Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Uzņēmīgi cilvēki rokas nenolaiž

Sarmīte Feldmane
07:16
10.10.2024
353
Sandra Liberte 1

Dara ar sirdi. Raunēniete Sandra Liberte. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Ar uzņēmējdarbību vairs nenodarbojos, tas ir bēdīgs stāsts,” saka raunēniete Sandra Liberte. Tagad viņa strādā algotu darbu, ir labdarības organizācijas “SOS palīdzība Ukrainas armijai” koordinatore Vidzemē, sadarbojas  arī ar dažādām dzīvnieku aizsardzības biedrībām  un glezno.

Darīja to, kas patika

Sandra Liberte bija    izveidojusi uzņēmumu “Sandras dabas darb­nīca”, viņa no priežu pumpuriem, pienenēm, ceriņiem un citiem augiem gatavoja sīrupus. Sandra tolaik bija viena no pirmajām, kura izmantoja priežu pumpurus un čiekurus. Kad uzņēmumu reģistrēja, tā darbība tika saskaņota ar visām valsts iestādēm. Par raunēnietes uzņēmumu rakstīja dažādi mediji, viņa tika novērtēta valsts mērogā.
“Darīju to, kas patika, bija klienti, manus produktus tirgoja veikalos, internetveikalā. Papla­ši­nāju sortimentu, gatavoju zāļu tējas, sēju pirtslotas. Pieprasījums palielinājās, ieceru bija daudz,” stāsta Sandra, un optimisms viņas balsī zūd: “Mainījās prasības, mani produkti bija jāreģistrē kā uztura bagātināji. Sākās sarunas ar dažādām valsts iestādēm, ar kurām līdz tam bija laba sadarbība. Prasīju skaidrus norādījumus, kādām jābūt augu devām produktā, lai tas būtu    uztura bagātinātājs. Iespējams, manā produktā augu daļa nav tik liela un tā būtu klienta maldināšana par uztura bagātināju. Atbildi nesaņēmu. Ja neesmu farmaceite, tad jāmaksā    par katra sīrupa pārbaudi, tad redzēs, vai varēs reģistrēt. Man bija 12 dažādi produkti, arī sīrupa karameles. Maksa par reģistrāciju katram produktam bija augsta.”

Sandra stāsta, ka viņai paskaidrots, laikā, kad reģistrēja uzņēmumu, viss bija kārtībā, tagad esot Eiropas Savienības regulas prasība, kas jāievēro. Sandra aizbrauca uz Vāciju, strādāja veikalā. Un tajā tirgoja līdzīgus priežu pumpuru produktus ar identisku sastāvu. Tie bija ražoti Beļģijā. Un nebija nekādi uztura bagātinātāji. “Rakstīju iestādēm Latvijā, gribēju saprast, kāpēc tā. Saņēmu garus noteikumus ar skaidrojumiem, ka Latvijā nedrīkst,” stāsta raunēniete.   

Kad Berlīnē bija nostrādāti trīs gadi, Sandra saņēma ziņu, ka var    braukt    mājās un gatavot sīrupus, jo norma atcelta. “Visu nopelnīto nau­du ieguldīju, sapirku nepieciešamo, lai atsāktu. Visu darbību no jauna    reģistrēju. Tad ziņa, ka jāatmaksā projekta nauda par iegādāto kalti un ledusskapi, jo nav sasniegti plānotie rezultāti. Atde­vu naudu, vēl aizņēmos. Sapratu, ka ar vējdzirnavām necīnīšos, lai kā man patika tas, ko darīju, neesmu tik bagāta, lai varētu atļauties strādāt tik  nestabilā situācijā,” atklāj bijusī uzņēmēja. Viņa vien piebilst, ka laikā, kad pārstāja gatavot sīrupus, dažādus produktus no priežu pumpuriem un čiekuriem tirgoja daudzi. “Gribēju būt godīga uzņēmēja, maksāju visus nodokļus, tā arī domāju par savu nākotni, nekas neiznāca. Ieceres un veiksmīgi iesāktais nu jau aizmirsts,” pārdomās dalās Sandra un piebilst, ka labi saprot, ka uzņēmējdarbību ietekmē ļoti daudz kas, bet, ja labi redzams, ka tie, kuri strādā pelēkajā zonā, drīkst    darīt to, ko godprātīgais ne, tad rokas nolaižas.

Nav pieņemama vardarbība

Sandra vienmēr sekojusi līdzi tam, kas notiek pasaulē. “Klau­sījos un skatījos, kā strādā Krie­vijas propagandisti, ko stāsta par Ukrainu, Baltiju. Tie draudi bija jau gadiem, nevarēju iedomāties, ka tos īstenos, ka būs tādas zvērības,” pārdomās dalās Sandra un piebilst, ka radi ir Ukrainā  un, sākoties Krievijas ie­brukumam, saziņa kļuvusi daudz ciešāka.

“Kad rādīja, kā krīt bumbas, man citu domu nebija – vien kā palīdzēt. Palīdzētu, kā mācētu, arī citiem, ne tikai ukraiņiem, bet ne tiem, kuri vardarbīgi iznīcina cilvēkus. Nav tie laiki, kad karojot paplašina teritorijas. Vardarbība mani šokēja. Kāpēc? Par ko? Krievijas armija jau nekaro tikai ar Ukrainas armiju, tā iznīcina iedzīvotājus, slimnīcas, skolas, mājas,” saka Sandra.

Viņa sazinājās ar pagasta iedzīvotājiem un sāka pīt maskēšanās tīklus. Organizācija, kurai tos gribēja nodot, novērtēja, ka tie neder. Tad sazinājos ar “SOS palīdzība Ukrainas armijai”, izstāstīju par situāciju. “Mūs uzmundrināja, ka der visi tīkli, jo frontes līnijā vide dažāda, vajadzīgas dažādas krāsas. Rudenī der arī oranžais, salmu krāsa,” pastāsta raunēniete. Tā viņa sāka sadarboties ar “SOS palīdzība Ukrainas armijai”. Tiek vākti ziedojumi, pīti tīkli. Kopā ar raunēnietēm tapuši 18 tīkli, kas nosūtīti uz fronti. Sandra pati pagājušajā nedēļā pabeidza 58. Tie ir dažādu izmēru – divi metri reiz astoņi, četri metri. Tīkli top uz galda, pagalmā, arī nelielā darbnīcā. Tīklus un audumus, arī krāsas ziedo visā Latvijā. Sandra audumus krāso, skalo, žāvē, sagriež. Viņa uzsver, ka ir arī brīvprātīgie palīgi. Kāds  vīrs no Cēsīm izgatavojis rāmjus un kāpnītes, lai ērtāk strādāt, citi griež audumus.

“Vides dienests organizācijai nodeva vairāk nekā 280 metrus garus zvejas tīklus. Spoku tīkls no apdraudējuma videi un tās ekosistēmai pārtaps par noderīgu rīku Ukrainas karavīru aizsardzībā,” stāsta Sandra un atklāj, ka no tā nācies iztīrīt aļģes.  Bijuši arī balti tīkli, kas jākrāso. Ar smaidu viņa teica, ka, žāvējot pagalmā, izskatījies kā zvejnieku sētā. Balts noderēs ziemas maskēšanās tīkliem.

Rudens darbi dārzos pabeigti, tīklu siešanā būs laiks iesaistīties arī citiem raunēniešiem.

“Maskēšanās tīklu pīšana turpināsies, arī ziedojumu vākšana,” uzsver organizācijas koordinatore Vidzemē un piebilst, ka organizācija informē, kur ziedojumi nogādāti, kā    ziedotā nauda izmantota. Ar lepnumu Sandra pastāsta, ka viņai ir Ukrainas karogs, kuru zīmējis Ukrainas kareivis. “Kad viņš bija brīvdienās, sazvanījāmies, parunājāmies. Frontē noder viss. Aukstumā spēku var dot kāds saldums,”    pastāsta Sandra un atgādina: “Mēs ejam gulēt, kad gribam, ukraiņiem negulētas naktis ir norma, bet nākamajā dienā jābūt darbā. Nevaram iedomāties, ka katru nakti modina sirēnas un jāiet uz patvertni.    Miera nav ne nakti. Tie, kuri saka, ka tā nav mūsu problēma, aizmirsuši vēsturi, negrib zināt to, kas notiek šodienas pasaulē. Mēs dzīvojām mierā, bet tika uzplēstas vecās rētas, kas atgādina par izsūtīšanām, nežēlību, saprotamas ir bailes, ka kas līdzīgs nenotiek atkal.”

Šonedēļ Sandrai plānota tikšanā kādā Rīgas skolā. Viņa mācīs pīt maskēšanās tīklus. “Bērnam iemācīt empātiju ir vecāku    uzdevums. Robeža, kurā pusē esi, ir skaidra. Kad sākās karš, biju satriekta. Tagad esmu stipra. Jādara viss, lai līdzīgi nenotiek pie mums. Apkārt daudz cilvēku, kuri domā tāpat. Esmu iepazinusi interesantus, erudītus dažādu profesiju pārstāvjus, mūs vieno viens mērķis – Ukrainas uzvara,” saka    Sandra un uzsver, ka nedrīkstam būt vienaldzīgi, katrs kaut ar mazumiņu taču varam palīdzēt Ukrainai.

Vaļasprieki enerģijai

Tā vien šķiet, ka Sandrai diennaktī ir vairāk stundu nekā citiem. Spēku darīt, iet tālāk viņa gūst dabā – mežā, pļavā. Un gleznošana. Sandras izstāde patlaban apskatāma Raunas bibliotēkā. Tas, ka viņa glezno, daudziem bijis liels pārsteigums. “Raunā bija nodarbības, vadīja māksliniece    Anna Duka. Mani pierunāja pamēģināt. Māksliniece jautāja, vai esmu zīmējusi. Protams, nē. Ko gribētu, nezinu. Viņa parādīja gleznu, pajautāja, vai patīk, izdrukāja un teica: “Sāc!”  Bet kā, ar ko? Ar otu, zīmuli? Bija vien jāsāk. Anna brīnījās, ka labi izdodas, uzmundrināja,” atklāj Sandra un uzsver, ka viņai patīk gleznot dabu, zirgus, krāsās izteikt izjūtas, pārdomas.

“Kad sākās karš, otas atdevu meitai, kura mācās mākslas skolā. Gleznām ideju ir daudz. Gan jau būs laiks gleznošanai. Pat­la­ban manas gleznas ir maskēšanās tīkli,” saka raunēniete.

Sandrai allaž prieku dod pundurtruši. Kad viņa mājās, apkārt ļepato pundurtrušu saime. Saim­niece smej, ka tie ir viņas bosi, loloti, izlutināti. “Diemžēl vardarbīgi cilvēki nesaudzē arī dzīvniekus. Nesen izglābām truseni ar trusēniem no nežēlīga saimnieka. Prieks, ka viens pēc operācijas atkopies, pārējie atlabuši un var doties uz jaunām mājām,” pastāsta Sandra, pasmaida un aizsteidzas ikdienas gaitās, pirms tam uzsverot: “Prom gan nekur no Latvijas negrasos doties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
100

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
17

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
18

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
9
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
20
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi