Trešdiena, 16. oktobris
Vārda dienas: Daiga, Dinija, Dinārs
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Uzņēmīgi cilvēki rokas nenolaiž

Sarmīte Feldmane
07:16
10.10.2024
309
Sandra Liberte 1

Dara ar sirdi. Raunēniete Sandra Liberte. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Ar uzņēmējdarbību vairs nenodarbojos, tas ir bēdīgs stāsts,” saka raunēniete Sandra Liberte. Tagad viņa strādā algotu darbu, ir labdarības organizācijas “SOS palīdzība Ukrainas armijai” koordinatore Vidzemē, sadarbojas  arī ar dažādām dzīvnieku aizsardzības biedrībām  un glezno.

Darīja to, kas patika

Sandra Liberte bija    izveidojusi uzņēmumu “Sandras dabas darb­nīca”, viņa no priežu pumpuriem, pienenēm, ceriņiem un citiem augiem gatavoja sīrupus. Sandra tolaik bija viena no pirmajām, kura izmantoja priežu pumpurus un čiekurus. Kad uzņēmumu reģistrēja, tā darbība tika saskaņota ar visām valsts iestādēm. Par raunēnietes uzņēmumu rakstīja dažādi mediji, viņa tika novērtēta valsts mērogā.
“Darīju to, kas patika, bija klienti, manus produktus tirgoja veikalos, internetveikalā. Papla­ši­nāju sortimentu, gatavoju zāļu tējas, sēju pirtslotas. Pieprasījums palielinājās, ieceru bija daudz,” stāsta Sandra, un optimisms viņas balsī zūd: “Mainījās prasības, mani produkti bija jāreģistrē kā uztura bagātināji. Sākās sarunas ar dažādām valsts iestādēm, ar kurām līdz tam bija laba sadarbība. Prasīju skaidrus norādījumus, kādām jābūt augu devām produktā, lai tas būtu    uztura bagātinātājs. Iespējams, manā produktā augu daļa nav tik liela un tā būtu klienta maldināšana par uztura bagātināju. Atbildi nesaņēmu. Ja neesmu farmaceite, tad jāmaksā    par katra sīrupa pārbaudi, tad redzēs, vai varēs reģistrēt. Man bija 12 dažādi produkti, arī sīrupa karameles. Maksa par reģistrāciju katram produktam bija augsta.”

Sandra stāsta, ka viņai paskaidrots, laikā, kad reģistrēja uzņēmumu, viss bija kārtībā, tagad esot Eiropas Savienības regulas prasība, kas jāievēro. Sandra aizbrauca uz Vāciju, strādāja veikalā. Un tajā tirgoja līdzīgus priežu pumpuru produktus ar identisku sastāvu. Tie bija ražoti Beļģijā. Un nebija nekādi uztura bagātinātāji. “Rakstīju iestādēm Latvijā, gribēju saprast, kāpēc tā. Saņēmu garus noteikumus ar skaidrojumiem, ka Latvijā nedrīkst,” stāsta raunēniete.   

Kad Berlīnē bija nostrādāti trīs gadi, Sandra saņēma ziņu, ka var    braukt    mājās un gatavot sīrupus, jo norma atcelta. “Visu nopelnīto nau­du ieguldīju, sapirku nepieciešamo, lai atsāktu. Visu darbību no jauna    reģistrēju. Tad ziņa, ka jāatmaksā projekta nauda par iegādāto kalti un ledusskapi, jo nav sasniegti plānotie rezultāti. Atde­vu naudu, vēl aizņēmos. Sapratu, ka ar vējdzirnavām necīnīšos, lai kā man patika tas, ko darīju, neesmu tik bagāta, lai varētu atļauties strādāt tik  nestabilā situācijā,” atklāj bijusī uzņēmēja. Viņa vien piebilst, ka laikā, kad pārstāja gatavot sīrupus, dažādus produktus no priežu pumpuriem un čiekuriem tirgoja daudzi. “Gribēju būt godīga uzņēmēja, maksāju visus nodokļus, tā arī domāju par savu nākotni, nekas neiznāca. Ieceres un veiksmīgi iesāktais nu jau aizmirsts,” pārdomās dalās Sandra un piebilst, ka labi saprot, ka uzņēmējdarbību ietekmē ļoti daudz kas, bet, ja labi redzams, ka tie, kuri strādā pelēkajā zonā, drīkst    darīt to, ko godprātīgais ne, tad rokas nolaižas.

Nav pieņemama vardarbība

Sandra vienmēr sekojusi līdzi tam, kas notiek pasaulē. “Klau­sījos un skatījos, kā strādā Krie­vijas propagandisti, ko stāsta par Ukrainu, Baltiju. Tie draudi bija jau gadiem, nevarēju iedomāties, ka tos īstenos, ka būs tādas zvērības,” pārdomās dalās Sandra un piebilst, ka radi ir Ukrainā  un, sākoties Krievijas ie­brukumam, saziņa kļuvusi daudz ciešāka.

“Kad rādīja, kā krīt bumbas, man citu domu nebija – vien kā palīdzēt. Palīdzētu, kā mācētu, arī citiem, ne tikai ukraiņiem, bet ne tiem, kuri vardarbīgi iznīcina cilvēkus. Nav tie laiki, kad karojot paplašina teritorijas. Vardarbība mani šokēja. Kāpēc? Par ko? Krievijas armija jau nekaro tikai ar Ukrainas armiju, tā iznīcina iedzīvotājus, slimnīcas, skolas, mājas,” saka Sandra.

Viņa sazinājās ar pagasta iedzīvotājiem un sāka pīt maskēšanās tīklus. Organizācija, kurai tos gribēja nodot, novērtēja, ka tie neder. Tad sazinājos ar “SOS palīdzība Ukrainas armijai”, izstāstīju par situāciju. “Mūs uzmundrināja, ka der visi tīkli, jo frontes līnijā vide dažāda, vajadzīgas dažādas krāsas. Rudenī der arī oranžais, salmu krāsa,” pastāsta raunēniete. Tā viņa sāka sadarboties ar “SOS palīdzība Ukrainas armijai”. Tiek vākti ziedojumi, pīti tīkli. Kopā ar raunēnietēm tapuši 18 tīkli, kas nosūtīti uz fronti. Sandra pati pagājušajā nedēļā pabeidza 58. Tie ir dažādu izmēru – divi metri reiz astoņi, četri metri. Tīkli top uz galda, pagalmā, arī nelielā darbnīcā. Tīklus un audumus, arī krāsas ziedo visā Latvijā. Sandra audumus krāso, skalo, žāvē, sagriež. Viņa uzsver, ka ir arī brīvprātīgie palīgi. Kāds  vīrs no Cēsīm izgatavojis rāmjus un kāpnītes, lai ērtāk strādāt, citi griež audumus.

“Vides dienests organizācijai nodeva vairāk nekā 280 metrus garus zvejas tīklus. Spoku tīkls no apdraudējuma videi un tās ekosistēmai pārtaps par noderīgu rīku Ukrainas karavīru aizsardzībā,” stāsta Sandra un atklāj, ka no tā nācies iztīrīt aļģes.  Bijuši arī balti tīkli, kas jākrāso. Ar smaidu viņa teica, ka, žāvējot pagalmā, izskatījies kā zvejnieku sētā. Balts noderēs ziemas maskēšanās tīkliem.

Rudens darbi dārzos pabeigti, tīklu siešanā būs laiks iesaistīties arī citiem raunēniešiem.

“Maskēšanās tīklu pīšana turpināsies, arī ziedojumu vākšana,” uzsver organizācijas koordinatore Vidzemē un piebilst, ka organizācija informē, kur ziedojumi nogādāti, kā    ziedotā nauda izmantota. Ar lepnumu Sandra pastāsta, ka viņai ir Ukrainas karogs, kuru zīmējis Ukrainas kareivis. “Kad viņš bija brīvdienās, sazvanījāmies, parunājāmies. Frontē noder viss. Aukstumā spēku var dot kāds saldums,”    pastāsta Sandra un atgādina: “Mēs ejam gulēt, kad gribam, ukraiņiem negulētas naktis ir norma, bet nākamajā dienā jābūt darbā. Nevaram iedomāties, ka katru nakti modina sirēnas un jāiet uz patvertni.    Miera nav ne nakti. Tie, kuri saka, ka tā nav mūsu problēma, aizmirsuši vēsturi, negrib zināt to, kas notiek šodienas pasaulē. Mēs dzīvojām mierā, bet tika uzplēstas vecās rētas, kas atgādina par izsūtīšanām, nežēlību, saprotamas ir bailes, ka kas līdzīgs nenotiek atkal.”

Šonedēļ Sandrai plānota tikšanā kādā Rīgas skolā. Viņa mācīs pīt maskēšanās tīklus. “Bērnam iemācīt empātiju ir vecāku    uzdevums. Robeža, kurā pusē esi, ir skaidra. Kad sākās karš, biju satriekta. Tagad esmu stipra. Jādara viss, lai līdzīgi nenotiek pie mums. Apkārt daudz cilvēku, kuri domā tāpat. Esmu iepazinusi interesantus, erudītus dažādu profesiju pārstāvjus, mūs vieno viens mērķis – Ukrainas uzvara,” saka    Sandra un uzsver, ka nedrīkstam būt vienaldzīgi, katrs kaut ar mazumiņu taču varam palīdzēt Ukrainai.

Vaļasprieki enerģijai

Tā vien šķiet, ka Sandrai diennaktī ir vairāk stundu nekā citiem. Spēku darīt, iet tālāk viņa gūst dabā – mežā, pļavā. Un gleznošana. Sandras izstāde patlaban apskatāma Raunas bibliotēkā. Tas, ka viņa glezno, daudziem bijis liels pārsteigums. “Raunā bija nodarbības, vadīja māksliniece    Anna Duka. Mani pierunāja pamēģināt. Māksliniece jautāja, vai esmu zīmējusi. Protams, nē. Ko gribētu, nezinu. Viņa parādīja gleznu, pajautāja, vai patīk, izdrukāja un teica: “Sāc!”  Bet kā, ar ko? Ar otu, zīmuli? Bija vien jāsāk. Anna brīnījās, ka labi izdodas, uzmundrināja,” atklāj Sandra un uzsver, ka viņai patīk gleznot dabu, zirgus, krāsās izteikt izjūtas, pārdomas.

“Kad sākās karš, otas atdevu meitai, kura mācās mākslas skolā. Gleznām ideju ir daudz. Gan jau būs laiks gleznošanai. Pat­la­ban manas gleznas ir maskēšanās tīkli,” saka raunēniete.

Sandrai allaž prieku dod pundurtruši. Kad viņa mājās, apkārt ļepato pundurtrušu saime. Saim­niece smej, ka tie ir viņas bosi, loloti, izlutināti. “Diemžēl vardarbīgi cilvēki nesaudzē arī dzīvniekus. Nesen izglābām truseni ar trusēniem no nežēlīga saimnieka. Prieks, ka viens pēc operācijas atkopies, pārējie atlabuši un var doties uz jaunām mājām,” pastāsta Sandra, pasmaida un aizsteidzas ikdienas gaitās, pirms tam uzsverot: “Prom gan nekur no Latvijas negrasos doties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Var kavēties dzīves notikumos

06:58
16.10.2024
14

Ausma Šilinska drošā gaitā aizsteidzas pa celiņu. Dienā divas stundas viņa velta nūjošanai. “Nav pierasts nekustēties. Kaut mani gadi ir kā divi kliņģeri, cik varu, staigāju,” uzsver Ausma. Viņa dzimusi Dzērbenē, te gājusi skolā, tad 65 gadi nodzīvoti Jaunpiebalgā, pirms trim atgriezās dzimtajā pagastā. “Dzīvē daudz kas noticis, tagad nūjojot varu domās pārlikt,    atcerēties […]

Provocēt uz radošumu

11:58
15.10.2024
91

Strādāt atklāti, godīgi un motivēt jauniešus būt izciliem – saruna ar Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) pedagogu MĀRI BUŠMANI. Viņš ir viens no sešiem Latvijas pedagogiem, kuri šogad saņēma Ata Kronvalda balvu. Viņš ir aizrautīgs sava darba darītājs un spēj viegli rast kopīgu valodu ar jauniešiem. -Par pieredzi, strādājot skolā. Vai ar mūsdienu jaunie­šiem/bērniem ir viegli […]

Dzīvot atklātībā un būt patiesam pret sevi un citiem

06:29
12.10.2024
56

Dzejnieks, dabas bērns, sava ceļa gājējs – tāds ir MIKUS ROTAVOTS. Viņš ir cēsnieks, kas nu jau labu laiku dzīvo dabas ieskautā vietā netālu no Madonas, dzīvesveida kopienā Pērle. Mikus paguvis izdot divus savas dzejas krājumus, drīzumā taps jau trešais. Kā pats saka, viņš ir kā tāds pūpēdis – lēns, nesteidzīgs, atklāts un patiess līdz […]

Veselīga recepte augošai skolai

09:37
08.10.2024
294

Straupes pamatskolas direktore Dana Gaile par skolotāju kļuva dažus mēnešu pēc Cēsu 1. vidusskolas absolvēšanas. Jūnijā izlaidums ar poētiskiem sapņu piepildījuma solījumiem, bet septembrī jau klauvēja dzīves proza – jādodas uz skolu Stalbē, lai mācītu angļu valodu vidusskolēniem. Kaut arī daži audzēkņi bija vecāki par skolotāju un pedagoģiskās pieredzes nekādas, tīri intuitīvi Dana apjauta, ka […]

Dvēseles dziedināšana vienmēr bijusi tuva tēma

06:23
06.10.2024
44

“Darbojos dvēseles dziedināšanas un izziņas sfērā jau gandrīz divdesmit gadu. Esmu ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā. Savā praksē izmantoju sistēmisko pieeju (Helingera metodi), metaforiski-asociatīvās kārtis (MAK), kuru izmantošanā arī apmācu, holodinamiku, Laika Līniju dziedināšanu, Akaši hronikas un Taro. Mans lielākais prieks ir pieredzēt otras dvēseles atplaukšanu, lai kādi būtu tās izvēlētie izaicinājumi šajā dzīvē,” tā sevi […]

Kafijas automāts jūsu birojam - priekšrocības

17:25
27.09.2024
28

Ir noteiktas lietas, kas darbiniekiem nepieciešamas birojos. Kārtīgs kafijas automāts noteikti ir viena no šīm lietām! Kafijas automāts, kas nodrošina vienmērīgu, aromātisku kafiju, ir tikpat svarīgs kā Wi-Fi. Tam ir ļoti daudz priekšrocību. Kafijas automātu noma Ja tomēr kafijas automāta iegāde nav domāta jums, daudzās vietās ir pieejams šāds pakalpojums: mūsdienīgu kafijas automātu noma. Parasti […]

Tautas balss

Pēcgarša nepatīkama

12:25
15.10.2024
20
8
Seniore E. raksta:

“Lai kā armija stāstīja, ka militārajam dronam, kas ielidoja Latvijā, visu laiku sekots, izrādās, ka militāristi par to uzzinājuši no policijas, kurai savukārt zvanījis kāds iedzīvotājs, kad dzirdējis dronu lidojam. To atklājuši Latvijas Televīzijas žurnālisti. Situācija nejauka, ieguvums ir gūtā mācība. Tomēr pēcgarša nepatīkama. Bruņotajiem spēkiem atvēl aizvien vairāk naudas, lasām par plašo sadarbību ar […]

Kā organizēt nokļūšanu uz kapusvētkiem

12:24
15.10.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Cēsīs kapusvētkos Meža kapos bija ļoti daudz cilvēku, trūka vietu, kur mašīnām apstāties. Šādiem pasākumiem varētu organizēt īpašus autobusu reisus, kas kursē biežāk tieši laikā, kad cilvēkiem svarīgi nokļūt uz kapiem un atpakaļ. Var būt pat tā, ka cilvēks savu mašīnu atstāj pilsētas stāvlaukumā, uz kapiem brauc ar sabiedrisko transportu. Ja braukšanas biļetes cena nesedz […]

Garš un skaists rudens

11:54
15.10.2024
11
Seniore raksta:

“Parasti zeltainais rudens bija septembrī, šogad oktobra pusē. Tūrisma uzņēmējiem vajadzētu būt labākai situācijai nekā citus gadus. Oktobrī parasti jau ir dubļi, lietus, nemīlīgs vējš. Šogad pietiekami jauks, lai baudītu dabu, apmeklētu skaistākās vietas,”domās dalījās seniore.

Vai nav par traku

11:53
15.10.2024
13
Lasītāja G. raksta:

“Uzņēmējiem būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam, kuriem darbiniekiem algu izmaksā skaidrā naudā. Saprotu, ka jācīnās pret ēnu ekonomiku, taču tas šķiet par traku, ka tiek izsekots, kā cilvēks saņem darba samaksu un kā norēķinās par to, ko pērk. Vai tad ēnu ekonomikas lielāko daļu veido tieši algas? Vai tur nav preces, par kurām nenomaksā PVN, […]

Kad saņem otrajā līmenī uzkrāto

11:48
15.10.2024
16
Lasītāja T. raksta:

“Bankas skaļi stāsta, cik izdevīgi ir ieguldīt otrā līmeņa pensiju uzkrājumā, ka tam ir labs ienesīgums. Taču gandrīz nedzird, kā uzkrājumu izmaksā, kad cilvēks aiziet pensijā. Saprotu, ka ir divi varianti, viens, ka to pievieno vecuma pensijai, otrs ir tā sauktā “mū­ža pensija”, kuru apsaimnieko kāda finanšu institūcija, uncilvēks var izvēlēties, kādos termiņos un kad […]

Sludinājumi