Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

55 gadi latviskās krāsās

Sarmīte Feldmane
00:00
19.11.2023
26
Ligatnes Audejas 1

Līgatnes kultūras manā apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Līgatne” 55 gadu jubilejas izstāde. Tajā latviskais mantojums un šodienīgums tērpos, lakatos, mēteļos, audumos.

Patlaban studijā, kuras mājvieta ir Līgatnes Amatu mājā, darbojas 14 audējas. Te strādā arī keramiķi. Un izstādē starp rokdarbnieču darbiem keramika ir skaists papildinājums. Tāpat kā līgatniešu, pazīstamo tāšu pinēju Vizmas un Pētera Zvirbuļu    darbi.

“Katrai studijas dalībniecei ir savs rokraksts, katrai labāk patīk kas cits – vienai aust jostas, prievītes, citai dreļļus, vēl kādai vairāk izmēģināt ko jaunu vai adīt,” stāsta studijas vadītāja    Dace Martinsone – Lukevica un uzsver, ka audējas labprāt pieņem un izmēģina jauno. “Jārada šodienai, bet nekur nepazūd mantojums. Ja neauž tautas tērpa kopiju, var atļauties citas tehnikas, bet pamats – krāsu salikums, kompozīcija – paliek,” atgādina studijas vadītāja. Izstādē arī austas jakas, šalles, somas, gultu pārklāji. Dace piebilst, ka būtu grēks neizmantot tik daudzveidīgo dziju piedāvājumu, kas der ne tikai adīšanai, bet arī aušanai. Ir tikai jāizdomā, ko vēlas noaust, un tad izraudzīties risinājumus, kā ieceri īstenot.

Studijā ne brīdi stelles nestāv tukšas. Pagājušogad  audējas sēdās Viļumsona platajās stellēs un auda 160 cm platus lakatus.    Tie ir smalkāki, nekā ierasts, tajos lina velki un viens mohēras diedziņš. Lakats liels, silts un viegls, lai ērti.
“Visu laiku mācāmies,” uzsver studijas vadītāja un ar lepnumu piebilst, ka līgatniešu darbi bija gan lielajā Dziesmusvētku izstādē, gan izstādē “Radošais nemiers”.

Jubilejas reizē    Amatu mājas vadītāja Daina Birne atgādināja, ka vēsturē nav informācijas, kā un kad tieši studija dibināta, bet 1978.gada maijā presē rakstīts, ka    pirms 11 gadiem Līgatnes papīrfabrikā sākusi darboties: “Ne telpu, ne vadītāja, tikai liela gribēšana, un tā pati katrai sirds dziļumos glabāta, vārdos neizteikta.” Papīrfabrikas galvenā grāmatvede    Rasma Dance uzņemas organizēt studijas darbu, un tikai 1970.gadā cēsniece Biruta Līce  kļūst par pirmo vadītāju. Audējām mājvieta bija cehā Ānfabrikā, ēkā, no kuras palikušas vien drupas. Lai arī audējām trūka materiālu, katru pavasari notika izstāde. 1973. gadā par vadītāju kļuva Skaidrīte Leimane, darbojās 14 tautas daiļamata meistares. 1980.gadā studija ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Skaidrīte kādā intervijā uzsvērusi, ka Cēsu rajonā ir tikai astoņi Tautas kolektīvi, “Līgatne” viens no tiem. Tad arī par studijas krustmāti kļūst dzejniece Lija Brīdaka, bet krusttēvu papīrfabrikas direktors Ilmārs Norītis.  80.gadu sākumā vēstīts, ka Līgatnē    studija ir labāka par kori, deju kolektīvu un diskotēku.

Ilgus gadus studija darbojās šau­rās telpas ēkā blakus vidusskolai.    Mudīte Grava kā entuzi­aste spēja audējas izvest cauri pārmaiņu laikam. Īpašs notikums bija    telpas jaunajā Amatu mājā. To sešus gadus vadīja Daina Klints, kura kādu laiku bija arī studijas vadītāja.

“Tas laiks bija radoši bagāts, aktīvs. Jubilejas izstādē tradicionālajā redzams radošums. Par to daudz diskutējām, ko drīkst un kā, lai nepazaudētu tradicionālo. Būtiski ir pamēģināt ko jaunu, tad iepatīkas un gribas mēģināt vēl ko citu, likt kopā, un top brīnišķīgi darbi,” saka Daina un atceras, ka pirms gadiem audējas bijušas skeptiskas pret jauno, uzsvērušas, ka vienmēr darījušas tā, ne citādi. Daudziem atmiņā tolaik studijas veidotās izstādes, kurās piedalījās kolektīvi no visas Latvijas, un kultūras nama mazā zāle mirdzēja krāsās. “Rozes”, “Spilveni”, “Bal­tā”, “Paklāji” un “Nederīgs par derīgu” no otrreizējiem materiāliem. Tās bija Dainas un tā laika studijas vadītājas Lailas Šteinbergas ideju piepildījums.

Mainās paaudzes, studijas vadītāji, katrs atstāj savu rokrakstu. Priecājoties par paveikto, studijas dalībnieces atcerējās, kā kādreiz strādāts, kā līgatniešu darbi vesti uz izstādēm daudzās valstīs.

“Mēs turpinām,” saka studijas pieredzējusī audēja Lizete Viņ­ķele.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
25

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
29

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
57

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
151

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi