Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mārsnēni. Vienas monētas divas puses

Andra Gaņģe
00:00
31.10.2024
369
Marsneni

Savam pagastam. Mārsnēnieši vērtē vietējās vajadzības un sadarbojas ar pašvaldību. Tajā svarīgas ir arī ikgadējās iedzīvotāju tikšanās ar vietvaru. No kreisās: Ingrīda Zilgalve, Madara Melbārde-Žukova, Agija Veinberga, Romāns Žukovs un Jānis Veinbergs. FOTO: Andra Gaņģe

Ziemas ceļu tīrīšanā jāmācās no pagājušās sezonas kļūdām, kopienas iecerēm vajag atbalstu, kapsētā nav ūdens krāna – par to un vēl citām lietām Mārsnēnu pagasta iedzīvotāji runāja, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti, izpilddirektora vietnieci Baibu Eglīti un Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieku Edmundu Grietēnu.

Ceļi jāizšķūrē, bet arī nauda jātaupa

Mārsnēniešu sarunā ar novada pašvaldību varēja just, ka ziema nav aiz kalniem. Iedzīvotāji, atceroties iepriekšējo ziemu, vietvarai atgādināja par vietām, kur Mārsnēnu pagastā ceļi no sniega šķūrēti vēlu, kad apkaimes iedzīvotājiem jau jātiek uz darbu vai skolu. Piemēram, pašvaldības ceļš Jānīši – Mūrnieki, pie kura mājvietas astoņiem senioriem un trim bērniem, no sniega tīrīts, kad nu traktorists varējis atbraukt. Un izskanēja, ka vispār pērnajā ziemā pagasta ceļu uzturēšana bijusi sliktāka nekā iepriekš, traktoristi arī nepārzinot vietējos ceļus. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieks Edmunds Grie­tēns sacīja, ka tā nedrīkst būt, par neiztīrītiem posmiem jāinformē pārvalde, reizē nosūtot fotogrāfiju. Bet bija arī vērtējums, ka daž­kārt sniegu šķūrē, kaut uzkritis pāris centimetru. Un atziņa, ka arī valsts ceļu tīrīšanā daudz trūkumu.
Mārsnēniete Madara Melbārde-Žukova rosināja, ka būtu nepieciešama kontrole, kad un kurus ceļus jātīra. Viņa pastāstīja, ka, piemēram, Valmieras novadā paš­valdības darbinieki ik dienu izbrauc ceļus, pārliecinoties, kur kas jādara, lai lieki netērētu resursus. E.Grietēns paskaidroja, ka pārvaldei nav iespēju apsekot visus Priekuļu apvienības pārziņā esošos ceļus, kontroli veic izlases kārtībā. M.Melbārde-Žukova uzsvēra, ceļi ir jātīra, bet reizē arī jādomā, kā taupīt, izvērtējot katru situāciju.

Pašvaldības rīkotajās tikšanās par ceļiem un ielām runā vienmēr, iedzīvotāji pauž to, kas neapmierina, vietvara skaidro, kas izdarīts un kas plānā. Mārsnēnieši nosauca vairākas vietas, kur pagastā būtu kaut kas uzlabojams braucējiem un gājējiem. Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka nākamajā gadā valsts ceļam no Liepas līdz Mārsnēniem “Latvijas Valsts ceļi” plāno uzlikt trešo melnā seguma kārtu, brauktuve būs labāka. Taču Raunas -Valmieras ceļam vēl nebūs cietā seguma. Pa to no Raunas grants karjera Val­mieras industriālā parka būvniecībai ved daudz grants, tāpēc ceļa uzlabošana pagaidām atlikta. Iedzīvotāji atgādināja, ka no Valmieras puses diviem kilometriem uzklāts asfalts. J.Rozen­bergs nebija pārliecināts, vai tas pašlaik ir lietderīgi.

Celmi jāizfrēzē. Vai balsošanas kārtība jāmaina

Tikpat aktuāls jautājums kā ceļi mārsnēniešiem ir pagasta vides uzlabošana. Kopienas iecere ir lab­iekārtot Klabes birzi. Talkās jau daudz izdarīts – novākts apaugums, izzāģēti vecie koki -, taču izcelt celmus pašu spēkiem nevar, tāpēc darbi apstājušies, sacīja mārsnēniete Ingrīda Zilgalve. Pārvaldes vadītājas vietnieks E.Grietēns atzina, ka celmu likvidēšanu vērtē saistībā ar labiekārtošanu, kam līdzekļus kopiena cerēja iegūt pašvaldības līdzdalības projektu konkursā, taču iecere ne pērn, ne šogad novada iedzīvotāju balsojumā nesaņēma pietiekamu atbalstu. M. Melbārde-Žukova uzsvēra, ka tagad galvenais izfrēzēt celmus. Klabes meža parku, kur vietējiem atpūsties un sportot, turpinās veidot pašu spēkiem, meklējot, kā piesaistīt finansējumu.

Izraisījās diskusija par nosacījumiem līdzdalības projektu balsošanā. Mārsnēnieši sprieda, vai iegūtās balsis nevajadzētu izteikt procentos pret konkrētajā pagastā vai pilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Savukārt I.Zilgalve pastāstīja, ka Valmierā par projektiem varot balsot ikviens pilngadīgais Latvijas iedzīvotājs, Cēsu novadā tikai tie, kam te deklarēta dzīvesvieta. Atis Egliņš-Eglītis pauda, ka šī prasība gan paliks spēkā. Turklāt nevar pārmest, ka atbalstu iegūst lielas apdzīvotas vietas. Vēl neviens Cēsīs pieteiktais projekts balsojumā nav uzvarējis, bet ieceres Līgatnē, Jāņmuižā, Taurenē gan.

Pagasta kopienas kodols turpinās darboties un iesaistīt pārējos mārsnēniešus arī pasākumu rīkošanā, kas nu jau tapusi par tradīciju. Taču ne visu var paveikt pašu spēkiem, tāpēc svarīga sadarbība ar pašvaldību, ar pagasta tautas namu. “Tikai neaizmirstiet nākamā gada budžetā paredzēt līdzekļus arī Mārsnēnu sporta svētkiem,” atgādināja Agita Vein­berga. “Cilvēki tos gaida, bet tikai kopienas spēkiem sarīkot pasākumu ir pārāk liels darbs.”

Kā dabūt atlaidi un kā no rīta uz skolām aizbraukt ar vienu reisu

Sarunā izgaismojās neskaidrība, kā saņemt nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi, ko pašvaldība paredz bioloģiski apsaimniekotām platībām. Zemnieks Rolands Kļa­viņš, kurš saimnieko ar bioloģiskām metodēm un zemi nomā, interesējās, kā īpašnieks, kas iznomā zemi viņa saimniecībai, saņems šo atlaidi, kādi dokumenti jāiesniedz. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka juridisko pusi vēl precizēs un informēs iedzīvotājus.
Ģimenes, kurās ir skolas vecuma bērni, neapmierina stundu sākums Priekuļu mācību iestādēs. Viens bērns mācās pamatskolā, otrs Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT). Teh­nikumā mācības sākas pulksten 8.30, skolā pulksten 9.00, autobusu satiksme pielāgota pamatskolai, tehnikumietis jāved atsevišķi. Kaut VTDT ir valsts mācību iestāde, pašvaldība apņēmās izrunāties ar abu skolu vadību, vai šo jautājumu iespējams risināt.

Vēl viens lūgums izskanēja par pagasta kapsētu, tur nav ērti pieejams ūdens. E.Grietēns pastāstīja, ka apvienības teritorijā tāda situācija ir arī Veselavas, Jaunrau­nas kapos. Plānā ir visās kapsētās ierīkot ūdens ņemšanas vietas, Mārsnēnu kapi apvienības teritorijā būs pirmie, kur uzstādīs brīvkrānu. Iedzīvotāji arī atgādināja, ka kapsētā daži vecie koki izskatās bīstami, tos vajadzētu izzāģēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
14

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
119

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
365
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi