Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vecpiebalgas Muižas  koris jubilejā

Sarmīte Feldmane
00:00
17.11.2024
257
Muizas Koris1

Jubilejā. Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris ar diriģentu Jāni Rijnieku. FOTO: no albuma

Vecpiebalgas Muižas koris ar koncertu “Pavasara rasa rudens saulē” nosvinēja 15.jubileju.

Tā scenāriju veidoja diriģents Jānis Rijnieks, atklājot sajūtu mūzikā un savā dzejā. Koncertā    uzstājās arī jauktais koris “Madona”, Praulienas pagasta jauktais koris un    jauktais koris “Pie Gaujas” . Koris izpildīja desmit dziesmas, tikai vienu no agrākā repertuāra. Zāle bija klausītāju pilna, vēlākiem nācējiem bija jāstāv kājās.

“Pirms 15 gadiem Latvijā bija krīze. Martā iesniedzām projekta pieteikumu Vecpiebalgas muižas remontam. Jūnijā tika izveidots Vecpiebalgas novads. Finansiālā situācija pagastā un jaunajā novadā bija ļoti sarežģīta. Citos novados amatiermākslas kolektīvu darbība tika ierobežota,” ekonomisko situāciju raksturo Inešu pagasta, vēlāk Vecpiebalgas novada vadītāja Ella Frīdvalde-Ander­sone un uzsver: “Kad tautas nama vadītāja ierosināja, ka vajadzētu dibināt kori, šaubu nevienam nebija. Muižai piederas koris.” Viņa atklāj, ka par ieceri šajā laikā dibināt jaunu kolektīvu skeptiski bijuši daudzi.

Kora dibināšana labā atmiņā  Sarmītei Beķerei,  toreiz tautas nama vadītājai. Viņa atzīst, ka doma par kori bijusi jau krietni agrāk, bet kaut kā neizdevies. “Vispirms izrunājos ar pagasta vadību, bija atbalsts, atlika aicināt dziedātājus,” stāsta S.Beķere. Viņa brauca pa mājām, uzrunāja dziedātājus. “Ja kāds teica, ka padomās, piezvanīs, bija skaidrs, ka nenāks. Inesiešu bija maz, braucu uz Vecpiebalgu. Korī sanāca lielākoties  vecpiebaldzēni.”

Dziedātāji bija, bet vēl sarežģītāk bija atrast diriģentu. Tautas nama vadītāja aptaujāja daudzus, ieinteresēt neizdevās. “Tad kāds ieteica Jāni Sējānu. Jānis piekrita braukāt no Jūrmalas. Nu vairs atlika tikai dziedāt,” stāsta S.Beķere un piebilst, ka uzreiz arī bija skaidrs, ka būs Vecpiebalgas Muižas jauktais koris.

Kora prezidente Ilze Kaparkalēja atceras, ka uz pirmo mēģinājumu koristes diriģentam nesušas gladiolas. “ Satikāmies pils zālē. Tā izskatījās bēdīga – pelēcīgas sienas, sēdējām uz koka soliem, dēļu grīda čīkstēja,” atmiņās kavējas koriste, bet Daiga Šatrovska, kura ar nelielu pārtraukumu korī dzied 15 gadus, pastāsta: “J.Sējāns sāka strādāt ar mums kā profesionāliem dziedātājiem. Ar pietāti, inteliģenci panāca rezultātu un uzlika kvalitātes latiņu. Pirmā apgūtā dziesma “Mīla ir kā uguns” aizvien ir repertuārā. Satikāmies septembrī, un jau valsts svētkos bija pirmais koncerts.”

Pēc dažām sezonām bija skaidrs, ka J.Sējāns nevar izbraukāt uz mēģinājumiem. Par Muižas kora diriģentu kļuva Vecpiebalgas vidusskolas skolotājs Jānis Rijnieks. Viņš jau daž­kārt bija korim palīdzējis koncertos. Inešu tautas nama koris bija stabils, bet tāpat kā citur laukos daudzi šajos gados devās prom arī no Vecpiebalgas un Inešiem. Pēc 2013.gada Dziesmu svētkiem rudenī uz mēģinājumu atnāca koristes un viens korists. “Tā bija diriģenta uzdrošināšanās, viņš noteica – mēģināsim,” atceras D.Šatrovska.

Tā tapa Vecpiebalgas muižas sieviešu koris. Tā sastāvs pa šiem gadiem maz mainījies. “Jauktajā korī ir divas sieviešu balsis, tagad dziedam četrās, dziedātāju mazāk. Ir atnākušas jaunas. Pamē­ģināja, saprata, ka par grūtu. Lai iemācītos dziesmas, ir jāiegulda darbs. Jādzied arī tās, kuras sākumā neiet pie sirds, bet, kad iemācās, dzird, kā skan,    iepatīkas,” pārdomās dalās I.Kapar­kalēja.

Koristes uzsver, ka kora veiksmes atslēgas turētājs ir diriģents. J.Rijnieks teicis, ka Vecpie­balgas Muižas korim ir raksturīga stabilitāte, atbildības sajūta un spēja mobilizēties pirms koncerta.

“Korī ir labvēlīga, sirsnīga gaisotne. Lielāka daļa dziedam ilgus gadus, labi pazīstam cita citu. Neviens mēģinājums nepaiet bez smiekliem, smejamies pašas par sevi,” stāsta I.Kaparkalēja, savukārt D.Šatrovska uzsver, ka diriģenta smalkais humors spēj uzmundrināt ikvienā situācijā.

Pēc jubilejas koncerta kora prezidente bija gandarīta un pateicīga draugiem , kuri palīdzēja piepildīt svētkus un sagādāja ne mazums pārsteigumu. Koris “Pie Gaujas” uzdāvināja četrus rožu krūmu    stādus, lai pavasarī iestāda iepriekšējā ziemā pils priekšā izsalušo vietā. Uz Rožu svētkiem vasarā tie noteikti ziedēs.

“Ir prieks, ka koris aizvien dzied. Esmu pārliecināta, kaut neliels, bet dziedās,” saka S.Be­ķere. Viņai piekrīt E.Frīdvalde-Andersone, bet Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna uzsver, ka vietējā kultūras dzīve nav iedomājama bez Vecpiebalgas Muižas sieviešu kora.    “Ar kori viegli sadarboties, allaž atsaucīgi, gatavi piedalīties. Diriģents ir darbīgs, radošs, tas    piesaista dziedātājus, rada vēlēšanos būt kopā un dziedāt. Muižas koris ir stabila vērtība ne tikai Piebalgā,” saka Z.Ruicēna. Viņas pārziņā ir arī Inešu tautas nams, un koristes Zigrīdu iesaukušas par labo audžumāti.   

Vecpiebalgas Muižas korim tūlīt piedalīšanās Valsts svētku koncertā Vecpiebalgā, tad jau pavisam tuvu Ziemassvētki,    pēc tam draudzības koncerti, vasaras kultūras notikumi un jaunas dziesmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
14

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
119

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
365
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi