Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

Iveta Rozentāle
00:00
10.10.2024
70
1
Dzeja Ukr

Satiekas divas valodas. Dzejas vakarā “Atkal šai rudenī...” Jaunpiebalgā dzeju runāja latvieši un ukraiņi. FOTO: no albuma

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā.

Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu Jānis šajā reizē bija aicinājis arī Piebalgas pusē dzīvojošos ukraiņus dalīties ar pašu rakstītu dzeju, tomēr cilvēki, kas apkaimē atraduši patvērumu no kara dzimtenē, izvēlējās lasīt sev nozīmīgā ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko dzejas rindas. Viņa dzejoli “Sapnis” Jānis Mājenieks atdzejojis arī latviešu valodā un nolasīja to pasākumā. Bet vienu no Mājenieka dzejoļiem ukraiņi atdzejoja dzimtajā valodā un nolasīja ukrainiski.

Pasākumā dzeju lasīja arī Valentīna Dzinēja, Liesma Liģere-Uķe un Mārīte Baldzēna. Bibliotēkas vadītāja Baiba Logina lasīja ar Piebalgu saistīto dzejnieku – Sarmītes Āboltiņas, Olgas Lisovskas un Imanta Ozoliņa – darbus. Muzikālo pavadījumu uz ģitāras un sintezatora spēlēja pasākuma dalībnieku bērni un mazbērni, dziedāja Anita Mišina. “Mūzika daudz deva pasākuma noskaņai, tas izdevās ļoti ģimenisks,” teic J.Mājenieks.

Viņš “Druvai” pastāstīja, ka piebaldzēni cenšas palīdzēt ukraiņiem, tāpat, kad vien iespējams, dzejnieks aicina viņus uz dažādiem pasākumiem: “Viena no ukrainietēm, ļoti gaiša kundzīte, ar savu vīru dzīvoja Har­kivas apgabalā. Kad ģimenes mājai blakus trāpīja raķete, tā izārdīja arī vienu mājas stūri. Tad viņi paņēma savus piecus kaķus un suni un ar mašīnu atbrauca uz Latviju. Viņi nesatraucās par mantu, bet gan saviem mājas mīluļiem. Un, lai gan ar tādu skaitu mājdzīvnieku bija grūti dabūt dzīvesvietu, izpalīdzēja Rankas pagasts. Šobrīd ukraiņi ir labi iedzīvojušies, strādā un apmeklē pasākumus, tomēr nenoliedzami – viņi skumst pēc savas dzimtenes.”

Komentāri

  • Lora saka:

    Dzeja ir autora domu sajutu emociju lidojums visumaa kura pahem savaa varaa un lidzi sai celojumaa pa smalku dveseles stigu katru kurs uztver so vestijumu un saplyst vienaa kopigaa veselumaa..cik gan tujka butu musu dzive bez dveseles lidojumiem vardos pec milestibas ceribas ilgam ar sapem un prieku..vai ne…ukraini dzivo starp mums….viniem loti saap naves plauja ukrainaa..vini ir talu no majam seit svesumaa.varbut ka viniem seit ir darbs un meera patverums…bet dvesele sap..un ilgas oec dzimtenes..kyra katram mums ir viena nebeidzamas…un ceriba atgriezties maajaas..lai skan dzeja….latviesu ukrainu..neturist sapes ceribas un ilgas dveselee..laidiet lai ras aizlido visumaa ..lai dveselee iestajas miers..cilvekos sapratne un lidzjutiba….jo neviens he no kaa nav pasargats sai pasaulee.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Sava laika personība. Arturs Dronis

    00:00
    23.11.2024
    19

    Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

    Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

    00:00
    22.11.2024
    31
    1

    124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

    Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

    10:27
    21.11.2024
    40

    Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

    Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

    00:00
    21.11.2024
    133
    1

    Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

    Sagatavo auto Ukrainai

    00:00
    20.11.2024
    61

    Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

    Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

    00:00
    19.11.2024
    38
    1

    Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

    Tautas balss

    Vai svarīgākā ir domes vadība

    11:01
    21.11.2024
    47
    J. raksta:

    “Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

    Sveiciens glābējiem un policistiem

    11:01
    21.11.2024
    14
    13
    Seniore raksta:

    “Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

    Kur novilkt robežu

    11:39
    20.11.2024
    31
    Lasītāja raksta:

    “Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

    Pilsoniska atbildība

    11:39
    20.11.2024
    27
    M.N. raksta:

    “Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

    Nevar atrast tualetes

    14:54
    13.11.2024
    65
    Seniore no kaimiņu novada raksta:

    “Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

    Sludinājumi