Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Kā sazāģēt Upīti, nesavainojot pirkstus?

Andris Vanadziņš
18:37
18.10.2024
321
1
Andrisvanadzins

Šorīt ziņās lasīju, ka Rīgas domnieki lēmuši Andreja Upīša pieminekli Kronvalda parkā vertikāli pārzāģēt uz pusēm un novietot atpakaļ pilsētvidē. Tas simbolizēšot šī padomju varas kolaboranta divējādo dabu.  “Zaļo zemi” skolas laikā izlasīju ar interesi, meistarīgi uzrakstīts literārais teksts. Tomēr nekādu sentimentu pret Upīti un viņa pieminekli man nav, kaut zāģēšanas iecere pārdomas rada.

Kad Atmodas laikā visur brucināja un cēla no postamentiem ļeņinekļus, tie bija svētki, atbrīvošanās no komunisma rēga, kas dirnēja visu pilsētu centrālajos laukumos. Kad pēc Krievijas izvērstā kara Ukrainā vāca nost okupācijas armijas “uzvaras” slavinošos monumentus, tā bija novēlota, bet gaidīta un loģiska rīcība.

Upīša zāģēšana un 1905.gada revolucionāra “Dullā Daukas” autora Sudrabu Edžus bistes pārvietošana no parka uz kapiem arī šķiet loģiska, ja    ne dīvainais dalījums attieksmē pret centīgiem padomju varas apkalpotājiem.

Viena lieta ir braši vērsties pret pieminekļiem un sen mirušiem grēkāžiem, cita – vērsties pret zināmiem un šādas tādas politiskas, ekonomiskas vai tiesiskas ietekmes sviras joprojām kustinošiem personāžiem. Ja zāģējam Upīti, jo draņķa kolaborants, tad kāpēc uzcītīga padomju tiesneša, tagad ietekmīga advokāta, saukšana par kolaborantu neatkarīgās Latvijas tiesas ieskatā ir viņa vajāšana un sodāma  vismaz ar sabiedriskajiem darbiem?

Šajā “Druvas” numurā lasāma intervija ar cēsnieku, režisoru un producentu Gintu Grūbi. Viņa dokumentālā filma “Lustrum” ir par tā arī īsti nenotikušo lustrāciju attiecībā pret čekas ziņotājiem.    Gints min, ka bija dažādi veidi, kā čeka, izmantojot cilvēku vājības, kļūdas, viņus lauza un padarīja par aģentūras daļu. Tāpēc svarīgi ir nevis steigties pelt un nosodīt, bet izmantot iespēju, lai atklāti izrunātu un pacenstos saprast, kāpēc tik daudz talantīgu kultūras, izglītības, zinātnes, saimniecisko darbinieku, žurnālistu bija šajās čekas maisu kartotēkās.    Taču vien nedaudziem    bijusi dūša ar savu ziņotāja stāstu atklāti dalīties, nākt ar grēksūdzi un, iespējams, sagaidīt sapratni un piedošanu. Biežāk sastopams tēlots izbrīns – jā, tiešām? Bet es taču nemaz nezināju, ka par mani sarakstīta kartīte!

Dzīvošana ar šo tēloto izbrīnu un kautru novēršanos no nesmukuma nācijas biogrāfijā ir liekulība, kas tiešā veidā turpina padomisko tradīciju, kad domāt vienu, bet runāt ko citu bija norma. Tāpēc, man šķiet, Upīša zāģēšana uz pusēm simbolizē ne vien sen mirušā rakstnieka, bet arī mūsu šodienas sabiedrības divējādo dabu.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Paldies Vanadziņa kungam, jo viņa raksts pamudināja ieinteresēties par Andreja Upīša pieminekļa zāģēšanas iniciatoru, Par/Progresīvie frakcijas deputātu Rīgas Domē tēlnieku Ivaru Drulli.
    Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentu veidotajā tīmekļa žurnālā “Man medijs” atradu saistošu interviju ar Drulles kungu, kurā viņš pauž daudzas tik tiešām interesantas domas un ieceres savam Domes deputāta darbam.
    Bet tad – kā ar āmuru pa pieri:
    —-
    “Interesants paradokss, ka tieši vecākie cilvēki visvairāk iet balsot vēlēšanās,” saka intervētājs. Un Drulles kungs atbild:
    – Tas ir savā ziņā briesmīgi, jo tieši vecie cilvēki sarīkojuši briesmīgus vēlēšanu rezultātus visur pasaulē. Jā, jaunieši dzīvo kaut kādā citā pasaulē, viņi ir ar mieru iet kaut kādos flešmobos, piketos, uztaisīt aktīvu pasākumu, improvizētu, ļoti krāšņu, efektīvu, bet tikko kā runa aiziet par nopietno, kārtīgo politiku, tad ar to kontakts pazūd. Jaunie cilvēki arī nav televizora skatītāji, bet tieši vecāko cilvēku paaudze skatās un iet vēlēt. Tā ir problēma visā pasaulē.

    Sapratāt, vecie cilvēki?!

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Vai ASV un Krievija sadarbosies?

    09:29
    29.03.2025
    67

    Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

    Skola, kas ceļ augšup… degunus

    21:28
    28.03.2025
    43

    Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

    Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

    13:59
    27.03.2025
    21

    Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

    Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

    13:43
    24.03.2025
    44

    Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

    Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

    13:41
    23.03.2025
    58

    Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

    Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

    17:13
    17.03.2025
    59

    Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

    Tautas balss

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    20
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    37
    1
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    21
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    40
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

    11:42
    20.03.2025
    19
    Skatītāja raksta:

    “Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

    Sludinājumi