Jāņmuiža. Par ikdienu un attīstību

Priekuļu pagasta Jāņmuižas iedzīvotāji, tiekoties ar novada pašvaldības vadību, vairāk runāja par
komunālo jomu. Taču fonā bija arī ciema ilgtermiņa problēmas – tukšā kādreizējās lauksaimniecības skolas būve un sarežģījumi, ko rada fakts, ka daļa ciema atrodas uz privātas zemes.

Tiekoties ar vietvaras pārstāvjiem – Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, viņa vietniekiem Inesi Suiju-Markovu un Ati Egliņu-Eglīti, Priekuļu apvienības vadītāju Evitu Šīranti un viņas vietnieku Edmundu Grietēnu -, visilgākā diskusija raisījās par ciema ielu apgaismojumu. Naktīs to izslēdz. Taču cilvēki pārvietojas arī vēlās vakara un ļoti agrās rīta stundās. Bija priekšlikums naktī atstāt degam katru otro vai trešo laternu. Bet pagaidām tas tehniski nav iespējams, apgaismojums ierīkots sen, to nevar iestatīt mainīgā režīmā, var izvēlēties – vai nu visās tumšajās stundās degs katra otrā, trešā laterna, vai visas spuldzes, paskaidroja E.Grietēns.

​ Kāds jāņmuižnieks iebilda, ka ielas apgaismojums naktī izgaismo viņa dzīvokli, bet sapulcējušies padsmit ciema iedzīvotāji izsprieda, ka vismaz Ozolu gatvē – centrālajā Jāņmuižas ielā – laternām jāspīd visu nakti. Pašvaldība apņēmās izskatīt iespēju to nodrošināt. J.Rozenbergs atklāja, ka top jauns ciema apgaismojuma projekts, to varētu īstenot nākamajā gadā. Laternās būs LED spuldzes, kas patērē daudz mazāk elektrības nekā pašreizējās, un modernā sistēma ļauj apgaismojumu pielāgot vajadzībām.

Jāņmuižnieki interesējās arī, kad sagaidīs ciema centrālās ielas un ceļa līdz Cēsu – Valmieras šosejai remontu. Pašlaik cerības ir tikai uz Ozolu gatves atjaunošanu. Nākamgad plānots sākt tās pārbūves projektēšanu.

Lielākā pašvaldības iestāde ciemā ir bērnudārzs. To saviem bērniem izvēlas ne tikai vietējās ģimenes, mazos turp ved arī no Cēsīm. Pēdējos gados gan audzēkņu skaitam ir tendence mazliet sarukt. Iespējams, tādēļ izskanēja bažīgs jautājums, vai jāņmuižnieki var būt pārliecināti, ka pirmsskolas iestāde ciemā tiks saglabāta. A.Egliņš-Eglītis bažas noraidīja, bērnudārzam ciemā ir jābūt. Turklāt jāņmuižnieki savu pirmsskolas iestādi atbalsta, ne velti tās iecere par sporta laukuma izbūvi novada līdzdalības budžeta projektu konkursa balsojumā ieguva lielāko balsu skaitu -1014. Acīmredzot vietējie prata rosināt citus atbalstīt projektu, jo ciemā reģistrēts mazliet mazāk par 600 iedzīvotājiem.

Taču ikdienas aktualitāšu fonā saglabājas problēmas, kam ātra risinājuma nav. Lielākā ir fakts, ka zeme, uz kuras atrodas daļa dzīvojamo ēku, bijušās lauksaimniecības skolas celtnes un arī Jāņmuižas bērnudārzs, ir privāta. Mantinieki, kas atguva 96,8 hektārus, ir Zviedrijas latvieši. Sa­darbība ar Latvijas pusi notiek ar pilnvarotās personas starpniecību, tieša kontakta nav.

Līdz šim par teritoriju, ko izmanto pašvaldība, bijis noslēgts nomas līgums. Tā termiņš beidzies, īpašnieki pagaidām līgumu neatjauno un arī nesniedz konkrētu atbildi par turpmāko, atklāja Evita Šīrante. Pēc neofici­ālas informācijas īpašnieki plāno zemi pārdot, un tad, protams, tāds līgums ir papildu apgrūtinājums.

Te jānorāda, ka publiskās infrastruktūras attīstības vajadzībām nepieciešamās teritorijas un to izmantošanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets vai vietējā pašvaldība neatkarīgi no zemes piederības vai piekritības. Ielu un citu komunikāciju uzturēšanu risināt vienkāršāk. Tagad iekustējies arī jautājums par zemi daudzdzīvokļu mājām. 2023.gadā stājās spēkā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku tiesības izpirkt mājai nepieciešamo teritoriju. Jāņmuižā dzīvokļu īpašnieki sākuši kārtot juridiskās procedūras, “Druvai” pastāstīja E.Šīrante. Zemes izpirkšanai pieejams arī valsts finanšu institūcijas “Altum” aizdevums.

Cita situācija ir ar ģimenes mājām, kuru uz privātās zemes neesot daudz. Tur joprojām var pastāvēt dalītais īpašums. Tas pats attiecas arī uz bijušās lauksaimniecības skolas būvēm. Kādrei­zējās mācību iestādes varenie korpusi, kas vairākkārt mainījuši īpašnieku, ir ciema attīstību kavējoša otra lielā problēma. Ēku apkārtne sakopta, būves no ārpuses izskatās gana labi, bet kāds ciematnieks zināja stāstīt, ka iekšpuse gan tāda neesot.

Ja atrastos iespēja šo īpašumu iedzīvināt, tas dotu ciemam jaunu attīstības virzienu. Cits jautājums, vai paši iedzīvotāji vēlētos mainīt mierpilno dzīvi jaukajā vietā netālu no pilsētas.