriešana pa galvu pa kaklu nepalīdz. Savukārt atgūties pēc smagākiem izbraukumiem labi palīdz vīru melnais humors, bez tā šajā dienestā būtu grūti saglabāt psiholoģisko līdzsvaru.”
Tuvojas Ziemassvētki, ko vajadzētu likt aiz auss, dedzot svecītes Adventes vainagos un eglītēs? “Tā ir skaista tradīcija, kas rada prieku lieliem un maziem, mums tas mēdz būt arī nemierīgs laiks, jo uguns, ja to nepieskata, rada postu. Ieteikums vienkāršs – neatstāt iedegtas sveces, un arī krāsaino spuldzīšu virtenes promejot vajadzētu izslēgt,” iesaka glābējs Raimonds Zariņš.
Komentāri