Vecpiebalgas Muižas koris ar koncertu “Pavasara rasa rudens saulē” nosvinēja 15.jubileju.
Tā scenāriju veidoja diriģents Jānis Rijnieks, atklājot sajūtu mūzikā un savā dzejā. Koncertā uzstājās arī jauktais koris “Madona”, Praulienas pagasta jauktais koris un jauktais koris “Pie Gaujas” . Koris izpildīja desmit dziesmas, tikai vienu no agrākā repertuāra. Zāle bija klausītāju pilna, vēlākiem nācējiem bija jāstāv kājās.
“Pirms 15 gadiem Latvijā bija krīze. Martā iesniedzām projekta pieteikumu Vecpiebalgas muižas remontam. Jūnijā tika izveidots Vecpiebalgas novads. Finansiālā situācija pagastā un jaunajā novadā bija ļoti sarežģīta. Citos novados amatiermākslas kolektīvu darbība tika ierobežota,” ekonomisko situāciju raksturo Inešu pagasta, vēlāk Vecpiebalgas novada vadītāja Ella Frīdvalde-Andersone un uzsver: “Kad tautas nama vadītāja ierosināja, ka vajadzētu dibināt kori, šaubu nevienam nebija. Muižai piederas koris.” Viņa atklāj, ka par ieceri šajā laikā dibināt jaunu kolektīvu skeptiski bijuši daudzi.
Kora dibināšana labā atmiņā Sarmītei Beķerei, toreiz tautas nama vadītājai. Viņa atzīst, ka doma par kori bijusi jau krietni agrāk, bet kaut kā neizdevies. “Vispirms izrunājos ar pagasta vadību, bija atbalsts, atlika aicināt dziedātājus,” stāsta S.Beķere. Viņa brauca pa mājām, uzrunāja dziedātājus. “Ja kāds teica, ka padomās, piezvanīs, bija skaidrs, ka nenāks. Inesiešu bija maz, braucu uz Vecpiebalgu. Korī sanāca lielākoties vecpiebaldzēni.”
Dziedātāji bija, bet vēl sarežģītāk bija atrast diriģentu. Tautas nama vadītāja aptaujāja daudzus, ieinteresēt neizdevās. “Tad kāds ieteica Jāni Sējānu. Jānis piekrita braukāt no Jūrmalas. Nu vairs atlika tikai dziedāt,” stāsta S.Beķere un piebilst, ka uzreiz arī bija skaidrs, ka būs Vecpiebalgas Muižas jauktais koris.
Kora prezidente Ilze Kaparkalēja atceras, ka uz pirmo mēģinājumu koristes diriģentam nesušas gladiolas. “ Satikāmies pils zālē. Tā izskatījās bēdīga – pelēcīgas sienas, sēdējām uz koka soliem, dēļu grīda čīkstēja,” atmiņās kavējas koriste, bet Daiga Šatrovska, kura ar nelielu pārtraukumu korī dzied 15 gadus, pastāsta: “J.Sējāns sāka strādāt ar mums kā profesionāliem dziedātājiem. Ar pietāti, inteliģenci panāca rezultātu un uzlika kvalitātes latiņu. Pirmā apgūtā dziesma “Mīla ir kā uguns” aizvien ir repertuārā. Satikāmies septembrī, un jau valsts svētkos bija pirmais koncerts.”
Pēc dažām sezonām bija skaidrs, ka J.Sējāns nevar izbraukāt uz mēģinājumiem. Par Muižas kora diriģentu kļuva Vecpiebalgas vidusskolas skolotājs Jānis Rijnieks. Viņš jau dažkārt bija korim palīdzējis koncertos. Inešu tautas nama koris bija stabils, bet tāpat kā citur laukos daudzi šajos gados devās prom arī no Vecpiebalgas un Inešiem. Pēc 2013.gada Dziesmu svētkiem rudenī uz mēģinājumu atnāca koristes un viens korists. “Tā bija diriģenta uzdrošināšanās, viņš noteica – mēģināsim,” atceras D.Šatrovska.
Tā tapa Vecpiebalgas muižas sieviešu koris. Tā sastāvs pa šiem gadiem maz mainījies. “Jauktajā korī ir divas sieviešu balsis, tagad dziedam četrās, dziedātāju mazāk. Ir atnākušas jaunas. Pamēģināja, saprata, ka par grūtu. Lai iemācītos dziesmas, ir jāiegulda darbs. Jādzied arī tās, kuras sākumā neiet pie sirds, bet, kad iemācās, dzird, kā skan, iepatīkas,” pārdomās dalās I.Kaparkalēja.
Koristes uzsver, ka kora veiksmes atslēgas turētājs ir diriģents. J.Rijnieks teicis, ka Vecpiebalgas Muižas korim ir raksturīga stabilitāte, atbildības sajūta un spēja mobilizēties pirms koncerta.
“Korī ir labvēlīga, sirsnīga gaisotne. Lielāka daļa dziedam ilgus gadus, labi pazīstam cita citu. Neviens mēģinājums nepaiet bez smiekliem, smejamies pašas par sevi,” stāsta I.Kaparkalēja, savukārt D.Šatrovska uzsver, ka diriģenta smalkais humors spēj uzmundrināt ikvienā situācijā.
Pēc jubilejas koncerta kora prezidente bija gandarīta un pateicīga draugiem , kuri palīdzēja piepildīt svētkus un sagādāja ne mazums pārsteigumu. Koris “Pie Gaujas” uzdāvināja četrus rožu krūmu stādus, lai pavasarī iestāda iepriekšējā ziemā pils priekšā izsalušo vietā. Uz Rožu svētkiem vasarā tie noteikti ziedēs.
“Ir prieks, ka koris aizvien dzied. Esmu pārliecināta, kaut neliels, bet dziedās,” saka S.Beķere. Viņai piekrīt E.Frīdvalde-Andersone, bet Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna uzsver, ka vietējā kultūras dzīve nav iedomājama bez Vecpiebalgas Muižas sieviešu kora. “Ar kori viegli sadarboties, allaž atsaucīgi, gatavi piedalīties. Diriģents ir darbīgs, radošs, tas piesaista dziedātājus, rada vēlēšanos būt kopā un dziedāt. Muižas koris ir stabila vērtība ne tikai Piebalgā,” saka Z.Ruicēna. Viņas pārziņā ir arī Inešu tautas nams, un koristes Zigrīdu iesaukušas par labo audžumāti.
Vecpiebalgas Muižas korim tūlīt piedalīšanās Valsts svētku koncertā Vecpiebalgā, tad jau pavisam tuvu Ziemassvētki, pēc tam draudzības koncerti, vasaras kultūras notikumi un jaunas dziesmas.
Komentāri