Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs jāver maciņš krietni plašāk. Un vēl ir daudz citu būšanu un nebūšanu, par kurām maksāsim vairāk.
Lai noskaidrotu, kā latviešiem un arī mūsu kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem – sokas naudas jautājumos, bieži vien tiek veiktas dažādas aptaujas. Viens no rādītājiem ir uzkrājumu veidošana. Tā apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” aptaujā noskaidrojies, ka Latvijā 20% jeb katrs piektais iedzīvotājs neveido uzkrājumus vispār, kamēr Igaunijā to nedara 18% cilvēku. Savukārt Lietuvā situācija mazliet labāka, tur tikai 11% aptaujāto neatliek naudu nebaltām dienām.
Jau pērn “Ergo” veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēc visu rēķinu un ikdienas izdevumu apmaksas nepaliek pāri brīvu līdzekļu, kurus novirzīt uzkrājuma veidošanai. Visvairāk ar tādu situāciju saskaras 55-64 gadu vecumā, bet vismazāk jaunāka paaudze, vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Un pat no tiem, kuri uzkrāj, ne visi var atlikt tik daudz, lai uzkrājums būtu vismaz trīs algu apmērā.
Lai gan eksperti skaidro, ka gadu no gada iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav pilnīgi nekādu ietaupījumu, sarūk, un jauniešu izpratne par uzkrājuma veidošanas nepieciešamību lēni, bet palielinās, aptaujas parāda mainīgu ainu, kas ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. Līdzko situācija saspringtāka, arī iedzīvotājiem ietaupīt kļūst grūtāk.
Līdz 100 eiro mēnesī ir summa, ko var atvēlēt tie, kuri tomēr uzkrāj. Nauda tiek atlicināta gan krājkontā, gan nemainīgi liela daļa cilvēku ietaupījumus tur skaidrā naudā – un tā ir gan mūsu valstī, gan kaimiņos. Abi šie veidi ļauj jebkurā brīdī viegli un ātri vajadzības gadījumā paņemt nepieciešamo summu.
Cilvēki uzkrājumus veido dažādiem mērķiem, ne tikai nebaltām dienām. Aptaujas rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs mērķi ir līdzīgi – visvairāk tas ir drošības spilvens, bet tāpat cilvēki labprāt atliek naudiņu ceļojumiem, atpūtai, lieliem pirkumiem, pensijai, bērnu nākotnei. Lai gan uzkrājumu apjoms ir cieši saistīts ar lielāku darba algu un augstāku izglītību, tomēr finanšu eksperti vērtē, ka ar gadiem cilvēki arvien vairāk piedomā, kā atlikt vairāk līdzekļu, to visbiežāk dara tieši seniori, un vidēji arī uzkrātā summa ir lielāka nekā tiem, kuri strādā.
Komentāri