Sestdiena, 2. novembris
Vārda dienas: Vivita, Dzīle, Viva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Izdejot savu ideālo pasauli

Iveta Rozentāle
10:26
01.11.2024
44
Randins 25 (1)

Ģimeniski. Visaizkustinošākā uzveduma daļa bija ģimenes deja, kurā piedalījās gan paši mazākie “Mazā Randiņa” dalībnieki, gan “Randiņa studija”, gan absolventi. Foto: Kate Tiliņa

Ar jaunradītu deju uzvedumu “Rotā, Saule, manu dienu” Cēsu Kultūras centra tautas deju kolektīvs “Randiņš” Vidzemes koncertzālē svinēja savu 25. jubileju.

Uzvedums caur gaišu, viegli meditatīvu mūzikas noskaņu veda cauri Saules dienas ritumam un meitenes dzīves gājumam – pieaugšanai un nokļūšanai tautās. Vienoto stāstu etnomūzikas grupas “Rāmi Riti” skanējumā izdejoja “Randiņš”, “Randiņa studija”, “Mazais Randiņš” un absolventi.

“Ar uzvedumu vēlējos pateikt, ka dzīvi var nodzīvot bez drāmas, tāpēc koncepciju caurvij miers un harmonija. Mēs, dejotāji, esam izredzēti, jo uz skatuves varam izveidot un izdejot savu ideālo pasauli,” par uzvedumu teic “Randiņa” vadītāja un uzveduma mākslinieciskā vadītāja Sandra Bārtniece . “Mēs dzīvojam laikā, kad notikums seko notikumam, neļaujot ievilkt elpu, tāpēc uzvedumā ir mākslinieciskas pauzes, lai skatītājs spētu sajust redzēto, izelpotu un tad tvertu nākamo.”

“Rotā, Saule, manu dienu” režisore ir Inga Cipe, horeogrāfiju veidoja pati “Randiņa” vadītāja un Lilita Jansone, Andis Kozaks.   “Ar horeogrāfiem esmu strādājusi kopā. Zinu, ka Lilita brīnišķīgi redz bērnu pasauli, bet Andis vislabāk pacels kāzu daļu,” atzīst S.Bārtniece.

Pamatojot mūzikas izvēli, S.Bārtniece pastāsta, ka piedalījusies grupas “Rāmi Riti” solistes Ineses Kozuliņas organizētajā Dainu meditācijā jeb sadziedāšanā: “Tur sajutu, ka Inese saklausa manus sirdspukstus un ka šī mūzika mani nomierina, dod drosmi un spēku, tādēļ caur to varētu izstāstīt savu stāstu. Uzrunāju Inesi, satikāmies, radījām programmu, viss aizgāja tik viegli, ka skudriņas skrēja.”

Galveno tēlu – meiteni – uzvedumā izdejoja “Randiņa studijas” dalībniece Sindija Marta Baruna, kura kolektīvā sāka darboties jau trīsarpus gadus veca. “Bija satraukums, bet reizē arī liels prieks, jo man ļoti patīk dejot. Kad dejoju, es aizmirstu visu un esmu brīva,” sacīja Sindija Marta.

Skatītāju īpašas ovācijas uzvedumā izpelnījās S.Bārtnieces un A.Kozaka deja. Un publika ļoti atsaucīgi uzņēma arī “Randiņa” bijušos dejotājus. S.Bārtniece vērtē: “Mēdz teikt, ka jebkurš ir aizvietojams, bet es saku, ka tas nav iespējams, arī uzvedumā katram ir sava neatkārtojamā vieta. Ļoti īpaši, ka absolventes, kuras savulaik, būdamas trešās klases skolnieces, dejoja “Randiņā”, uzvedumā tikās ģimenes dejā, un viena no viņām dejoja ar otras meitiņu. Vai trešajā klasē viņas to varēja iedomāties?”

Jānis Pilābers, kas “Randiņā” bija darbojies tā pašā sākumā, šajā jubilejā nevarēja dejot, bet atbalstīja uzvedumu, dāvinot sava uzņēmuma “Duck Woodworks” ražotos balansa dēļus, ko izmantoja uzvedumā. Viņš ar saviļņojumu atzina: “Rezultāts dejā bija ļoti, ļoti skaists. Jāteic, nebiju gaidījis tādu risinājumu.” Absolvents uzsver, ka kolektīva vadītāja viņam dzīvē ir ļoti daudz palīdzējusi, savukārt dejošana ir devusi spēju pārvarēt satraukumu, arī telpisko izjūtu, otra sajušanu bez vārdiem, kā arī mākslu ieklausīties otrā. J.Pilābers teic: “Sandra vienmēr bijusi ļoti ieinteresēta katrā dejotājā. Es laikam biju lielākais no nebēdņiem, kādi viņai bijuši. Paldies viņai, ka saprata mani!”

“Randiņa” vadītāja saņēma daudzu kādreizējo dejotāju apsveikumus. Cēsniece Evelīna Lesiņa, kuru dzīve aizvedusi uz Rīgu, arī “Randiņā” dejoja no pirmās dienas, teica trīs lielus paldies: “Paldies, ka iemācīji mīlestību pret deju, latviešu tautas kultūru un mūsu tautas tradīcijām un vērtībām, paldies par mūsu katra pieņemšanu tādu, kādi esam, un paldies par kopābūšanu!” “Druvai” Evelīna dalījās sajūtās, ka deja ir dzīvesveids, deja ir ģimene, otrās mājas, kur reizēm var saprasties pat labāk nekā    ģimenē: “Sandra novērtēja mūsu dažādību un lieliski prata izcelt. Es 16 gadu vecumā nokāpu no skatuves, bet šodien man bija sajūta, ka man atkal ir 16. Bija liels gandarījums, un, neliegšos, bija tik spēcīgas emocijas, ka nobira pa kādai asarai.”

Kolektīvu un tā vadītāju S.Bārtnieci sveica arī Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane, sakot paldies par vērienīgo uzvedumu kolektīva vadītājai, repetitorei, dejotājiem, absolventiem, bērnu vecākiem, tehniskajai komandai. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa pateicās par dvēselisko stāstu un arī par bērnu deju svētku stiprināšanu. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis sveica ar Imanta Ziedoņa vārdiem: “Un nekur nav jāskrien, un ne pēc kā nav jāsteidzas, ir tikai jājūt lietu ritms un jāatrod sevi pašu šais ritmos.” Viņš vēlēja arī turpmākos 25 gadus saglabāt savu unikālo sirds ritmu. A.Egliņš-Eglītis Nacionālā kultūras centra vārdā Sandrai Bārtniecei pasniedza Atzinību par ilggadēju, nozīmīgu, radošu ieguldījumu latviešu skatuviskās dejas mākslas darbībā, ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanā un tālāknodošanā.

Pēc uzveduma, daloties sajūtās, Sandra Bārtniece “Druvai” sacīja: “Manī ir pieaudzis spēks, it īpaši, kad dzirdēju, cik daudziem ir svarīga Latvijas kultūra. Tad varam iet uz priekšu. Arī mūziķiem bija patīkams pārsteigums, ka viņu dziesmas bagātinās dejā. Šajās svētku dienās es ieraudzīju, cik skaisti varam savstarpēji bagātināties un cik labi ir būt šajā kopienā. Es paplašinos caur saviem audzēkņiem, koncertos caur skatītājiem, bet Daugavas stadionā caur 30 tūkstošiem skatītāju. Un, kad mēs dejojam pāri Latvijas robežām, es varu aptvert visu Ze­meslodi. Tas ir tik skaisti!”

Deju uzvedums “Rotā, Saule, manu dienu” Cēsīs izskanēs arī valsts svētku koncertā 18. novembrī Vidzemes koncertzālē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mantojums šodienai un rītdienai

00:00
02.11.2024
24

Cēsu vecpilsētai katrā gadalaikā savs šarms. Kāda vecpilsēta ir šodien? Daudzas problēmas redzamas arī tādam, kurš nav ne būvnieks, ne arhitekts. Kādu no iepriekšējām paaudzēm saņemto mantojumu nodosim tālāk, protams, atkarīgs tikai no pašiem. Biedrība “Cēsu mantojums” bija saaicinājusi kopā arhitektūras, pilsētplānošanas un kultūras mantojuma, pašvaldību speciālistus, lai konferencē “Vecpilsēta mūsdienās un tās attīstība” spriestu, […]

Līgatnes dabas takās izmitina avārijā izdzīvojušu meža pūci

19:52
01.11.2024
21
1

Pēc ilgstošas atveseļošanās meža pūce, kas tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas, ir atradusi jaunas mājas Līgatnes dabas takās. Dabas taku viesi pūci nosaukuši par Kripatiņu. Putns ir labi iejuties savā jaunajā vidē un pavada laiku kopā ar pārējām meža pūcēm. 2022.gada decembrī kāds autobraucējs uz Tallinas šosejas starp Salacgrīvu un Svētciemu atrada smagi […]

Kā bibliotekārs jūtas bibliotēkā. Par to jārunā

00:00
01.11.2024
62

Priekuļu pagasta bibliotēkā sabrauca ap simts bibliotekāru no visas Vidzemes. Turpinot tradīciju, Cēsu Centrālā bibliotēka rīkoja jau 22. konferenci novadu bērnu un skolu bibliotēku darbiniekiem. Šoreiz tēma bija “Labbūtības ceļvedis bibliotekāriem”. Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu nodaļas galvenā speciāliste Inese Jankovska ar gandarījumu atzīst, ka izraudzītā tēma ieinteresējusi daudzus kolēģus, tā šodien ikdienas darbā ir ļoti aktuāla. “Tā […]

Mārsnēni. Vienas monētas divas puses

00:00
31.10.2024
93

Ziemas ceļu tīrīšanā jāmācās no pagājušās sezonas kļūdām, kopienas iecerēm vajag atbalstu, kapsētā nav ūdens krāna – par to un vēl citām lietām Mārsnēnu pagasta iedzīvotāji runāja, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti, izpilddirektora vietnieci Baibu Eglīti un Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieku Edmundu Grietēnu. Ceļi […]

Maskēšanās tīkls kā dabas ainava

00:00
30.10.2024
59

Cēsīs, Raiņa kvartālā tukšajās telpās, kas gaida pārmaiņas, valda rosība. Te dažāda vecuma cēsnieki pin tīklus Ukrainas armijai. Darbs vēl nesokas tik raiti, ir jāmācās.    Labdarības biedrība “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs    māca un rāda, kā caur tīkla acīm vilkt lentes, kā veidot zigzag rakstus. Biedrība akcijā “Tīklu […]

Piecgadīgajai Katrīnai no Allažiem nepieciešama palīdzība

19:44
29.10.2024
143

Lai apmaksātu cilmes šūnu transplantāciju Šajā ģimenē aug trīs bērni, piecgadīgā Katrīna ir vismazākā. Tieši viņu ir piemeklējusi nelaime, un viņai ļoti nepieciešama palīdzība cilmes šūnu transplantācijas apmaksai. Jau decembrī Katrīnu gaida klīnikā.Projekta “Zaļā lampa” ietvaros 29. oktobrī tiek izsludināta palīdzības akcija. Nepieciešamā summa – 14 900 eiro. Katrīnai var palīdzēt, zvanot uz tālruņa numuru […]

Tautas balss

Kāpēc pārtika tik dārga

10:22
01.11.2024
23
Lasītāja raksta:

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Kāpēc es nesvinu Halovīnu?

10:21
01.11.2024
27
1
Armīns raksta:

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

Paši lūdza, lai ievēl

16:01
26.10.2024
32
Cēsnieks raksta:

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

Gandrīz jāuzbāžas

16:00
26.10.2024
23
Seniore raksta:

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

Kaķi ir mīļi, bet turēšanai jābūt organizētākai

16:00
26.10.2024
23
Lasītāja raksta:

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

Sludinājumi