Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kurš no 39 iegūs mākslas gada balvu

Sarmīte Feldmane
06:35
17.10.2024
62
Gbalva

Izstādē. Mākslinieces Ērika Māldere un Monta Beca izstāžu zāles otrajā stāvā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu Izstāžu namā apskatāma konkursa “Cēsu novada mākslas gada balva 2024” izstāde.

“Konkurss kļuvis par Cēsu novada mākslas dzīves spoguli. Novada mākslas dzīve ir ļoti daudzveidīga, tā attīstās. To ik gadu redzam šajā izstādē,” uzsver Cēsu Izstāžu nama vadītāja    Ilze Zicāne-Dreimane un pastāsta, ka nu jau piektā konkursa izstāde no citām atšķiras ne tikai ar kuplāko dalībnieku skaitu, bet tajā piedalās    dažādu paaudžu, dažādu mākslas nozaru mākslinieki.

Izstādē skatītāju un arī žūrijas vērtējumam savus darbus nodevuši 36 mākslinieki. Jaunākie ir divdesmitgadnieki, studenti, vecākie ar cienījamu pieredzi. “Izstādē piedalās profesionāli mākslinieki vai studenti, kuri strādā vai kuriem ir saistība ar Cēsu novadu. 13 no viņiem “Cēsu novada mākslas gada balva 2024” izstādē piedalās pirmoreiz,” stāsta Izstāžu nama vadītāja un uzsver, ka šoreiz katrs mākslinieks drīkstēja iesniegt vienu darbu gan tāpēc, lai žūrija varētu korekti visus izvērtēt, gan lai katru darbu varētu iespējami labāk izstādīt.

Izstādes atklāšana pulcēja interesentu un mākslinieku kuplu pulku. Otrā stāva zālē līdzās    Montas Becas “Tulejas pilskalns” un Ērikas Mālderes “Hallartes pēdas. Gauja”.   Mākslinieces sarunā pastāsta, kā tie tapuši. Monta  pēdējo gadu  studē Mākslas akadēmijā un izstādē Cēsīs piedalās pirmoreiz.  “Mani vecvecāki ir no Zosēniem. Ar Tulejas upi man saistās bērnības atmiņas. Meklējot vairāk informācijas par Tuleju, atklāju, ka lejpus manām ģimenes mājām ir sens pilskalns. Par to vecvecāki nezināja. Devāmies ekspedīcijā un atradām. Tad pētīju kartes, kuras arī izmantoju darbā, uzdrukājot sietspiedes tehnikā,” pastāsta Monta un ir gandarīta gan par atklājumu, gan to, ka, izmantojot dažādas tehnikas, arī filcējumu, izšuvumus, atainojusi savas bērnības zemi un nesen uzzināto.

Ērika ir valmieriete. Viņu iespaidojis uzzinātais par Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti, muižnieci, hernhūtiešu kustības atbalstītāju. “Akvarelī Gauja, tās ūdens atspīdums ir dokumentēts, nav mana fantāzija. Kādus krāsu slāņus atklāj Gaujas ledus un turpat cilvēku pēdas. Arī Hallartes dzīve saistīta ar Valmieru. Viņa staigājusi turpat, kur es,” par savu darbu pastāsta Ērika.

Ojūna Batbajara ir keramiķe, piedalījusies starptautiskās izstādēs, nesen pārstāvēja Latviju festivālā Itālijā. “Cēsīs esmu dzimusi, augusi, bet tagad te esmu reti. Esmu pārsteigta, ka tik daudzi mākslinieki ir saistīti ar Cēsīm. Un tie jau nav visi. Esmu pārsteigta arī par daudzveidību izstādē,” pārdomās dalās Ojūna un ­pauž gandarījumu, ka pēdējos gados par keramiku kā mākslu runā vairāk. Vēsturiski keramiku saista ar podniecību, rūpniecisko keramiku. Mūsdienu laikmetīgā keramika nav tas pats.

Ēro Rass trīs gadus ieguvis balvas. Pērn nepiedalījās. “Man aizķēra tēma par diviem krastiem. Tie ir dzīvē, politikā, kā tiem sadzīvot,” atklāj mākslinieks un izstādi vērtē kā tematiski un žanriski bagātu. Mākslinieku materiālu izvēle patiesi plaša: kūdra, akmens, māls, tekstils…     

Izstādes atklāšanā divas kundzes, apskatījušas mākslinieku darbus, nevarēja vienoties, par kuru mākslinieku balsot. Viena slavēja idejas, cita prasmi izmantot dažādas tehnikas un materi­ālus. Abas vienojās, ka savas balsis atdos dažādiem māksliniekiem.

Kā jau konkursā, žūrija piešķirs zelta un divas sudraba balvas, un būs arī skatītāju balva. “Ieprie­k­šējos gados šī izstāde bijusi ļoti apmeklēta. Katrs var vērtēt, kas patīk, kas uzrunā, un nobalsot par šo darbu. Un apmeklētājiem tas  patīk, viņi var paust vērtējumu. Arī šoreiz katrs var nobalsot par kāda mākslinieka darbu gan Izstāžu namā, gan elektroniski noskenējot kodu,” pastāsta I.Zicāne-Dreimane.

Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādina, ka kopš renesanses mākslas dzīve ir intensīva, tāpat konkurence. Un tā    tas ir arī mūsdienās. “Vēsturiski notikumi arī mākslā ir tendēti attīstīties pa spirāli. Šodien Baltijas valstīs, arī Latvijā, Cēsīs, aizvien vairāk sevi piesaka jauni mākslinieki. Pērn izteicu vēlējumu, kaut konkursā būtu pārstāvētas visas paaudzes. Šogad tā ir, pagātnes vēlme ir īstenojusies, lai dotos uz nākotni,” izstādes atklāšanā teica I.Bula.

Izstādē apskatāmi Patricijas Brektes-Pannetjē, Matiasa Jan­sona, Rituma Ivanova, Filipa Dadzīša, Alises Gailes, Marka Marka, Ojūnas Batbajaras, Eliza­betes Atāls, Elīzas Vanadziņas, Zigmunda Viļņa, Dzintras Vilks, Kristīnes Rozenbergas, Annas Egles, Jura Švalbes un citu pazīstamu mākslinieku, arī to, kuri tikai uzsāk profesionālās gaitas, darbi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
15

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
31
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
40

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
131
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
38
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi