Kā bibliotekārs jūtas bibliotēkā. Par to jārunā

Priekuļu pagasta bibliotēkā sabrauca ap simts bibliotekāru no visas Vidzemes. Turpinot tradīciju, Cēsu Centrālā bibliotēka rīkoja jau 22. konferenci novadu bērnu un skolu bibliotēku darbiniekiem. Šoreiz tēma bija “Labbūtības ceļvedis bibliotekāriem”.

Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu nodaļas galvenā speciāliste Inese Jankovska ar gandarījumu atzīst, ka izraudzītā tēma ieinteresējusi daudzus kolēģus, tā šodien ikdienas darbā ir ļoti aktuāla. “Tā tas ikdienā ir – runājam, domājam, lai apmeklētājiem    bibliotēkā labi un ērti, un aizmirstam, ka arī bibliotekāram jājūtas labi, lai viņš būtu smaidīgs, laipns, saprotošs,” saka Bērnu nodaļas vadītāja  Inta Zaksa un atgādina, visi pieredzējušie kolēģi uzsver, ka tā strādāt ar bērniem, kā vēl pirms nedaudziem gadiem, nevar, ir cita paaudze, citas vajadzības un attieksme pret visu, kas ir un notiek apkārt.

Supervizore, komandas vadītāja Meldra Putniņa ar bibliotekāriem runāja, kā kolēģiem citam citu atbalstīt, uzklausīt, iedvesmot. M.Putniņa uzsver: “Lai justos labi darbā, bieži vien ir jāpa­skatās plašāk un dziļāk. Iespē­jams, neapmierina attiecības ar kolēģiem, izveidojies konflikts, zudusi jēgas sajūta, tuvojas izdegšana vai arī ir vēlme uzlabot sadarbību kolektīvā. Ikdienas rutīnā bieži vien par to nav laika padomāt, bet konferencē varam pavērtēt, kāda ir vide, kurā strādājam, kādas ir problēmas un kā tās risināt.”

43 konferences dalībnieki aizpildīja anketu un atbildēja uz jautājumiem, kā jūtas darbā. M.Putniņa pauž gandarījumu, ka rezultāti ir pozitīvi, taču vairāk nekā puse atbildes nedeva. Supervizore pastāsta, ka visiem dalībniekiem bija jāizpilda viens uzdevums un tāpat kā katrā kolektīvā  daļa bija gatavi darīt uzreiz, citi domāja, kam tas vajadzīgs, kāds bija gatavs stāstīt, runāties, cits labprātāk gribēja paslēpties kaktiņā. “Katrā kolektīvā satiekas dažādi cilvēki, un ikvienam ir jājūtas labi,” uzsvēra M.Putniņa. Zosēnu pagasta bibliotekāre    Irene Prīse atzīst, ka nav pat iedomājusies, ka jādomā ne tikai par apmeklētājiem, bet arī sev ir jāuzdod jautājums – kā jūtos darbā.

Konferencē vairākkārt tika norādīts, ka paaudzes mainās, tāpat mainās uzvedība bibliotēkā. “Jāmācās klusums. Agrāk atlika pielikt pirkstu pie lūpām un bērni apklusa, tas sen vairs nedarbojas. Bērni bibliotēkā jūtas ļoti brīvi. Ne jau žēl, ka skraida, bet te apkārt ir grāmatu plaukti.  Vecāki stāv un vēro, nevar saprast, kuram par dauzīšanos un kliegšanu aizrādīt, bērnam vai vecākam. Protams, ir vecāki, kuri bērniem mācījuši, kas ir bibliotēka un kā tajā uzvesties,” pārdomās dalās I.Zaksa un piebilst, ka cēsnieku pieredzi par čukstu dienu bibliotēkā jau pārņēmuši kolēģi citos novados.

“Troksnis bibliotēkā ir problēma. Pēc stundām, gaidot autobusu, skolēni uzturas bibliotēkā. Spēlē spēles, austiņas uz ausīm, un paši nedzird, cik ir skaļi,” pastāsta Raunas bibliotēkas bibliotekāre Digna Soboļeva, bet  kolēģes uzsver, ka visās bibliotēkās ir vienas problēmas, tādēļ svarīga pieredze.

Konference bija arī kolēģu tikšanās, sarunas par jauno ikdienas darbā, dalīšanās pieredzē. “Ir svarīgi gūt pārliecību, ka dari pareizi,  iegūt pieredzi, ko varbūt mainīt,” saka  I.Jankovska.

Daudzus jo daudzus labus vārdus saņēma Priekuļu pagasta bibliotēkas vadītāja Elīna Krama. “Bija pagodinājums būt konferences saimniecei. Tepat ir zāle, plašas telpas, lai varētu uzņemt tik daudz dalībnieku. Bija patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus par bibliotēku – gaiša, mājīga, ir iespējas gan bērniem, gan rīkot izstādes,” pastāsta E.Krama un atzīst, ka kolēģu vērtējums ir nozīmīgs.