Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pēc pieciem gadiem lomos būs zandarti

Sarmīte Feldmane
00:00
05.11.2024
337
Zandarti1

Sveicināti Ungurā. Igaunijas zivju audzētavas “Kalatalu Härjanurm”e saimnieks (vidū) Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins (no labās) un inspektors Agris Ķesa sver zandarta mazuļus, lai tūlīt brauktu un laistu ezerā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Piecos Cēsu novada ezeros otrdien tika ielaisti zandartu mazuļi.

“Vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivjsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt ezera resursus, “ stāsta      Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins.

Pie Ungura ezera viss notika ātri. Konteineros atvesti zandartu mazuļi, izmērīta ūdens temperatūra ezerā, mazuļi nosvērti un lielos toveros ievesti ūdenstilpē.
Klāt bija ne tikai biedrības pārstāvji A.Šteins un Agris Ķesa, bet arī     Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Zie­meļvidzemes pārvaldes inspektores Inese Petzāle un Indra Tomiņa,Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vecākais    inspektors    Ed­gars Mednis.

“Mums ir jābūt klāt, lai uzraudzītu, vai viss tiek izdarīts pareizi. Ezera ūdens temperatūra no tās, kas konteinerā, kurā atvesti zivju mazuļi, nedrīkst atšķirties par vairāk kā trim grādiem. Ja tā tiek pieļauts, zivīm iestājas termošoks, tās var aiziet bojā. Tāpat svarīgi, kur mazuļus ielaiž. Zandarti jāved dziļumā, jāizlaiž izklaidus, līdakas var izlaist seklāk,” pastāsta I.Tomi­ņa un piebilst, ka tās ir lielākās kļūdas, kuras pieļauj nezinātājs.

Pie ezera notiekošajam seko makšķernieki, cēsnieki Oskars Zauls un Roberts Krūmiņš.    “Daudz kas dzirdēts par zivju ielaišanu ezeros, dažādas    baumas. Atbraucām paši paskatīties,” pastāsta R.Krūmiņš un atklāj, ka Ungurā makšķerē astoto gadu. “Nav zivju mazāk, arī makšķernieku nav vairāk. Vienu gadu kaut kur bija izplatījusies informācija, ka Ungurā ir lieli brekši,    tovasar gan sabrauca daudzi,” atklāj Roberts, bet Oskars piebilst: “Ezers ir untumains, Ungurs jāpazīst, bet noķert zivis var. Protams, nav tā -    kā atbrauc, tā loms.”

Makšķernieki vērtē, ka tagad paši redzējuši, kādā uzraudzībā zivju mazuļi tiek ielaisti. I.Tomiņa pastāsta, ka tieši dažādo baumu dēļ arī pirms gadiem    Ministru kabineta noteikumos ierakstīts, ka, ielaižot ūdenstilpēs zivju mazuļus, klāt jābūt PVD un Vides dienesta pārstāvim.
“Viss noorganizēts, tiek izdarīts ātri. Ir izraudzīti makšķernieku iecienīti ezeri. Ja regulāri laidīs, zandarti būs,” saka E. Mednis un atgādina, ka svarīgi ezerus nosargāt no tiem, kuri grib nelikumīgi iegūt zivis.

Nav oficiālas informācijas, bet tikai runas, ka pirms gadiem Ungurā, tāpat kā Raiskuma un Auciema ezeros, laisti zandarta mazuļi. “Raiskumā pērn noķēru zandartu. Par Unguru gan nav pat dzirdēts,” pastāsta O.Zauls.

Vai zandarti Ungurā iedzīvosies? SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks, Dr.biol Matīss Žagars, iepazīstinot interesentus ar vasaras pētījumu un tajā secināto, atgādināja, ka brūnūdens ezers nav piemērots zandartiem. “Zandarts ir pielāgoties spējīgs un dzīvot var. Ja grib, var laist. Diezgan droši, ka nenārstos. Ja trīs gadus laidīs, pēc pieciem jau var parādīties lomos,” skaidroja M.Žagars un uzsvēra, ka, lai to uzzinātu, svarīga ir godprātīga lomu uzskaite. Tā iespējama vien, ja ir licencēta makšķerēšana.    “Par Unguru ir pētījumi kopš 2004.gada, 2017.gadā tika veikts ļoti detalizēts pētījums. Ezera vide ir zivīm veselīga,” bilda M.Žagars, atgādinot, ka pētnieki dod vien ieteikumus, lēmumus pieņem apsaimniekotājs.

A.Šteins pastāstīja, ka zandartu iedzīvošanās Ungurā tiks testēta. Mazuļus plānots laist trīs gadus. “Zandarts te dzīvos, par to šaubu nav. Ir Latvijā izcili zandarta ezeri, bet zivis nevairojas. Cik    mazuļu izdzīvos, atkarīgs no daudziem faktoriem. Būtiska ir mazuļu veselība. Šie ir veselīgi,” stāsta A.Šteins. Zandarta mazuļi audzēti Igaunijā.

Privātas zivaudzētavas “Kalatalu Härja­nurme” pārstāvis pastāsta, ka mazuļu tiek audzēti lielos dīķos un    jau ir pieraduši pie dabiskas ūdenstilpes.

Agrākos gados bijušas situācijas, ka paš­valdības noslēdz līgumus ar zivju mazuļu audzētājiem, bet viņi to nepilda, pastāsta A.Šteins. “Latvijā trūkst zivju mazuļu. Igauņi izaudzē veselīgas zivis. Tagad mazuļiem jāapgūst jaunās mājvietas un jāspēj izdzīvot. Ja pusei tas izdosies, tas būs ļoti labs rādītājs,” stāsta A.Šteins.

Makšķernieki gandarīti, ka zivju resursi tiek papildināti. “Ļoti vajadzētu sakārtot laivu ielaišanas vietu. Kad dubļi vai slidens, pie ezera grūti piebraukt. Vajag slipu, lai ērti,” domājot par Ungura apsaimniekotājiem darāmo, vērtē O.Zauls, bet R. Krūmiņš piebilst, ka, tiklīdz būs ērtāka piekļuve ezeram, būs arī vairāk makšķernieku. Par to, vai Ungurā vajadzētu licencēto makšķerēšanu, abi vērtē, ka tas no makšķerēšanas atturēs vecos vīrus, kuri nevarēs samaksāt, bet kuriem ir svarīgi būt uz ezera. Roberts arī bilda, ka saprot, ja licencēto makšķerēšanu ievieš ezerā, kur ir pārlieku daudz makšķernieku vai ūdenstilpe jāatveseļo, bet kāpēc tas jādara ezerā, kur zivis ir.   

Viens zandarta mazulis sver 2.7 līdz trīs grami, maksā 038.3 eiro plus PVN. Ungurā ielaisti 15 tūkstoši zandarta mazuļu, Sāruma ezerā- 5000 , Raiskuma ezerā – 5000, Alaukstā – 20 000, Inesī – 20000. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
14

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
119

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
365
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi