Ārtelpas iedzīvināšanā iesaista iedzīvotājus

Top plāns, lai Cēsīs pie atbalsta centra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Pērle” veidotu vietu, kur dabas vidē darboties centra klientiem, atpūsties apkaimes iedzīvotājiem un ikvienam cēsniekam.

“Pērles” apsaimniekotājs, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, spērusi būtisku soli, lai kopā ar novada pašvaldību apzinātu labāko ceļu teritorijas attīstībai.

Pie “Pērles” ir pļava, tur ir daži nu jau vairs neizmantoti mazdārziņi un plūst nelielā Mellupīte. Biedrība jau līdz šim rūpējusies, lai teritorija ir ziedošāka, un centra iemītnieki tur arī pavadījuši laiku. Saprotot, ka šīs vietas iedzīvināšana radītu lielisku iespēju atpūsties arī citiem pilsētniekiem, biedrība lēmusi iet garāko un reizē saturīgāko ceļu, proti, lai izstrādātu teritorijai atbilstošu vīziju un strādātu pie teritorijas attīstības, iesaistīt iedzīvotājus. Ikviens bija aicināts savu viedokli izteikt aptaujā, un tika rīkota domnīca. Domnīcā piedalījās gan aktīvie cēsnieki, gan vairāki Latvijas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, uzklausīja Zvied­rijas speciālistu pieredzi.

Domnīcā ““Pērles” publiskā ārtelpa: uz kopienas vajadzībām balstīta un iekļaujoša dabas teritorija pilsētā” atbalsta centra vadītāja Dita Trapenciere sacīja: “Vēroju, kā no maza top kaut kas liels. Visi procesi, ko esam uzsākuši, ved uz to, ka ir vajadzīgs kopīgs teritorijas plānojums, lai varētu saprast, kas te ir, kam vēl vajadzētu būt un kā to praktiski iespējams īstenot, piesaistot finansējumu.”

Anna Bengtssone no Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes dalījās pieredzē par dabas teritorijas izveidi Hooras mazpilsētā, uzsverot zinātniskos pētījumos balstītas atziņas, kā daba sekmē cilvēku veselības stāvokli. Tā­dēļ ļoti svarīgi, lai pie mājām būtu koki, lai, veroties pa logu, būtu redzama daba, lai ik palaikam cilvēks izietu ārā, būtu dabā. Tas palīdz mazināt izdegšanas risku, samazina stresu, uzlabo koncentrēšanos. Dabas klātbūtnes spēks ir tik liels, ka pat slimniekiem, kas, atveseļojoties pēc operācijas, redz parku, mežu, zālienu,    ir mazāk komplikāciju, nepieciešams mazāk pretsāpju medikamentu. Speciāliste ļoti atzinīgi novērtēja ainavu, kas paveras no “Pērles” plašajiem logiem.

Antons Klacka, Hooras pašvaldības pilsētplānotājs, pastāstīja, ka pašvaldībā iecerēts soli pa solim atjaunot dabas sistēmas, padarīt vidi zaļāku, cilvēkiem saistošāku un sasniedzamāku. Lai gan tas nesokas viegli, pēdējo gadu laikā sasniegts būtisks rezultāts. Kā galvenos ieguvumus viņš    uzsvēra iedzīvotāju veselības uzlabošanos un kustību veicināšanu, bērniem veselīgas rotaļas dabas vidē, kas reizē rada lielākas iespējas veidot izpratni par dabu.

Eva Viļķina, biedrības “Cerību spārni” vadītāja, uzsvēra, ka, lab­iekārtojot ārējo vidi ap šādām iestādēm, jāņem vērā, vai tā ir pilsētvide vai lauku teritorija, klientu vajadzības un intereses. Viņa dalījās pieredzē, ka centros meklēti dažādi risinājumi. Tā Spārē izveidota āra nojume, kur dzert tēju un parunāties, ir sporta laukums. Pie grupu mājas izveidotas puķu dobes. Savukārt Bauskā gar bruģēto celiņu ierīkota sajūtu taka, ir galds, tajā iestrādāts dambretes laukums, kur ikviens var uzspēlēt dambreti.

Gatartas pansionāta direktors Aivars Damroze dalījās, ka pansionāta iemītniekiem ļoti svarīga ir iespēja rosīties, Gatartā viņi var darboties zaļumu dobēs, izveidotas arī mobilās dobes, kur kāds audzē ziedus, cits gurķus, ir arī siltumnīcas. Dobes vilina iznākt no telpām arī citus klientus, dārzu kopšana ir saistošs temats, lai parunātos. Pansionātā ir kulinārijas pulciņš, kur izaudzēto radoši var pagatavot. Senioru ikdienas dažādošanai šogad pansionāta teritorijā dzīvojas vistas, lai tā būtu, palīdzējuši apkaimes zemnieki.

Domnīcas dalībnieki, izstaigājot “Pērlei” blakus esošo teritoriju, dalījās arī savā redzējumā, ko te vēlētos, kādas ir šīs vietas galvenās vērtības. Iedzīvotāji novērtēja mieru, plašumu, dabu, rosināja ierīkot arī apgaismojumu, lai ārtelpa ir apdzīvojama arī tumšākā laikā. Priekšlikums izveidot celiņu, kas ir pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslā un kas ziemā varētu kļūt par slēpošanas trasi. Tāpat reljefs rosina veidot slidkalniņu, kā arī sēdvietas, kas radītu amfiteātra sajūtu. Iedzīvotāji rosināja arī kādu piesaistošo akcentu ielas pusē – iemītnieku darbu izstādi, vairāk soliņu, dekoru, lai garāmgājēji zinātu, ka arī viņi šeit var piesēst, teritoriju izmantot.

Dita Trapenciere vērtē: “Klau­soties ārzemju un arī mūsu kaimiņu pieredzē, saprotu, ka tas, par ko sapņojam, ir iespējams. Gan iedzīvotāju aptaujas rezultāti, gan domnīcā paustais apkopotā veidā tiks iesniegts ainavu arhitektiem, kas atbilstoši iecerēm plānos, kādai teritorijai būt. Un tad atkal varēsim aicināt iedzīvotājus novērtēt, lai plāns ir atbilstošs kopīgām    iecerēm. Turpināsim iedzīvotājus aicināt uz sarunām, arī palīdzēt ar praktisku darbību, piemēram, piedalīties talkās.”