Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam.
Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais. Ekonomikas ministrija apstiprina, ka oktobrī bija cenu kāpums pārtikai, kas bijis straujākais kopš 2007. gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visu gadu. Oktobrī cenas pārtikai pieaugušas par 1,6 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Dārgāki kļuva ne tikai svaigi dārzeņi un augļi, bet būtiski arī piens un sviests, maize, mājputnu gaļa, svaigas zivis. Savukārt lētāki esot kļuvuši kartupeļi un cukurs.
Varam dusmoties, neizpratnē raustīt plecus, bet esam punktiņš lielajā pasaulē, kurai ne gala, ne malas, un katrs vējiņš to iezīmēto punktiņu var papūst. Oktobrī pārtikas produktu cenas pasaulē turpināja pieaugt – mēneša laikā par 2 %, bet gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada septembri, tām bija vērojams kāpums par 5,5 %. Oktobrī pieauguši visu galveno pārtikas produktu grupu cenu indeksi, izņemot gaļu. (Patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs.) Kopējā cenu indeksa kāpumu oktobrī galvenokārt noteica straujš augu eļļu cenu indeksa kāpums. Tas palielinājās piekto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot divu gadu augstāko līmeni. Mājputnu gaļas cenas nedaudz samazinājās, to ietekmēja lielākas eksporta piegādes no pasaules lielākajiem ražotājiem. Otro mēnesi pēc kārtas oktobrī pieauga kviešu cenas, galvenokārt atspoguļojot bažas par nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas ietekmē ziemāju sējumus lielākajās ziemeļu puslodes eksportētājvalstīs, turklāt augšupvērstu spiedienu uz cenām radīja arī neoficiāla cenu minimuma atkārtota ieviešana Krievijā un pieaugošā spriedze Melnās jūras reģionā. Un tā tālāk. Esam tur, kur esam, un jādzīvo laimīgi.
Arī valdošā koalīcija gadiem uzklausa sabiedrības bažas par pārtikas cenām veikalos. Allaž atteikts, ka tirgotāji liek pārāk augstus procentus, ka zemnieki nespēj nodrošināt apjomus. Nupat koalīcijas partijas vienojušās strādāt, lai mazinātu pārtikas cenas lielveikalos. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics gan paskaidrojis, ka pašlaik vēl nav skaidrs, kādi risinājumi tieši tiks izmantoti, lai mazinātu pārtikas cenas, taču “ir vienota izpratne, ka Latvijā īsts brīvais tirgus starp lielveikaliem neeksistē, pārtikas cenas daļēji ir nepamatotas”. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) solījis, ka “rezultātā jāiegūst iedzīvotājiem – pārtikas patērētājiem”. Plānos ir novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Kaut kas it kā, vismaz pie viena galda, ir apspriests. Šajā reizē vismaz publiski neizskan, kāpēc valdība neko nevar izdarīt, jo ir taču brīvais tirgus, konkurence. Klausīsimies tālāk.
Starp citu, domājot par pārtikas cenu samazināšanu, vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās. Ak, Dievs! Un tas jādzird pēc tam, kad sabiedrības sašutuma ugunīs izskanējusi ziņa, ka Saeimas pārtikas pašapkalpošanās kioskā, kuru atklāja patriotu mēnesī, tirgo jogurtu no Lietuvas, burkānus no Portugāles, saldējumu no Francijas, vistas desiņas no Polijas… un citus ārzemju produktus. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādījis, ka nav saprotams, kā var pieļaut situāciju, ka kioskā izvietotie piena produkti nav Latvijā ražoti. Tāpat visiem produktiem, kas ir Latvijai raksturīgi, jābūt ar Latvijas izcelsmes zīmi.
“Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs, ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti,” atgādinājis J.Šolks.
Dīvaini – valdība spriež vienu, Saeimas mājā dara pa savam. Kā īsti būs, rādīs laiks. Gan jau piedzīvosim.
Komentāri