Izbrīvēt mirkli, lai ieklausītos mūzikā

Uzrunāt ar mūziku, iedrošināt meklēt atbildes sev svarīgajam, uzmundrināt, pilnveidoties un atklāt pasauli, tā var raksturot Aleksandras Špicbergas pašas ceļu mūzikā un viņas muzikālo darbību.

Viņa ir viena no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir kā akadēmiskā, tā baznīcas un tautas mūzika. Šopavasar saņēmusi Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu “Kilograms kultūras” nominācijā    “Starts”.    Sestdien viņa kopā ar domubiedriem priecēs koncertā “Laimes flauta” Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

-Kāds bijis pašas ceļš mūzikā?

-Mūzikā esmu no bērnības. Sākums ir Doma kora skola, dziedāšana “Dzeguzītē”, vidusskolā mācījos kordiriģēšanu pie Mār­tiņa Klišāna. Tagad studēju Mūzikas akadēmijā 3.kursā, pie Andra Veismaņa mācos kordiriģēšanu. Man ir svarīgs un patīk darbs ar cilvēkiem, arī jauniešiem. Viņiem mācu dziedātprieku, to, ka katrs varam dziedāt, ir tikai jāuzdrīkstas.  To man iemācījuši pedagogi – mūzika ir cilvēkam nepieciešama. Esmu pārliecināta, ka mūzika ir būtiska, lai pilnvērtīgi dzīvotu saticībā, gūtu mieru, uzmundrinājumu. Ja arī pats nedziedi, nespēlē, mūzika    ir valoda, kas uzrunā, dziedina. Tāpēc ne tikai dziedu, arī diriģēju, jo koris man būtisks.    

-Ar kādiem kolektīviem strādājat?

-Trešo sezonu vadu zēnu vokālo grupu “Puikas”, dziedu korī “Ave Sol”, Rīgas Lutera draudzē kopā ar Matīsu Tuču savulaik strādāju ar kori. Nesen bija pirmā meistarklasē Iecavā, ar kora klases bērniem    runājām par mūziku, dziedājām.

-Vai jaunākajai paaudzei attieksme pret mūziku, nerunājot par žanru izvēlēm, nav citāda?

-Svarīgi, kādu mūziku jaunietis izvēlas klausīties, kādai viņš ieinteresēts sekot un, protams, ko viņam piedāvā. Liela loma izvēlē ir vecākiem. Jauniešus saista interneta vide, kur piedāvājums ir ļoti plašs. Negribu teikt, ka jaunieši neklausās nopietno mūziku. Kat­ram interesē kas savs. Tikai apmeklējot koncertus, var atrast to, kas pašam vistuvākais. Notvert mirkli, kad saproti, ka tā ir mana mūzika.    

-Dzīvojam skrējiena laikā, dzīves ritms dzen uz priekšu, garīgā mūzika, rosinot ieklausīties, apstādina. To sev cilvēki atklāj aizvien biežāk.

-Tā ir. Tie ir jaunieši, kuri atrod šo mūziku. Ir priekšstats, ka garīgā mūzika ir korāļi Baha aran­žijā, bet, kad sāk interesēties, atklāj sev, cik tā ir daudzveidīga, krāsaina, bagāta, ka tā ir cita kultūras pasaule, garīgās mūzikas klausītāju loks palielinās. Viens no    koncerta “Laimes flauta” mērķiem arī    ir raisīt pārdomas – kam atdodam laiku, kā atklājam pasauli, kāda tā ir. Tagad, kad tik daudz satraucošu notikumu, traģēdiju,    netiekam galā ar ikdienas darbiem, bet ir jāatrod laiks mūzikai,    lūgšanām. Koncerts ir mirklis, kuru velti mūzikai un sev.

-Pati darbojaties dažādos žanros, kā tos savienot?

-Mani interesē un saista arī folklora, kas ir latviešu mūzikas pamats. Labprāt izpildu mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbus, un man tuva arī spāņu kamermūzika.  Izpildīt dažādu mūziku ir vokālais izaicinājums. Daudz klausos pasaules dziedātājus, cenšoties izprast nianses, kā izdziedāt, piemēram, spāņu mūziku.

-“Kilograms kultūras” nominācija ir apliecinājums varēšanai.

-Tas bija liels prieks, uzmundrinājums, ka jāturpina iesāktais. Reizē arī apliecinājums, ka cilvēkiem vajag to, ko daru. 
 

-Koncertu ciklā “Laiks. Tu. Lūgšana” “Laimes flauta” ir otrā programma. Katru koncertprogrammu veido domubiedru grupa.

-Svarīgs ir stāsts, kuru gribam izstāstīt. Tad domājam, kādiem mūzikas instrumentiem to atklāt, producente izraugās, kurš spēlēs.    Katrreiz ir kas jauns. Kad noticam,    ka tas jādara, ka varam, sākas programmas veidošana. Kopš koncertēju, sakrājusies mūzika, ko gribas atskaņot. Lielai daļai dziesmu, skaņdarbu nav nošu, klausos, pierakstu, veidoju aranžijas. Tad sākas mēģinājumi. Šis koncerts tapa gada laikā.  Pirms tam bija    “Laiks. Tu. Lūgšana. Dziedājumi un Arvo Perts”, koncertuzvedums “Nestāstot”.

-“Laimes flauta” – tas nav tikai romantisks nosaukums.

-XIII gs. persiešu musulmaņu dzejnieks, jurists, teologs un sūfistu mistiķis Rūmī teicis: “Spēlē laimes flautu! Tu pats esi melodija.” Koncertā flauta izspēlēs emocijas, kuras nevar izteikt vārdiem. Varam dziedāt, muzicēt, gūt prieku, bet emocijas ir mirklis,    ko katrs pārdzīvo pats, tās nevar izstāstīt. Dvēseles dziļumos mītošo šoreiz ļauts izdziedāt flautām un stabulēm izcilā flautista, multiinstrumentālista Anda Klučnie­ka sniegumā.

Koncertā skanēs dažādu gad­simtu un tradīciju baznīcas dziedājumi un lūgšanas    dažādu pasaules tautu valodās: spāņu, grieķu, armēņu, baznīcslāvu, latviešu. Līdzās seniem nezināmu autoru dziedājumiem skanēs melodijas no kolorītiem, tautas mūzikā balstītiem, pagājušā gadsimta komponistu radītiem garīgās mūzikas opusiem – “Kreoliešu mesa” un “Flamenko mesa”. Pār­steigums klausītājiem noteikti būs dziedājums no beļģu franciskāņu mūka komponētās “Lubas mesas”, kurā sadzirdamas Āf­rikas tautas bantu tradicionālās mūzikas krāsas. Muzicēs izcilie instrumentālisti Vladimirs Kud­rins un Elvijs Endelis. Dziedā­jumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām un gaismām, kuras režisējis Ivars Vācers.   
Koncertā katrs sadzirdēs ko jaunu,  dažādu gadsimtu mūzikas dažādība veidos vienotu stāstu.    Tā centrā    cilvēka iekšējās cīņas ceļš mūža garumā, meklējot patiesību. Reizē stāsts ir dziļi intīms. Koncertā skanēs arī flamenko. To radām uz vietas, jo flamenko nepieraksta, ir melodiskas līnijas, un katrreiz izpildījumā ir jauni akcenti. Koncerts noteikti    iedvesmos. Varu droši teikt, ka Latvijā    garīgajā mūzikā līdzīgs koncerts nav bijis.

-Jūsu koncertdzīve saistīta ar vokālo mūziku, bet esat arī diriģente.

-Mācos pie vokālās pedagoģes Kristīnes Gailītes, pilnveidojos. Koris pilnveido balsi, paplašina redzeslauku. Kora diriģents reizē ir arī aktieris, viņam jāspēj iedvesmot, uzrunāt, būt tādam, kuram gribas sekot. Esmu ne tikai dziedātāja, man koncertā svarīgi būt ne tikai solistei, arī iesaistīt citus, kopā radot un bagātinot skanējumu. “Laimes flautā” bez “Puikām” piedalās arī vīru vokālā grupa. Tajā liela daļa    Rīgas Doma kora skolas zēnu kora absolventu. Pulcējot dziedātājus, gribu atrast zelta vidusceļu starp akadēmisku un dabisku dziedāšanas manieri, saglabājot autentisku, pirmatnēju balsu skanējumu. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ikvienu gaida emocijām bagāts muzikāls ceļojums.