Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Par uzticēšanos

Sallija Benfelde
10:44
03.11.2024
35
Sallija Benfelde

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas.

Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka pēdējie dati par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos ir par partiju reitingiem oktobrī. Lai gan SKDS aptauja ir par partiju izvēli, tā tomēr arī liecina, kam iedzīvotāji uzticas, kādi vārdi un darbi rosinājuši izvēli – tātad arī savā ziņā uzticību. Pirmajā vietā ir atgriezusies “Jaunā Vie­notība”, otrajā ir Nacionālā apvienība, bet trešajā vietā – Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā”. Ja Sa­eimas vēlēšanas būtu rīt, tajā iekļūtu astoņas partijas – tātad visas pašlaik Saeimā strādājošās partijas un vēl arī “Saskaņa”.

Protams, šobrīd nav iespējams prognozēt, kuras partijas iekļūtu Rīgas Domē un kurš kļūtu par Rīgas mēru. Tomēr iespēja, ka tajā noteikti strādātu Ainārs Šlesers ar saviem domubiedriem, ir pat ļoti ticama. Grūti izskaidrot, kādēļ cilvēki tik ļoti uzticas šim politiķim, kurš savulaik slavēja Krie­viju, pēc agresorvalsts pilna mēroga iebrukuma Ukrainā runāja par “labajiem draugiem” Ķīnu, bet tagad kā uzticamus sabiedrotos slavē arābu valstis. Iemesls Šlesera popularitātei nav tikai samērā lielais to pilsoņu skaits, kuru dzimtā ir krievu valoda. Acīmre­dzot arī latvieši ir dusmīgi, nav pārliecināti, kas notiks rīt, un grib uzticēties skaistiem vārdiem un solījumiem. No otras puses, savā ziņā situāciju radikalizē un sabiedrības šķelšanos veicina arī nacionālās apvienības karš ar vēsturi un kultūru. Proti, stāsts par pieminekļu aizvākšanu un sazāģēšanu, ielu pārdēvēšanu ir spilgts piemērs tam, ka Rīgai savā ziņā tiek atņemta vēsture. Protams, Barkla­ja de Tolli un arī Andreja Upīša pieminekļiem nav jāatrodas goda vietā, var “karot” arī ar Turgeņe­vu. Jautājums, manuprāt, ir, vai stāsts ir par teritoriju, zemi, Lat­vijas valsti un tās vēsturi un kultūru, vai stāsts tikai un vienīgi par latviešiem. Tādā gadījumā taču būtu jānojauc arī baznīcas un Latvijai nav vajadzīga arī Run­dāles pils – tā taču netika celta latviešiem un nepiederēja latviešiem. Īsi sakot, sabiedrības radikalizēšana un šķelšana nekad nav novedusi pie laimes, miera un labklājības.

Kara dēļ daudz vienkāršāk saprast, kam uzticēties, ir ukraiņiem. 28. oktobrī grupas “Рей­тинг” publiskotās aptaujas dati liecina, ka Ukrainā visvairāk uzticas Nacionālajai Gvardei – 86 procenti. Otrajā vietā ir Ukrainas Drošības dienests, kuram uzticas 73 procenti iedzīvotāju. Abām šīm institūcijām uzticēšanās kopš pagājušā gada ir palielinājusies. Valsts robežsardzei uzticas 54 procenti aptaujāto. Savukārt Na­cionālajai policijai un Aiz­sar­dzības ministrijai uzticas 48 procenti iedzīvotāju, bet neuzticas attiecīgi 51 un 38 procenti. Na­cionālajam antikorupcijas birojam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts muitai uzticas vien 33 procenti ukraiņu, bet vairāk nekā 60 procenti neuzticas. Viszemākā uzticēšanās Ukrainā ir tiesu varai – tai uzticas vien 25 procenti, bet neuzticas 72 procenti Ukrainas iedzīvotāju.

Krievijā pēc 2022. gada, kad strauji palielinājās uzticēšanās valsts institūcijām, nekas īpaši nav mainījies. Levadas Centra 24. oktobrī publicētie aptaujas dati liecina, ka visvairāk iedzīvotāju uzticas prezidentam (80 procenti), armijai (69 procenti), valsts drošības dienestiem (63 procenti), baznīcai (58 procenti), labdarības organizācijām (52 procenti) un valdībai (57 procenti). Savukārt vismazākā uzticība ir partijām (38 procenti), arodbiedrībām (33 procenti) un lielajam biznesam, bankām (31 procents). Savstarpējā uzticēšanās kopš 2018. gada joprojām ir zema. Šogad septembrī 26 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskatīja, ka pret cilvēkiem vienmēr jāizturas ar piesardzību, 56 procenti sacīja, ka piesardzība attiecībās ar cilvēkiem vienmēr nāk tikai par labu, un vien četri procenti iedzīvotāju atzina, ka praktiski cilvēkiem vienmēr var uzticēties. 14 procenti aptaujāto domāja, ka parasti cilvēkiem uzticēties var. Ar vārdu sakot, visdrošāk ir nevienam neuzticēties. Intere­santi, ko uz jautājumu par uzticēšanos atbildētu Latvijas iedzīvotāji?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi