Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Mārsnēni. Vienas monētas divas puses

Andra Gaņģe
00:00
31.10.2024
113
Marsneni

Savam pagastam. Mārsnēnieši vērtē vietējās vajadzības un sadarbojas ar pašvaldību. Tajā svarīgas ir arī ikgadējās iedzīvotāju tikšanās ar vietvaru. No kreisās: Ingrīda Zilgalve, Madara Melbārde-Žukova, Agija Veinberga, Romāns Žukovs un Jānis Veinbergs. FOTO: Andra Gaņģe

Ziemas ceļu tīrīšanā jāmācās no pagājušās sezonas kļūdām, kopienas iecerēm vajag atbalstu, kapsētā nav ūdens krāna – par to un vēl citām lietām Mārsnēnu pagasta iedzīvotāji runāja, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti, izpilddirektora vietnieci Baibu Eglīti un Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieku Edmundu Grietēnu.

Ceļi jāizšķūrē, bet arī nauda jātaupa

Mārsnēniešu sarunā ar novada pašvaldību varēja just, ka ziema nav aiz kalniem. Iedzīvotāji, atceroties iepriekšējo ziemu, vietvarai atgādināja par vietām, kur Mārsnēnu pagastā ceļi no sniega šķūrēti vēlu, kad apkaimes iedzīvotājiem jau jātiek uz darbu vai skolu. Piemēram, pašvaldības ceļš Jānīši – Mūrnieki, pie kura mājvietas astoņiem senioriem un trim bērniem, no sniega tīrīts, kad nu traktorists varējis atbraukt. Un izskanēja, ka vispār pērnajā ziemā pagasta ceļu uzturēšana bijusi sliktāka nekā iepriekš, traktoristi arī nepārzinot vietējos ceļus. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieks Edmunds Grie­tēns sacīja, ka tā nedrīkst būt, par neiztīrītiem posmiem jāinformē pārvalde, reizē nosūtot fotogrāfiju. Bet bija arī vērtējums, ka daž­kārt sniegu šķūrē, kaut uzkritis pāris centimetru. Un atziņa, ka arī valsts ceļu tīrīšanā daudz trūkumu.
Mārsnēniete Madara Melbārde-Žukova rosināja, ka būtu nepieciešama kontrole, kad un kurus ceļus jātīra. Viņa pastāstīja, ka, piemēram, Valmieras novadā paš­valdības darbinieki ik dienu izbrauc ceļus, pārliecinoties, kur kas jādara, lai lieki netērētu resursus. E.Grietēns paskaidroja, ka pārvaldei nav iespēju apsekot visus Priekuļu apvienības pārziņā esošos ceļus, kontroli veic izlases kārtībā. M.Melbārde-Žukova uzsvēra, ceļi ir jātīra, bet reizē arī jādomā, kā taupīt, izvērtējot katru situāciju.

Pašvaldības rīkotajās tikšanās par ceļiem un ielām runā vienmēr, iedzīvotāji pauž to, kas neapmierina, vietvara skaidro, kas izdarīts un kas plānā. Mārsnēnieši nosauca vairākas vietas, kur pagastā būtu kaut kas uzlabojams braucējiem un gājējiem. Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka nākamajā gadā valsts ceļam no Liepas līdz Mārsnēniem “Latvijas Valsts ceļi” plāno uzlikt trešo melnā seguma kārtu, brauktuve būs labāka. Taču Raunas -Valmieras ceļam vēl nebūs cietā seguma. Pa to no Raunas grants karjera Val­mieras industriālā parka būvniecībai ved daudz grants, tāpēc ceļa uzlabošana pagaidām atlikta. Iedzīvotāji atgādināja, ka no Valmieras puses diviem kilometriem uzklāts asfalts. J.Rozen­bergs nebija pārliecināts, vai tas pašlaik ir lietderīgi.

Celmi jāizfrēzē. Vai balsošanas kārtība jāmaina

Tikpat aktuāls jautājums kā ceļi mārsnēniešiem ir pagasta vides uzlabošana. Kopienas iecere ir lab­iekārtot Klabes birzi. Talkās jau daudz izdarīts – novākts apaugums, izzāģēti vecie koki -, taču izcelt celmus pašu spēkiem nevar, tāpēc darbi apstājušies, sacīja mārsnēniete Ingrīda Zilgalve. Pārvaldes vadītājas vietnieks E.Grietēns atzina, ka celmu likvidēšanu vērtē saistībā ar labiekārtošanu, kam līdzekļus kopiena cerēja iegūt pašvaldības līdzdalības projektu konkursā, taču iecere ne pērn, ne šogad novada iedzīvotāju balsojumā nesaņēma pietiekamu atbalstu. M. Melbārde-Žukova uzsvēra, ka tagad galvenais izfrēzēt celmus. Klabes meža parku, kur vietējiem atpūsties un sportot, turpinās veidot pašu spēkiem, meklējot, kā piesaistīt finansējumu.

Izraisījās diskusija par nosacījumiem līdzdalības projektu balsošanā. Mārsnēnieši sprieda, vai iegūtās balsis nevajadzētu izteikt procentos pret konkrētajā pagastā vai pilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Savukārt I.Zilgalve pastāstīja, ka Valmierā par projektiem varot balsot ikviens pilngadīgais Latvijas iedzīvotājs, Cēsu novadā tikai tie, kam te deklarēta dzīvesvieta. Atis Egliņš-Eglītis pauda, ka šī prasība gan paliks spēkā. Turklāt nevar pārmest, ka atbalstu iegūst lielas apdzīvotas vietas. Vēl neviens Cēsīs pieteiktais projekts balsojumā nav uzvarējis, bet ieceres Līgatnē, Jāņmuižā, Taurenē gan.

Pagasta kopienas kodols turpinās darboties un iesaistīt pārējos mārsnēniešus arī pasākumu rīkošanā, kas nu jau tapusi par tradīciju. Taču ne visu var paveikt pašu spēkiem, tāpēc svarīga sadarbība ar pašvaldību, ar pagasta tautas namu. “Tikai neaizmirstiet nākamā gada budžetā paredzēt līdzekļus arī Mārsnēnu sporta svētkiem,” atgādināja Agita Vein­berga. “Cilvēki tos gaida, bet tikai kopienas spēkiem sarīkot pasākumu ir pārāk liels darbs.”

Kā dabūt atlaidi un kā no rīta uz skolām aizbraukt ar vienu reisu

Sarunā izgaismojās neskaidrība, kā saņemt nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi, ko pašvaldība paredz bioloģiski apsaimniekotām platībām. Zemnieks Rolands Kļa­viņš, kurš saimnieko ar bioloģiskām metodēm un zemi nomā, interesējās, kā īpašnieks, kas iznomā zemi viņa saimniecībai, saņems šo atlaidi, kādi dokumenti jāiesniedz. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka juridisko pusi vēl precizēs un informēs iedzīvotājus.
Ģimenes, kurās ir skolas vecuma bērni, neapmierina stundu sākums Priekuļu mācību iestādēs. Viens bērns mācās pamatskolā, otrs Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT). Teh­nikumā mācības sākas pulksten 8.30, skolā pulksten 9.00, autobusu satiksme pielāgota pamatskolai, tehnikumietis jāved atsevišķi. Kaut VTDT ir valsts mācību iestāde, pašvaldība apņēmās izrunāties ar abu skolu vadību, vai šo jautājumu iespējams risināt.

Vēl viens lūgums izskanēja par pagasta kapsētu, tur nav ērti pieejams ūdens. E.Grietēns pastāstīja, ka apvienības teritorijā tāda situācija ir arī Veselavas, Jaunrau­nas kapos. Plānā ir visās kapsētās ierīkot ūdens ņemšanas vietas, Mārsnēnu kapi apvienības teritorijā būs pirmie, kur uzstādīs brīvkrānu. Iedzīvotāji arī atgādināja, ka kapsētā daži vecie koki izskatās bīstami, tos vajadzētu izzāģēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
19

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
34

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
53

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
37
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Sveicam Latvijas valsts jubilejā!

00:00
18.11.2024
34

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,Aizdzen miglu no birzīm un druvām,Susini purvus, susini dangas,Rādi tautai skaidrības ceļu. /Kārlis Skalbe/

Bērni zīmē Latviju. Cēsīs

10:48
17.11.2024
50
1

Latvija ir krāsaina. Tā rotājas gadalaiku krāsās, ikviena ikdiena iedod savus toņus, tēlus, kas veido tik zināmos simbolus, atklājot katram viņa skaistāko zemi. Latvijas dzimšanas dienā savu Latviju zīmējumu projekcijās uz Cēsu Jaunās pils torņa atklās Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi. Būs redzami 30 bērnu zīmējumi. Tas ir viens no Gaismas stāstu notikumiem Latvijā. […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
15
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
7
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
21
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
22
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi